Sestdiena, 22. februāris Rigonda, Adrians, Ārija, Adriāna, Adrija

Skaistumu bumbvedēji nenomāc

Skaistumu bumbvedēji nenomāc
Foto: Andris Gertsons
24.07.2019 07:09

"Kurzemes Vārds"

Liepājas muzeja filiālē “Liepāja okupāciju režīmos” šonedēļ atklās Aleksandram Vasiļjevam piederošās kolekcijas izstādi par Otrā pasaules kara laika modi. “Manā skatījumā tas ir apliecinājums, ka arī kritiskās situācijās nekas nebeidzas, cilvēki tāpat dzīvo, mīl, šuj drēbes un grib izklaidēties. Vēlmi būt skaistam bumbvedēji nenomāc,” laikrakstam stāsta scenogrāfe Anna Heinrihsone.

A. Heinrihsone veidojusi izstādes vizuālo koncepciju. Viņa bijusi ļoti priecīga par unikālo piedāvājumu, ko izteikusi Liepājas muzeja vadītāja. “Man atļāva darīt visu, ko vēlos, – pārkrāsot sienas, uzlauzt grīdas, pārveidot visu, kas nepieciešams. Tā bija lieliska iespēja, un mēs to izmantojām. Arī muzeja komanda ir ārkārtīgi izpalīdzīga,” saka scenogrāfe. Liepājas muzeja filiāles “Liepāja okupāciju režīmos” vadītāja Sandra Šēniņa laikrakstam paskaidro, ka muzeja telpās plānots liels remonts, tāpēc šāds drosmīgs piedāvājums izteikts.

Izstāde aizņem abus muzeja stāvus. Pirmajā telpā skatītājs sastopas ar laiku, kad cilvēks vēl nav apjautis, kas īsti notiek, ka tūlīt sāksies karš, kuram paralēli rit ikdienas dzīve. Miera laiks ar mežģīņu aizkariem, alveju puķu podiņā un viegliem tērpiem. Ejot cauri vairākām telpām, apmeklētājs var izjust, kā pieaug kara draudu sajūta un kā izskatās dāmas, aiz kurām fonā norisinās kaut kas tik traģisks. Otrā telpa ir kontrasts pirmajai, tā simbolizē salauzto laiku un ir pārveidota – ievietota slīpā grīda, lai atainotu situāciju, kurā viss ir nestabils un sašķobījies, sienas nokrāsotas pelēkas. “Tā ir pelnu krāsa, kas izstādē viscaur ir klātesoša – uz sienām, traukos un vienkārši izkaisīti, lai radītu to zaudējuma sajūtu. Bet šajā telpā būs pārdomāts skaņu fons – būs dzirdami bumbvedēji, arī video projekcija tiks iekārtota,” stāsta A. Heinrihsone. Trešā telpa ir melna un klusa. Tajā – grezni tērpi, sarkana lūpu krāsa un no metāla veidotas rotas. “Tolaik visas skaistumlietas taisīja no armijas piederumiem, viss atradās uz robežas, kurā gribas būt skaistai, bet dabūt tu vari tikai to, kas ir. Es gribētu, lai apmeklētāji pievērš uzmanību galvassegām, kas bija skaisti savirpinātas virs galvas it kā tikai viena iemesla dēļ – lai noslēptu taukainos matus. Tas, ka saprotam to fonu, rada spēcīgu sajūtu – lai kas notiktu, dāma iet uz saka: nē, man jābūt skaistai!”

Izstāde ir balstīta uz kontrastiem un pārsteigumiem, tie liek skatītājam būt vērīgam, lai pamanītu katru īpašo detaļu. Atsevišķa istaba veltīta Evas Braunas kleitai. “Istaba veidota tā, lai parādītu skumjas par vienas skaistas sievietes dzīvi, kas bija pilnībā pakļauta laikam. Es silti iesaku pirms nākšanas uz izstādi izlasīt šīs sievietes biogrāfiju un vispār iepazīties ar šo tērpu stāstiem. Viņa vēlējās būt skaista, sievišķīga un mīlēta, bet laiks viņu samala,” saka scenogrāfe. Pirms izstādes svinīgās atklāšanas interesentiem būs iespēja klātienē tikties ar modes vēsturnieku, kolekcionāru un televīzijas raidījumu vadītāju Aleksandru Vasiļjevu, kurš stāstīs par kolekcijas tērpiem un Otrā pasaules kara laika modi kopumā, iezīmējot šī laikmeta dramatiskās šķautnes. Runā, ka ne tikai viņa kolekcija ir spējīga skatītāju pārņemt savā varā, arī pats kolekcionārs esot ļoti īpaša personība, kam raksturīga rietumnieciska atraisītība un ekstravagance. Zinātāji saka, ka viņš ir spējīgs modināt interesi par modes vēsturi pat tādos cilvēkos, kuriem līdz tam tā bijusi vienaldzīga.

Kolekcijas pirmsākumi meklējami A. Vasiļjeva agrā bērnībā, jau 60. gados, kad, dzīvojot Maskavas centrā, nācies pieredzēt, kā no namiem izliek turīgos iedzīvotājus un iepriekšējās greznās dzīves atliekas tiek vienkārši izmestas mēslainē. Tur, līdzcilvēku nenovērtētas, šīs lietas atrada A. Vasiļjevs. Tas bija sākums vienai no mūsdienās pazīstamākajām, lielākajām privātajām modes kolekcijām. Daļa tērpu saņemti dāvinājumā, daļa – iegūti izsolēs, bet vēl daļa – ar lielu aizrautību uzmeklēti dažādu valstu krāmu tirdziņos. Klātienē varēs iepazīties ar tērpiem no tādiem Francijas modes namiem kā “Lilli Ann”, “Maggy Rouf”, “Agnes Drecol”. Eksponāti ir arī no Vācijas, Austrālijas, ASV un citām valstīm – modes namu un vienkārši prasmīgu šuvēju darinājumi.

Lai gan lielākais uzsvars izstādē likts uz modi, tajā būs aplūkojami arī eksponāti no Latvijas Kara muzeja, kā arī vēsturiskas liecības no Andra un Ingvildas Skābju un Ivara Vītola privātkolekcijām, kas muzeja telpās lieliski ataino kara laika gaisotni, tādējādi ļaujot labāk izprast tā brīža situāciju.

Izstāde skatāma līdz 30. decembrim.

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli