“Šodien ir tieši 50 gadi un viena diena, kopš Liepājas teātrī tika uzvests pirmais latviešu mūzikls “Princis un ubaga zēns”,” aizvadītās nedēļas nogalē Liepājas Latviešu biedrības namā klātesošos uzrunāja rakstnieks, literatūrzinātnieks Valdis Rūmnieks.

“Pirms 50 gadiem, kad vēl bijām jauni, strādīgi, drosmīgi un brīvi, tapa izrāde, kas iekaroja Liepāju, Latviju un pasauli un ir klātesoša vēl šodien. Izrādei dvēseli un lidojumu deva Imanta Kalniņa dziesmas. Ar viņa dvēseli mēs dzīvojam vēl šodien,” skaļām ovācijām skanot, paziņoja izrādes režisors Andrejs Migla.

Jubilejas pasākums pulcēja vienkopus cilvēkus, kas veltīja savu laiku, darbu un spēku, lai 1968. gadā Liepājā tiktu uzvesta izrāde “Princis un ubaga zēns”. Piedaloties komponistam I. Kalniņam, Austrasbērni un aktieri izpildīja vairākas dziesmas no izrādes, sākot ar visiem izrādes zinātājiem tik mīļo “Princesīti”. Pasākuma laikā tika stāstīti atmiņu stāsti, kas lika smieties, izpelnījās skaļas ovācijas un lika notraust pa kādai asarai. Lielākā daļa no aktieriem atzina, ka, lai arī šī izrāde viņiem ir kļuvusi par atmiņu no jaunības, tā joprojām liek enerģijai strāvot un apzināties, cik laimīgi viņi ir, ka tāda iespēja reiz bijusi dota. Arī komponists I. Kalniņš atzina, ka šī izrāde viņam ir patiešām īpaša: “Lai arī daudziem teātriem esmu rakstījis mūziku, nekad neesmu atkārtoti sastapies ar tādu pieredzi, kādu guvu toreiz, – tā aktieru centība un sajūsma, kas ikdienā pavadīja, bija neaptverama. Es gribētu teikt Aspazijas vārdiem: “Toreiz mēs gājām, toreiz mēs skrējām kā liesmas pa vējam”.”

Svinību laikā dziesmās vienojās un atmiņu stāstos dalījās Ināra Kalnarāja, Aivars Kalnarājs, Biruta Sproģe, Gunārs Borgs, Agnese Ose, Aldis Kļaviņš un citi ar izrādi saistītie mākslinieki.

18Skatīt galeriju