Kamēr meistari restaurē namu Kungu ielā 24, kur pēc diviem gadiem jāatver 17. – 19. gadsimta interjera muzejs, tikmēr Liepājas muzejs dara savu darbu – vāc lietas, pārvētī savus krājumus, izvērtējot, kas derēs nākamā muzeja ekspozīcijām.

Trešdien muzeja telpās Kūrmājas prospektā 16/18 atklāja krājuma izstādi ”Ceļā uz 17. – 19. gadsimta interjera muzeju”. To aplūkojot, interjera muzeja arhitekte Liesma Markova izteicās atzinīgi – izstādē izlikts jau tik daudz priekšmetu, ka ar tiem ”kaut ko jau varētu iekārtot”.

Interjera muzeja izveidei pašvaldība pirms vairākiem gadiem iegādājās tā saukto Pētera Pirmā namiņu, jeb precīzāk – bijušo gaļas brāķera Dāvida Hoijera atraitnes, holandietes Margarētas Hoijeres kundzes namu Kungu ielā 24, kurā1697. gada pavasarī uz nedēļu apmeties Krievijas cars Pēteris Pirmais, kurš tobrīd ar lielu delegāciju bija devies ilgākā ceļojumā pa Eiropu. Ēku pēc Liepājas pašvaldības pasūtījuma restaurē SIA ”RERE Meistari”. Plānots, ka 2021. gadā Kungu ielā 24 jau būs atvērts interjera muzejs, kura pirmajā stāvā varēs ielūkoties Hoijera kundzes viesu istabās un privātajās dzīvojamajās telpās un iejusties 17. gadsimta kroga gaisotnē. Otrais stāvs izbūvēts vēlākos laikos, tur tiks izveidots 19. gadsimta liepājnieka – Liepājas notāra Kristofa Vilhelma Stendera dzīvoklis.

Mazāk priekšmetu, vairāk dažādu materiālu, dokumentu nākamajām interjera ekspozīcijām darbinieki ir atraduši gan paša Liepājas muzeja krājumos – bet izpēte vēl turpinās. Pakāpeniski lietas tiek arī pirktas gan no kolekcionāriem Latvijā, gan arī ārzemēs. Viens no jaunākajiem pirkumiem ir greznas 18. gadsimta bērnu ragaviņas, kuras atvestas no Francijas. Latvijā vairs tikpat kā nav atrodami 17. gadsimta priekšmeti, kas derētu muzeja vajadzībām. Kā uzzināt, kā jāizskatās 17. gadsimta holandietes mājai Liepājā? L. Markova rāda laikmetam atbilstošu holandiešu gleznu, kurā redzama ģimene telpā, un tajā ir ”tieši tāds skapis”, kāds ir arī Liepājas muzeja krājumā – viņa priecājas. ”Tieši tā tas arī notiek,” arhitekte skaidro – tiek meklētas laikmeta liecības. Pašlaik vēl arī turpinās vietas izpēte arhīvos. Jo vairāk meklē – jo vairāk arī atrod sev pašiem un izstādes apmeklētājiem par pārsteigumu. Tā arī Liepājas māju un līgumu grāmatā atrasti ieraksti par Kungu ielas 24 mājas pārdošanu 18. gadsimtā, uzieti arī citi dokumenti.

”Mums ļoti daudz ko vēl vajag jaunajām ekspozīcijām,” saka Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla. Viņa plāno, ka daļu no nākamajām telpām piepildīs ar lietām, kuras varēs deponēt no citiem Latvijas muzejiem, bet vēl priekšmeti arī jāpērk. ”Īsti neceram, ka Liepājā vairs varētu atrast 17. gadsimta vietējos iedzīves priekšmetus, bet, varbūt kādās apkārtējo muižu zemnieku mājās gan vēl varētu atrasties priekšmeti no 19. gadsimta muižas. Tādi gan varbūt varētu derēt muzejam,” viņa teic. Pašās vecajās muižās gan vairs neesot nekā.

Pats restaurējamais Hoijeres kundzes nams iepriekšējo saimnieku laikā ir tik nežēlīgi ”izģērbts”, ka visticamāk – tajā nekādu jaunu liecību par senajiem gadsimtiem vairs neatrast. Visvairāk L. Markova nožēlo, ka tajā nav saglabājušies senie sienu un griestu gleznojumi, bet tādi noteikti ir bijuši.

24Skatīt galeriju