Liepājas Latviešu biedrības nama izstāžu galerijā aplūkojama trīs daudzpusīgu mākslinieku – Ievas Rupenheites, Jāņa Kupča un Vara Siliņa – kopizstāde, kuras nosaukums ir “trijstūris”. “Kad mēs ar Jāni vienojāmies, ka veidosim izstādi kopā, viņš ieminējās, ka viņam patīkot vārds – trijstūris. Man uzreiz bija skaidrs, kāds būs nosaukums,” laikrakstam saka V. Siliņš.

Sākotnēji izstāde šādā sastāvā – kopā ar I. Rupenheiti un J. Kupču – netika plānota. “Mani čomi un kursa biedri no Mākslas akadēmijas pēdējā brīdī atteicās no dalības izstādē, bet telpas biedrības namā bija sarunātas, izstāde bija jāgatavo. Labi, ka meitas krustvecāki mani atbalstīja,” smejas mākslinieks. No personālizstādes viņš esot nobaidījies, kopizstādes formāts licies pieņemamāks. I. Rupenheite un J. Kupčs ir Siliņu ģimenes draugi, Varis vaļsirdīgi atklāj, ka tieši pēc Jāņa un Ievas kāzām viņš iepazinies ar sievu un vēlāk jau Ieva ar Jāni kļuvuši par viņu meitas krustvecākiem. “Tomēr tas nav nekāds ģimeniskais pasākums, lai gan jāsaka, ir prieks, ka šāda izstāde kalpo par iemeslu satikties. Tusiņš paliek tusiņš, lai arī kā. Pirms simts gadiem mēs ar Jāni kopā lietišķajos mācījāmies, arī vienā folkloras kopā dziedājām. Tagad viņš ar Ievu dzīvo Ventspils pusē, un satikties sanāk retāk,” par saviem kolēģiem mākslā stāsta V. Siliņš.

“Daudzstūru nosaukumi ir salikteņi, kurus veido divi komponenti: skaitļa vārda celms un vārds “stūris”. Skaitļa vārdam “trīs” iespējamas gan lokāmas, gan nelokāmas formas, tādējādi daudzstūra nosaukumu var veidot gan ar celmu “trij-“, gan pilnu nelokāmo formu “trīs”: “trijstūris” un “trīsstūris”. Tas tā – zināšanai. Bet, ja runājam par cilvēkiem, tad pareizā forma būtu “trijstūris”, jo trijatā var veidot izstādi kaut vai tāpēc, lai lieku reizi sastaptos.” Izstāde “trijstūris” ir daudzveidīga, un ne tikai tādēļ, ka tajā vērojami mākslinieku atšķirīgie rokraksti, bet atšķiras arī tehnikas, kādās darbi radīti. Vienkopus izstādīti akrila, eļļas, eļļas pasteļa, pat keramikas darbi, kas veido jauktu tehniku salikumu.

“Tā ir eklektika. Jānim ir fotogrāfiju sērija, ne tikai gleznas. Mans mīļākais instruments ir flomāsters, tāpēc no manis ir kaut kas starp gleznām un grafiskiem zīmējumiem, Ieva atkal ir ar saviem darbiem. Dzeju arī negribas aizmirst, un tepat blakus tā ir,” stāsta V. Siliņš. Visi trīs mākslinieki ir radoši vairākās sfērās, piemēram I. Rupenheite ir gan dzejniece, gan māksliniece, kā arī sabiedrisko attiecību speciāliste. V. Siliņš ir scenogrāfs, rakstnieks un mākslas pedagogs, savukārt J. Kupčs, līdzīgi abiem pārējiem, ir dēvējams par plaša profila speciālistu, kurš nodarbojas ar gleznošanu un keramiku, ir pārstāvējis Latviju Eiropas keramiķu izstādē. Papildus tam mākslinieks strādā par mākslas pedagogu un ir studējis gan Igaunijā, gan Latvijā.

Izstāde apskatāma līdz 28. jūnijam.

16Skatīt galeriju