Darbu pie grāmatas “Jūgendstils Liepājas arhitektūrā” uzsācis arhitektūras zinātņu doktors, akadēmiķis Jānis Krastiņš (attēlā), kurš ir lielākā Latvijas arhitektu autoritāte tieši jūgendstila pētniecībā, portālu informē domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Šonedēļ J. Krastiņš strādāja Liepājā un apsekoja pilsētas objektus, kā arī tikās ar vairāku iestāžu un dienestu pārstāvjiem, kuru palīdzība vēl būs nepieciešama turpmāk, informē Vecliepājas arhitekte Gunta Šnipke.

“Jūgendstila perioda ēku pilsētā ir daudz, bet dokumentālo liecību par to tapšanu maz, tās nav apkopotas, sistematizētas un padziļināti pētītas, tāpēc izdevuma sagatavošanai būs nepieciešami vismaz divi gadi,” piebilsts G. Šnipke.

Šobrīd pārrunās starp J. Krastiņu, Kultūras pārvaldi un Būvvaldes speciālistiem ir aptuveni iezīmēts topošās grāmatas formāts un saturs – tās apjoms sagaidāms ne mazāks par Imanta Lancmaņa un Angelikas Berči kopdarbu “BERTSCHY”, kura iznāca šā gada pavasarī, piebilst G. Šnipke.

Grāmatas sākumā paredzēts analizēt Liepājas pilsētplānošanu, apbūves noteikumus un agrāko būvniecības periodu arhitektūras fonu, kas noteica tieši mūsu pilsētai īpašas jūgendstila izpausmes, bet grāmatas lielākā daļa būs veltīta Liepājas jūgendstila ēkām, kā arī to dekoratīvajām iekštelpu apdarēm u.c. interjeru elementiem.

Ilustrācijās redzēsim gan ēku plānus, gan citu vēl atrodamo dokumentālo liecību kopijas, gan namu un to detaļu mūsdienu fotogrāfijas.

Strādājot pie grāmatas, J. Krastiņš mūsu pilsētā ieradīsies vēl daudzkārt un tāpēc katrs liepājnieks ir laipni lūgts izrādīt sapratni un visu iespējamo pretimnākšanu gadījumos, kad jūgendstila vērtību apzināšanai nepieciešama piekļuve lietu un dokumentu krājumiem, namu pagalmiem vai kāpņu telpām.

Pilsētas Būvvaldes speciālisti jau ir uzrunājuši daudzus dzīvokļu īpašniekus, kuru mājās atrodas īpaši interjera elementi – sienu vai griestu apdare, krāsnis, durvis, grīdas.

“Viena no lielākajām Liepājas jūgendstila pētniecības grūtībām ir nepilnīgā vēsturisko dokumentu bāze par šo periodu, tāpēc Būvvalde lūdz pieteikties katru, pie kura glabājas 20. gadsimta sākuma projekti, mājas grāmatas vai citi ar ēku īpašumiem un būvniecību saistīti dokumenti, to kopijas, kā arī namu sākotnējā izskata vai būvdarbu laika fotogrāfijas,” uzsver G. Šnipke.

Par namu plāniem vai citiem dokumentiem, kas attiecināmi uz Liepājas būvvēsturi laikā no 1902. līdz 1914. gadam, ikviens ir aicināts un lūgts informēt pilsētas Būvvaldi, vēršoties pie G. Šnipkes vai pieminekļu aizsardzības inspektores Ilzes Bernātes.