Gaidāmajā nedēļas nogalē sestdien un svētdien, pulksten 12, Leļļu teātrī pirmizrādi piedzīvos režisores un teksta autores Leldes Kaupužas izrāde ”Baltā trusīša pasaka”, kurā darbosies vairāki kolorīti tēli, laikrakstam stāsta režisore un uzsver, ka šajā izrādē katrs atradīs sev ko piemērotu, kā bērni, tā vecāki.

”Ziemassvētkos katram gribas piedzīvot brīnumu un izjust īpašo svētku noskaņu, bet ko darīt tad, ja šogad svētki negrib ierasties?” jautā L.Kaupuža, kas iestudējot jauno bērnu izrādi iedvesmu smēlusies Margaritas Stārastes grāmatā ”Ziemassvētku pasakas”. ”Tur ir ļoti daudz skaistu pasaku, bet nevienu no tām mēs neizvēlējāmies par izrādes pamatu, vairāk ķērāmies pie detaļām, impulsiem un citātiem, kas iedvesmoja. Piemēram, iedomīgās eglītes un piparkūku kraukšķīša tēli netiek ieausti stāstos, tomēr izrādē tie ir klātesoši – arī uz mūsu skatuves aug iedomīgā eglīte, tāpat kā jebkurā citā mežā.”

Režisore skaidro, ka galvenais stāsta varonis, Baltais trusītis, M.Stārastes pasakā nāca no ļoti nabadzīgas trušu ģimenes, kuriem Ziemassvētkos pat neesot bijis ko ēst: ”Viņš gāja uz veikalu, bet konfektes nopirkt nevarēja, jo nebija naudiņas. Uzvedumā mēs esam pārveidojuši šo trusīša tēlu, mūsu trusis ir pieaudzis un nemaz tik nabadzīgs nav, vienkārši viņa svētku svinībās nekaunīgi iejaucas meža ”gangsteri” – zebiekste un vārna,kas trusim nozog piparkūkas, kā rezultātā jāgādā jaunas.”

Izrādē redzama veiksmīga kontrastu saspēle, kur liekot kopā labos un ne tik labos tēlus, un izraisot konfliktsituācijas šo tēlu starpā, mazie skatītāji tiek gan aizkustināti gan smīdināti. Jāsaka, ka arī vecākiem būs par ko pasmieties, jo runča tēlā, kas ir prasmīgs veikalnieks un tirgotājs, noteikti arī pieaugušie varēs smelties savu humora devu. Arī vārnas tēls piesaistīs daudzus – tās kaklu rotā spoža zelta kaklarota, kas mirdz prožektoru gaismā, turklāt vārna kopā ar savu komandu – zebieksti un sesku, jeb kā paši sevi sauc G-gangsteriem, sevī nes Grinča elementu, jeb svētku postītāju neslavu. L.Kaupuža domā, ka tie, kas zina un atceras M.Stārastes pasakas, iespējams tēlos, dekorācijās vai sižetā saskatīs ko vairāk, tomēr tas nav obligāti: ”Ziemassvētki jau vispār ir tāds laiks, kad skatoties izrādi mēs varam īpaši neaizrauties ar ”likšanu domāt”, svētkos var atļauties vienkārši baudīt to, ka ģimene sanāk kopā un noskatās mīļu, sirsnīgu un izklaidējošu stāstu ar labām beigām.”

Izrāde piemērota visai ģimenei, sākot no pašiem mazākajiem, iedrošina izrādes veidotāja un paslavē komandu, kas strādā pie izrādes – ar Madaru Enkuzenu režisore esot veiksmīgi sastrādājusies jau vairākkārt, bet ar Ingu Dzintari strādā pirmo reizi un novērojusi, ka I.Dzintare savā darbā iegulda ļoti lielu enerģiju: ”Protams, ne viss sanāk ar pirmo reizi, bet tas, kāds ir radošais process un vēlme meklēt un saprast kas un kā notiek – nozīmē ļoti daudz. Inga patiešām ir darba rūķis. Cilvēks, kas strādā ar sevi un meklē labākos risinājumus. Uzskatu, ka šāds cilvēks ir ieguvums Liepājas Leļļu teātrim un lieliski papildina pārējo talantīgo aktieru rindas.”

Svarīga loma emocionālā vēstījuma nodošanai un atbilstošās atmosfēras radīšanā spēlē mūzika, par ko izrādē rūpējies mūzikas un dziesmu tekstu autors Marģeris Eglinskis. ”Viņš tiešām ar mūzikas palīdzību ļoti precīzi spēj piešķirt izrādei nepieciešamo raksturu, domāju, ka tā ir teātra pieredze 25 gadu garumā, Marģeris spēj izprast situāciju un sajust tēlus.
Jāsaka, ka arī Normunda Kalniņa aranžijas visās smalkākajās niansēs ir ļoti baudāmas,” piebilst režisore.