Daudzi skatītāji, kas 31. oktobra vakarā nāca uz režisora Dāvja Sīmaņa jaunās vēsturiskās spēlfilmas “Tēvs Nakts” pirmizrādi Liepājā, bija spiesti doties mājās, jo visas biļetes bija izpirktas. Filma par latvieti Žani Lipki un viņa ģimeni, kas Otrā pasaules kara laikā no nāves izglāba vairāk nekā 50 ebrejus, jau laikus bija sapulcējusi pilnu koncertzāli.

Tā kā saruna ar D. Sīmani un filmas mākslinieci Kristīni Jurjāni notika uz koncertzāles skatuves, moderators, “Lielā dzintara” valdes loceklis Timurs Tomsons vaicāja D. Sīmanim, vai ir kas kopīgs simfoniskā orķestra diriģentam un režisoram. “Cerams, man nebūs jāvicina rokas, lai filma notiktu,” atjokoja režisors.

“Tēvs Nakts” ir pirmā spēlfilma Latvijā, kas runā par holokaustu. “Cilvēki nelabprāt par to domā un diskutē. 1941. gads ir sevišķi smags. Jūnija vidū 15 tūkstošus cilvēku izsūta uz Sibīriju, un burtiski desmit dienas vēlāk sākas ebreju vajāšanas, kas kulminējās novembra beigās – decembra sākumā. Ap 70 tūkstošiem Latvijas ebreju tika nogalināti. Kad parādās šādas neērtas tēmas, tās mēģinām pabāzt zem tepiķa,” teica D. Sīmanis. 

Uzburt filmēšanai 1941. gada Ķīpsalu bijis ļoti sarežģīti, atzina K. Jurjāne. Nemitīgi bijis jāsaskaras ar baltajiem plastmasas logiem un mūsdienu komunikācijām. “Mēs rūpīgi meklējām filmēšanas vietas Tukumā, Pierīgā, Maskavas rajonā Rīgā, kur daudz kas labi saglabājies. Uzlabojot to visu ar kino trikiem, var izveidot kino brīnumu.” 

Skatītāji pēc seansa bija pārdomu pilni un nebija gatavi vērtēt tikko redzēto. “Smaga filma, ļoti labs mākslas darbs. Aktieri labi, viņu dēļ vien bija vērts nākt,” teica liepājnieces Biruta un Gunta. Vecāki viņām kaut ko esot stāstījuši par holokaustu. “Bet tajos laikos jau nedrīkstēja par šo tēmu daudz runāt,” atgādināja Biruta.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 2. novembra numurā.

#kvards-20181102-03#