“Vēlējāmies sarīkot tādus svētkus, kuros ikvienam būtu pieejama augstvērtīga kultūra,” norāda organizatori.

Notika populāru mākslinieku un novadnieku koncerti, laikmetīgās dejas un cirka priekšnesumi, mākslas izstādes.

Pilsētas dārzā ģimenes ar bērniem varēja izzinošos pasākumos sajust vecpilsētā mežu, arī priecāties par iluzionistu trikiem.

Ekskursijās pa vecpilsētu interesenti devās pazīstamu kuldīdznieku vadībā. Bija iespēja piedalīties dārza svētkos, restaurācijas darbnīcā, veidot lielformāta gleznu utt.

Seno amatu prasmes varēja iepazīt amatnieku placī Rātslaukumā, novada mājražotāju piedāvājumu novērtēt Liepājas ielas 14. nama pagalmā, garšu kvartāls atradās Kliņģeru, Torņa un Šaurajā ielā, savukārt Baltijas dizaineri savu veikumu rādīja Rīgas dizaina tirgū 1905. gada parkā.

Svētku apmeklētāji Ilze un Artūrs Tukiši no Ventspils dalījās ar iespaidiem:

“Jauki, ka pasākumu vietas tik tuvu viena otrai, nav jāmēro tāli gabali. Programma piepildīta ar dažādām aktivitātēm.”

Tas, ka Kuldīgai piestāvētu klusinātāki, personīgāki Vecpilsētas svētki, izkristalizējies pētījumā, veidojot jauno pilsētas zīmolu.

Svētku galvenā producente, Kuldīgas novada pašvaldības kultūras speciāliste Antra Grīnberga stāsta: “Uzreiz prātā bija doma, ka pie mums viss ir mazs, elegants, mājīgs, draudzīgs, arī vienkāršs, bet ar raksturu. Nav nekā pārspīlēta. Secinājām, ka Vecpilsētas svētku programmai jābūt nevis grandiozai vai ultramodernai, bet ar maziem, savdabīgiem pasākumiem.”

Svētki tapa ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem: viņi gan paši veidoja kultūras piedāvājumu, gan dāvināja mākslinieku uzstāšanos.