Liepājas Virtuālā Kino muzeja sadaļas ”Kino bibliotēka” apakšsadaļa ”Kino pasaulē” ir papildināta ar materiālu par kino Meksikā un tieši ar Liepāju saistītā aspektā – par to, kā un kādēļ arī Liepājas vārds nav svešs kino interesentiem Meksikā, pavēsta Kino muzeja vadītāja Kristīne Jākabsone.

Liepājā dzimušais pasaulslavenais kinooperators Eduards Tisē 1931.- 1932. gadā kopā ar savu radošo līdzgaitnieku, Rīgā dzimušo pasaulslaveno kinorežisoru Sergeju Eizenšteinu, uzturējās Meksikā. Tas bija saistīts ar skaņu kino tehnikas apgūšanu un filmas ”Esi sveicināta, Meksika!” (”Que viva Mexico!”) uzņemšanu. Filma ir krāšņs stāsts par šo mūsu uztverē tik eksotisko zemi, to veido četras daļas, tā sauktās kinonoveles: par Meksiku pirmskoloniālisma laikmetā; par nabadzīga peona un viņa līgavas dramatisko mīlestību (peonāža- dzimtbūšanas paveids Latīņamerikā, kad zemnieks (peons) nokļuva pēctecīgā (t. i., pārejošā no paaudzes uz paaudzi) parādu jūgā pie rančo īpašnieka vai uzņēmēja); par Latīņamerikas tautas svētkiem- fiestu un par 1910. gada Meksikas revolūciju. Filmā redzams arī izcilais meksikāņu gleznotājs Sikeiross, kas bija pārliecināts komunists, bieži brauca uz Padomju Savienību un, saskaņā ar dažu avotu ziņām, bija padomju spiegs. Tisē un Eizenšteins filmu nepabeidza- pienāca Staļina telegramma ar priekšlikumu atgriezties dzimtenē. Grūti tolaik iedomāties padomju cilvēku, kurš uzdrošinātos šādam ”priekšlikumam” nepaklausīt, ja vien nebūtu nolēmis palikt Rietumos uz visiem laikiem.

Taču Tisē un Eizenšteinu Meksikas kino interesenti atceras joprojām, joprojām meksikāņu kino vēsturnieki strādā pie viņu biogrāfijas un radošās darbības pētniecības. Liepājas Virtuālajam Kino muzejam Meksikā ir sadarbības partneris- meksikāņu kino vēsturnieks Aurelio de los Reijess. Viņam jau sākotnēji nebija svešs Liepājas vārds tādēļ, ka Tisē visu mūžu bija lepojies ar savu ”Liepājas zēna” izcelsmi. Nesen Liepājas Virtuālais Kino muzejs nosūtīja Meksikas kolēģim pabiezu mapi, kurā bija apkopoti dažādi materiāli par Eduardu Tisē. Perspektīvā tiek domāts arī par iespējām apmainīties ar materiāliem, no kuriem varētu tapt izstāde.