Atbildība pilsētas, visa reģiona, žūrijas, Kultūras ministrijas priekšā ir milzīga, atzīst Liepājas pieteikuma projekta vadītāja Inta Šoriņa. “Sakoncentrējām spēkus un iespējami labākos cilvēkresursus. Gribas domāt, ka mums izdevās. Bija dotas tikai astoņas stundas, kurās jāparāda plašā Liepāja, liekot tādus akcentus, kurus mēs vēlamies, lai žūrija atceras, tajā pašā laikā saprotot, ka nevar pārblīvēt programmu, ka kļūst nepanesami.

Vajadzēja rast zelta vidusceļu un parādīt to, ko mēs vēlamies teikt “(ne)miera” pieteikumā,” viņa pauž.

Izglītības jomā plānots aktualizēt jauniešu, paaudžu un minoritāšu jautājumus, izglītības procesu transformācijā pievienojot mākslas komponenti, norāda Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere. “Gribam nedaudz formālo izglītības konceptu padarīt atvērtāku, pieejamāku, ieviest aktivitātes, kuras nenoris tikai izglītības iestādes telpās. Tās ir aktivitātes Zirgu salā un Dabas mājā un iecerētais izglītības kvartāls “Ukstiņš”, kur satiekas vairākas paaudzes ar savu redzējumu un dzīves pieredzi, sākot izglītības procesu no pirmsskolas posma līdz pat mūžizglītībai, tā paverot vaļā eiropeisko dimensiju,” viņš stāsta.

Liepājas teātris žūrijai prezentēja gan jauno aktieru diplomdarba izrādi “Upe”, gan jaunās idejas. “Tas, ko mēs vēlamies, ir atvērtais teātris, pat teātra kvartāls. Mūsu māja ir akadēmiska, šeit paredzēts, ka durvis veras un skatītāji ienāk stundu pirms izrādes. Gribam, lai cilvēki teātrī var ienākt jebkurā laikā, var atrast tur mūziku, grāmatas, lugas, klausīties diskusijas. Tādu telpu redzam ēkā Teātra ielā 3,” stāsta teātra direktors Herberts Laukšteins. Otra iecere ir monoizrāžu festivāls 2027. gadā, taču jau 2025. gadā teātris vēlas tādu sarīkot un iegūt pieredzi.