Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ziemas peldētāji kļūst par mākslas darbu

Pelēkā tērpti cilvēki ar gleznām rokās tēraudpelēkos novembra viļņos, kas veļas gandrīz pāri galvai. Liepājā uzfilmēto mākslinieces Ievas Epneres videoinstalāciju ”Kolekcija” no 2. decembra Malmes Mākslas muzejā Zviedrijā var aplūkot izstādē ”Latvijas kolekcija”.

05.12.2022 06:00

liepajniekiem.lv

Ļaudis, kas pavadīja 22 minūtes plus 8 grādus siltā ūdenī, ir ziemas peldētāji no Liepājas un citām vietām, tālākie braucēji – no Valmieras.

Roņi iemūžināti ļoti simboliskā mākslas darbā. Izstāde Malmē ir veltīta plašākajai tā laika latviešu mākslas kolekcijai ārpus Latvijas, kas šajā muzejā tika atvērta 1939. gadā un nākamo divdesmit gadu laikā diskrēti aizslīdēja arhīvu bezdibeņos.

Tikai 2018. gadā, izvētījot muzeja krājumu, atradās visi teju 50 darbi.

I. Epnere par šo kolekciju uzzinājusi no izstāžu kuratores Lotes Lēvhelmas, kura, strādājot pie citas izstādes, pētīja šos latviešu mākslas darbus. ”Lotes vecvecmāmiņa ir no Latvijas, viņa bēgļu gaitās devusies uz Zviedriju, pēc tam uz Dāniju.

Iespējams, norezonēja dzimtas saknes, un, šķetinot, kā mākslas darbi tur radušies, noskaidrojies, ka Malmes muzejā tiem bijusi atsevišķa telpa,” pastāsta māksliniece.

L. Lēvhelma vēlējusies aktualizēt šīs latviešu mākslas vērtības un uzaicināja sadarboties kuratori no Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ingu Lāci.

Viņas izstādei pieaicināja astoņus mūsdienu māksliniekus no Latvijas, Zviedrijas, Ukrainas, Igaunijas, Dānijas un Lietuvas, kuriem bija jārada darbs saistībā ar šo kolekciju.

I. Epnere noskaidrojusi, ka vispirms kā dāvinājums 1938. gadā Malmē nonāca Ludolfa Liberta glezna ”Prāmji Šprē upē”. 1939. gadā pievienojās zviedru muitas ierēdņa Elmkvista kolekcija, 40. gados tika uzdāvinātas vēl piecas gleznas. 1955. gadā latviešu mākslas telpu samazināja, palika 27 darbi.

1958. gadā mainījās Malmes muzeja vadība, kas, minot par iemeslu telpu trūkumu, darbus novietoja krātuvē, taču patiesībā Zviedrija gribēja būt neitrāla, neizstādot okupētas valsts mākslinieku darbus.

Videoinstalācijā ”Kolekcija” autore simboliski parāda līkni, kāds bijis mākslas darbu liktenis. ”Ir pirmais darbs, tad sanāk pārējie 45, daļa aiziet nost, paliek 27, beigās aiziet visi,” viņa atklāj.

”Darbu papildina apdrukāts zīds, kura trīs slejas veido patvēruma vietu, telti, baldahīnu, zem kura cilvēki varēs sēdēt un skatīties video.

Zīda audumi ir atsauce uz L. Liberta scenogrāfiju Malmē 30. gados iestudētajai operai ”Karmena”. Aktieris Gerds Lapoška ierunājis autoru vārdus, darbu nosaukumus un gadus. Tie pamazām saplūst kopā skaņu biezoknī, tad samazinās, un beigās mēs dzirdam tikai jūru.”

Jūra esot simboliska daudzās nozīmēs. ”Tā mūs nošķir ģeogrāfiski, pār jūru darbus aizveda. Pēc diviem gadiem tie tiks atvesti uz Latviju un izstādīti. Jūra ir stabila, tā paliek, kad mainās režīmi un valsts iekārtas. Cilvēku cīņa ar viļņiem ir mākslinieka ceļš, kas ne vienmēr ir gluds,” izstāsta I. Epnere.

Meklējot idejas realizētājus, iegūglējusi ”Liepāja, roņi, ziemas peldētāji” un nonākusi pie ”VeloRoņa” vadītājas Ingas Krivcovas. ”Uzreiz zināju, ka izdosies. Nav šaubu,” lepojas Inga.

”VeloRoņa” biedru filmēšanā bija kāda ceturtā daļa, jo atsaucās ļoti daudz ziemas peldētāju. ”Mūžam būšu pateicīga tiem cilvēkiem, kuri parakstījās uz kaut ko tādu,” pauž I. Epnere.

Lai horeogrāfe Kristīne Brīniņa uz sauszemes iemācītu darbības un operators Valdis Celmiņš nofilmētu visu nepieciešamo, radošā grupa pludmalē Pērkones ielas galā pavadīja pusi dienas.

Māksliniece saka paldies K. Brīniņai, kura spējusi precīzi iztulkot ideju dalībniekiem.

”Horeogrāfijas veidošana ūdenī man ir absolūti jauna pieredze, tāpat tikšanās ar roņiem, kas ir ļoti iedvesmojoša.

Cilvēciskais faktors ir pāri visam, māksla kārtējo reizi ir iemesls sanākt cilvēkiem kopā un izdarīt kaut ko tik neprātīgi skaistu,” atzīst horeogrāfe.

Iesaistītajiem ziemas peldētājiem ir tikai pozitīvas emocijas un lepnums par lielajos viļņos paveikto. ”Šis bija kaut kas neatkārtojams!” domā Sanita Šube no ”VeloRoņa”. ”Vienreizējs piedzīvojums, smiekli, forši cilvēki.”

Liepājnieks Kārlis Atāls pērn peldējies līdz 18. novembrim, apņēmies šogad peldēt visu ziemu. ”Man bija atbildīgs uzdevums – būt par bildes stūri, lai citi zinātu, kur stāties. Bija uzreiz jānoreaģē ar auksto ūdeni, jādomā un jāskatās norādījumi no krasta,” viņš pastāsta.

Inga Siliņa izlasījusi ziņu Talsu roņu grupiņā. ”Prasīju vīram – braucam? Bija prasības, ka jāspēj būt ūdenī ilgāk par desmit minūtēm, mums nav problēmu. Ļoti patika, tas bija ekstrēms piedzīvojums. Pats uzdevums nebija grūti izpildāms, grūti bija nostāvēt un viļņos tikt līdz īstajai vietai,” viņa atzīmē.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz