Šās nedēļas nogalē Latvijas mazākajā
pilsētā – Durbē – pulcēsies nepieradinātās mūzikas cienītāji. 23. un 24.
oktobrī tur risināsies mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāls “Zemlika”.
Galvenais rīkotājs Miks Magone uzsver, ka nevienu no māksliniekiem īpaši izcelt
negribot. Visi esot vienlīdz svarīgi.

Mainās tikai aktieri

“Programma būs cita, dalībnieki citi, bet skelets –
tāds pats. Koncertu skaits, norises vietas, pat laiki, jo šāds modelis ir izrādījies
ērts un efektīvs, ļaujot skatītājiem dzirdēt un redzēt pēc iespējas
vairāk,” jautāts par jauninājumiem, skaidro M. Magone. Rīkotāji ik pa
laikam medijus un sabiedrību informē par māksliniekiem, kas papildina
programmu, taču vēl pagājušās nedēļas vidū tā vēl nekur nebija atrodama.
Turklāt, cenšoties atvērt daudzviet norādīto mājaslapu www.zemlika.lv,
tā pāradresējas uz sociālās vietnes “Facebook” lapu, kas arī veltīta
festivālam.

Programmu ar koncertu un citu aktivitāšu norises laikiem
šoreiz paredzēts publiskot aptuveni nedēļu pirms paša lielā notikuma – skaidro
M. Magone. “Zemlikas” laikā dažādās Durbes vietās tikšot dalīti
bezmaksas bukleti un karte, kuros būs atrodama visa nepieciešamā informācija.
Turklāt iepriekšējo gadu pieredze rādot, ka programmā iespējamas izmaiņas vēl
pēdējā brīdī, kad kāds mākslinieks kavē ierašanos koncerta norises vietā. Tādēļ
M. Magone uzskata, ka publiskot laiku, kad konkrēti mākslinieki uzstāsies,
krietni iepriekš nav nepieciešams.

“Bet mājaslapa patlaban ir kļuvusi par lieku
klapatu, kam tiek tērēts laiks, jo cilvēki tāpat visu uzzina no sociālajiem
tīkliem un medijiem,” viņš secinājis.

Skolotāju Balču mazdēls

Pagājušajā nedēļā arī paziņoja, ka “Zemlikas”
laikā Durbē būs skatāma fotogrāfa Arņa Balčus veidotā izstāde “Durbes
arheoloģija”. Ielūkojoties mākslinieka mājaslapā internetā, redzams, ka
vairāki darbi ir diezgan savdabīgi un, iespējams, plašām cilvēku masām grūti
izprotami. Taču viņš piedalījies starptautiskos konkursos un ieguvis dažādas
nozīmīgas balvas.

“Savdabīgs, ar savu rokrakstu, bet starp savas
paaudzes fotogrāfiem viens no zināmākajiem, redzamākajiem, aktīvākajiem un
starptautiski novērtētākajiem,” mākslinieku raksturo M. Magone,
piebilstot, ka viņa darbi publicēti arī tādā izdevumā kā “New
Yorker”. Ikdienā mākslinieks strādā par žurnāla “Fotokvartāls”
galveno redaktoru un atbild par jauno fotogrāfu darbu parādīšanos drukātajā
presē.

Taču A. Balčus veidot festivāla mākslas sadaļu nav
uzaicināts nejauši. Viņš dzimis 1978. gadā un daudzas bērnības vasaras
pavadījis Durbē. Tur dzīvojuši zēna vecvecāki, pedagogi Irma un Alfrēds Balčus,
kurš nu jau aizgājis Aizsaulē.

Izstādē paredzēts izlikt gan tādas bildes, kas Durbē
tapušas nesen, gan nāk no mākslinieka vecmāmiņas pūralādes. “Lai to visu
apskatītu, nāksies orientēties pilsētā,” M. Magone stāsta, ka
fotogrāfijas būs aplūkojamas dažādās vietās, kā veikalu tukšajos skatlogos, pie
ziņojumu dēļa, aptiekā un citviet. Izstāde iekārtota jau šās nedēļas sākumā un
būs izstaigājama un apskatāma arī pēc tam.

Ar mākslinieku M. Magone iepriekš neesot bijis
personiski pazīstams: “Taču nevilšus saviesīgos pasākumos bijām tikušies,
viens par otru neko nezinot.” Festivāla galvenais rīkotājs atzīst – ir
prieks un pagodinājums, ka tāda līmeņa mākslinieks piekritis veidot izstādi
Durbē. Par to, vai viņš arī pats būs sastopams festivālā, M. Magonem
skaidru ziņu nav. Katrā ziņā īpaša tikšanās ar mākslinieku apmeklētājiem netiekot
organizēta.

Bez galvenā mākslinieka

“Neuzskatu, ka muzikālajā programmā kāds ir pārāks
par citiem,” par to, kuru koncertu noteikti nevajadzētu laist garām, saka
M. Magone. “Mēs nevaram izdalīt hedlaineri, kas piesaista
papildu uzmanību. Visi mākslinieki ir vienlīdz cienījami un apliecinājuši sevi
kā vērtību.” To skaitā viņš min arī latviešu mūziķus Antu Eņģeli, grupu
“Zāle”, Edgaru Šubrovski, kurš sestdienas vakarā “kopā ar vēl
kādu pagaidām neatklātu, bet nojaušamu viešņu atskaņos savus autordarbus rimtā
un intīmā gaisotnē”.

Izceļot izvēlētos izteiksmes līdzekļus, M. Magone
aizrautīgi runā par pianistu, Londonas
izdevniecības “Nonclassical” saimes pārstāvi Klavikon. Viņš
uzstāsies Kultūras namā, un organizatori apzināti programmu veidojuši tā, lai
šis koncerts skanētu līdzās elektroniskajai mūzikai. “Par spīti tam, ka
muzicē uz tāda klasiska mūzikas instrumenta kā flīģelis, ko divas stundas
iepriekš pats uzstāda, izvelk no tā nedzirdētas skaņas, spēlējot uz melnajiem
taustiņiem. Tā līdzinās deju, tehno mūzikai,” raksturo M. Magone.

Līdzīgi viņš sajūsminās par kontrabasistu Jairu Elazaru
Glotmanu. Viņš no akadēmiskās mūzikas instrumenta prot izvilināt ne tik
dzirdētas toņkārtas. Izraēļu izcelsmes klasiskajā mūzikā izglītojies komponists
dzīvo Berlīnē.

Vai šādus pasaules līmeņa mūziķus ir viegli pierunāt
braukt uz tik mazu vietu kā Durbe? M. Magone atzīst, ka pēdējos gados tas
ir aizvien vieglāk. Jo bieži vien aicināmie mūziķi ir kaut kā saistīti ar
iepriekšējā festivāla dalībniekiem un jau dzirdējuši labas atsauksmes.
“Tas atvieglo darbu, izveidojas sniega bumbas efekts.”

Viņiem tas ir piedzīvojums. 99 procentos gadījumu
rīkotāji uzrunā māksliniekus, kas gūst baudu muzicējot. Līdz ar to atšķirībā no
populārās mūzikas pārstāvjiem, ne tik bieži ir runa par komfortu, arī
finansiālo. “Viņiem nav zvaigžņu slimības, neprasa, ka uzstāsies tikai
festivālā ar stāžu, ka līdzās jābūt tādām un tādām apvienībām,” atklāj
M. Magone. “Viņiem svarīga ir pati mūzika, par to varam būt tikai
priecīgi. Tas mums atvieglo praktisko pusi.”

Sastopas tikai ar neizpratni

Kolīdz interneta portālos parādās ziņas par festivāla
norisi, nekavējoties tiek pierakstīti arī nievājoši komentāri. Pētījumi rāda,
ka tos raksta destruktīva sabiedrības daļa, tādēļ nav vērts ņemt vērā, tomēr –
vai ar šādu attieksmi durbeniekam nākas sastapties arī mazpilsētas ielās? Viņš
apgalvo, ka rīkotāji neko tādu nav dzirdējuši. Ja nu vienīgi kādreiz bijusi
neizpratne par dzirdēto vai redzēto. “Piemēram, ka teātris var būt arī
tāds – dokumentāls, ar žurnālistisko pētījumu. Ir, kam teātris asociējas tikai
ar vieglās dramaturģijas uzvedumu ap Jāņu laiku. Bet ar šādu problēmu sastopas
arī Liepājas teātris,” norāda M. Magone.

Līdzīga mēdzot būt attieksme pret mūziku. Ja cilvēks
nonācis stereotipu varā, noslēdzies, no tā esot grūti izraut. “Kaut kas,
ko nesaprot, prasa plašāku, pēctecīgāku interesi. Reti kuras lietas iemācāmies
uzreiz,” “Zemlikas” rīkotājs cer, ka piesaistītie mūziķi
cilvēkos rosinās tieksmi uzzināt vairāk.