Otrdiena, 19. marts Jāzeps, Juzefa
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Laikmetīgā deja ienāk Liepājā

Laikmetīgā deja ienāk Liepājā
Foto: Egons Zīverts
20.05.2015 10:51

Ilze Kļepikova, "Kultūras Pulss"

Atslēgvārdi

Aprīļa
izskaņā Liepājā daudz plašāk nekā iepriekšējos gadus
norisinājās dažādas aktivitātes Starptautiskās dejas dienas
kontekstā. Lielu daļu veidoja topošo un esošo laikmetīgās dejas
horeogrāfu pienesums. Vai laikmetīgā deja Liepājā varētu ienākt
ne tikai Dejas dienā un īpašos koncertos, bet arī ikdienā?

Neierasta
pieredze

Bez
dažādajām kustību aktivitātēm pilsētā Dejas dienu laikā un
pirms tām ES programmas “Kultūra” projektā “E-motional:
Rethinking Dance” Liepājā notika starptautiska laikmetīgās
dejas rezidence, kuras laikā horeogrāfe Olga Žitluhina kopā ar
horeogrāfu Alberto Magno Santosu no Portugāles, multimākslinieci
Irinelu Angelu no Rumānijas un dejotāju, horeogrāfu Gunti
Spridzānu no Latvijas veidoja jaunu dejas izrādi “Es jums
saku: dziediet!”, ko Latvijā rādīja tikai Liepājā.

Horeogrāfe
neslēpj, ka pilsēta viņas sirdī iekritusi, pateicoties Inesei
Sērdienei, kas, rīkojot laikmetīgās mākslas nakti “Akti
naktī”, viņu uzaicinājusi viesoties. Lai gan dejas izrādes
pie mums šad tad viesojas, šķiet, izņemot Agra Daņiļēviča
“Dzirnas”, neviens cits lielu uzmanību nav izpelnījies.
Taču kopš pagājušā pavasara laikmetīgās dejas impulsi Liepājā
uzplaiksnī aizvien biežāk – ar meistarklasēm, izrādēm, nesen
arī ar plašu Dejas dienu programmu un dejas rezidenci.

Dejas
izrādi “Es jums saku: dziediet!” drīzāk varētu dēvēt
par kustību izrādi, bet vēl precīzāk to sauc par performatīvo
pastaigu. Taču vispārsteidzošākais nav pati izrāde, kas ne tikai
ved līdzi stāstā, bet arī ļauj nonākt Liepājas ielās un
pagalmos, kur būts reti vai nemaz, bet gan cilvēki ap to. Un nevis
tie, kas zina, uz ko nākuši un uzmanīgi vai neizpratnē ļaujas
jaunajai pieredzei, bet gan tie daži nejaušie garāmgājēji, kas,
pārsteigti un izbrīnīti, vienkārši pievienojas pārējiem un
ļaujas tikt vadīti pa ielām un izrādes tēlu dzīvesstāstiem.
Visvairāk starp viņiem ir bērnu, taču – neticami! – ir arī
pa kādam pieaugušajam.

Šī
performatīvā pastaiga, kuras laikā uz ielas, pagalmā vai uz jumta
iesaistītie horeogrāfi izstaigā, izdejo un arī izkliedz trīs
cilvēku dzīves fragmentus, ir neierasta mākslas forma, šķiet, ne
tikai Liepājā, tāpēc pārsteigumu raisa palielais pulciņš
jaunas pieredzes alkstošo.

O. Žitluhina
atklāj, ka vienu no patīkamākajiem iespaidiem rezidences laikā
sagādājušas liepājnieku atvērtās durvis un sirdis. Viņa redz
pilsētā iespējas radoši attīstīties un daudz radošu cilvēku,
taču norāda arī uz novērojumiem, kas Liepājai ir mazāk
glaimojoši. “Gribētos, lai Liepājā kultūru un mākslu
atbalstītu vairāk. Lai Liepāja būtu kultūras un mākslas
pilsēta, nevis te būvētu kaut kādas industrijas. Liepāja ir
bijusi aizsācēja daudzām labām lietām. Liepāja iesāk, un citas
pilsētas to turpina, bet pašā Liepājā to nedara tāpēc, ka nav
atbalsta, vai tāpēc, ka tas nav pietiekami liels,”
O. Žitluhina secina. Viņasprāt, 21. gadsimtā nav saprātīgi
runāt par to, ka kultūrai un mākslai vajadzētu atvēlēt mazāku
vietu un vērtību. “Visa pasaule mēģina mainīt izglītības
sistēmu, tajā akcentējot radošo pieeju. Bet mēs? Vai mēs
nevaram būt citiem priekšā? Vai vismaz saglabāt to, kas bija
Liepājā?” viņa vaicā. Taču kritiskās replikas nemazina
viņas sajūsmu par Liepāju un vēlmi šeit turpināt darboties,
viesojoties ar izrādēm un rīkojot vēl kādas dejas rezidences.

Ķermenis
un kustība

Ar
laikmetīgās dejas un kontaktimprovizācijas meistarklasēm Liepājā
viesojās arī trīs jaunie horeogrāfi, kuri tūlīt vērs ciet
Latvijas Kultūras akadēmijas durvis. Agate Cukura ir no Grobiņas,
Jānis Putniņš ir aizputnieks, kurš Liepājā ieguvis vidējo
izglītību, bet rīdziniece Alise Putniņa ļoti iemīlējusi šo
pilsētu. Visi trīs jaunieši pieļauj iespēju savu nākotni
pilnīgi vai daļēji saistīt ar šo pilsētu. Starp citu, arī viņu
kursabiedrene Karīna Lapšina, kas veidoja horeogrāfiju
vērienīgajam koncertuzvedumam “Es esmu Liepāja”, esot
izteikusi vēlmi strādāt Liepājā. Vai tas nozīmē, ka vēju
pilsētā varētu ieplūst jaunas vēsmas dejas žanrā?

Kāpēc
tagad? Jo šie jaunieši gan nav pirmie ar mūspusi saistītie
horeogrāfi, laikmetīgās dejas horeogrāfijas programmas
absolventes ir arī, piemēram, bijušās liepājnieces Katrīna
Albuže un Madara Makovska.

Jānis
Putniņš izgaismo šodienas situāciju, kas varētu vairāk motivēt
jauniešus strādāt ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās, to
skaitā Liepājā. Viņš novērojis, ka pēdējo četru piecu gadu
laikā laikmetīgā deja paliek aktuālāka un interesantāka
cilvēkiem. “Ja pirms četriem pieciem gadiem būtu šurp
atveduši laikmetīgās dejas izrādi, visiem būtu diezgan liela
skepse par to, kas tas vispār ir,” domā Jānis. “Bet
pagājušovasar viesojāmies ar koncertuzvedumu, un cilvēkiem bija
interesanti, tāpat uz Olgas Žitluhinas izrādi pilsētvidē bija
atnācis, manuprāt, diezgan liels skaits cilvēku.” Viņaprāt,
ir svarīgi izbraukt no Rīgas, kur laikmetīgā deja,
kontaktimprovizācija un līdzīgas ķermeņa izpausmes kustībā ir
pierastākas un populārākas. “Ja šeit tas sāk dzimt un
cilvēkiem ir interesanti, tad tas ir jādod,” viņš uzsver.
Alise Putniņa piebilst, ka pilsētas un mazpilsētas ārpus Rīgas
ir ļoti ieinteresētas laikmetīgajā dejā. Tā ienāk skoliņās,
dažādās studijās.

Visi
trīs jaunie laikmetīgās dejas horeogrāfi uzsver, ka viņu
profesijā nav runas tikai par deju, bet arī par to, kā kustas
ķermenis, kā darboties pareizi un kustēties tā, lai tas būtu
harmonijā. “Tā pati ikdiena, kā mēs sēžam, ejam. Tā visa
ir kustība,” saka Alise. Bet Agate novērojusi, ka cilvēki
labprāt dejo. “Un tieši laikmetīgā deja, kurā liels fokuss
ir uz iekšējo impulsu, izplatās un to dejo aizvien vairāk
cilvēku. Tā kā tas izplatās, domāju, arī cilvēki aizvien
vairāk pievērš uzmanību savam ķermenim,” prāto jaunā
horeogrāfe.

Atvērti
iespējām

Jaunie
horeogrāfi un dejotāji nākotnes kontekstā neko no gaisa krītam
negaida un saprot, ka iespējas ir jāmeklē pašiem. Jānis uzskata,
ka jāļauj veiksmei sevi atrast, taču nevar sēdēt mājās
sakrustotām rokām un gaidīt, kad kāds pieklauvēs pie durvīm,
piedāvājot ģeniālu darbavietu. “Cik katrs būs motivēts,
tik arī būs,” viņš uzskata. Savukārt Agate Cukura uzsver,
ka līdzās pašmotivācijai svarīga arī apkārtējo interese
redzēt un piedalīties un tā kļūst arvien lielāka, jau tagad
Liepājā esot entuziastu grupa, kas horeogrāfus pastāvīgi aicina
uz meistarklasēm.

Taču
Agatei ir arī negatīva pieredze. Reiz jau viņa mēģinājusi
brīvdienās vadīt meistarklases Liepājā, taču cilvēku skaits
sarucis un pat ceļa izdevumus nācies segt pašai. Turklāt jaunā
horeogrāfe saprot, ka ar dažām meistarklasēm nav iespējams sevi
nodrošināt. Tāpēc viņa darbu Liepājā no nākamā semestra sāks
ar divām meistarklasēm mēnesī. “No sākuma gribu sajust, ka
varu šeit atļauties mājas,” atklāta ir A. Cukura. Alises
plāns ir nobāzēties Liepājā. “Ja ne uz ilgu laiku, tad uz
kādu brīdi noteikti,” viņa saka un vēlas laikmetīgo deju
izvest ārpus Rīgas.

Neviens
no viņiem arī negrib jau tik ātri izvēlēties savas darbības
virzienu. Lai gan diplomētu laikmetīgās dejas horeogrāfu vidū ir
fitnesa treneri, dejotāji un horeogrāfi Latvijā un ārzemēs, arī
tie, kas izvēlējušies tālāk studēt teoriju, un citi, jaunieši
sevi vēl nesaredz stingri vienā pozīcijā un vēlas gan dejot, gan
vadīt meistarklases. Agate piebilst, ka studijās ir iedots ļoti
daudz zināšanu – gan teorētisku, gan praktisku. “Tāpēc
skats ir tik plašs un uz visām pusēm,” viņa smaida.

Kursā
vīdot arī ideja strādāt kopā kā deju kompānijai, Jānis
atklāj. Alise norāda, ka viņiem ir vēlme jaukt robežas un, ja
kurss paliek kā kopums, tomēr robežas paturēt atvērtas un
padarīt to brīvāku.

Sasaistot
jauniešu entuziasmu un Olgas Žitluhinas vēlēšanos šeit turpināt
darboties ar viņas vaicājumu – vai mums tiešām nav vajadzīgas
smadzenes, ja ļaujam tām aizplūst? –, jānovēl tiem, kas vēlas
šeit darboties un radoši attīstīties, satikties ar tiem, kam to
vajag gan kā iespēju strādāt un sakārtot savu ķermeni, gan kā
mākslas veidu. Vislabāk būtu, ja to kā iespēju Liepājā
attīstīties laikmetīgās dejas žanram un pavērt jaunu logu
kultūrā vajadzētu ne tikai vairākiem vieniem, bet pilsētai
kopumā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz