Turpinām iepazīstināt ar kādu filmu no portāla filmas.lv, kas brīvpieejā piedāvā noskatīties latviešu kinorežisoru darbus, turklāt tādu, kas pirmā neienāktu galvā, runājot par nacionālo kino. Mēģināsim saprast, vai tās pelnījušas uzmanību vai kritīs aizmirstībā.

Ja pietrūkst teātra un īpaši Jaunā Rīgas teātra, tad Gata Šmita kinodarbs ”Seržanta Lapiņa atgriešanās” ir tieši tas, ko jāizvēlas noskatīties. Filma balstīta uz režisora veidoto izrādi ”Tas notika ar viņiem”, ir pārpildīta ar iemīļotu aktieru harizmu un absurdām situācijām, padarot skatīšanos par absolūtu prieku.

Krists Lapiņš, ko fantastiski attēlo Andris Keišs, ir atvaļināts karavīrs ar mentālām problēmām, kurš izrakstās no Jaunķemeru psihiatriskās klīnikas un… atgriežas. Filmas nosaukums vairāk atsaucas uz turpmāko notikumu katalizatoru, ne galvenā varoņa esamību, jo Lapiņš ir kā zobrats filmas absurda mehānismā. Policists un viņa draudzene – dīkdiene, diletantisks taksists, ”biezs” uzņēmējs ar salauztu sirdi un vainīgā sirds “salauzēja” – spēlē tikpat lielu lomu kā Lapiņš, dažbrīd pat lielāku. Interesanti šādu plejādi redzēt uz ekrāna, ir manāmi piestrādāts pie kinemātiskās atmosfēras.

Jaunā Rīgas teātra trupas aktieri – Zariņa, Daudziņš, Znotiņš, Broka, Gāga, Keišs – pat ar minimālu kultūras bagāžu esot, var nojaust, ka šo uzvārdu dēļ ir vērts veltīt pusotru stundu 2010. gada filmai. Mēdz jau būt dažādi, kad arī izcili teātra aktieri uz lielā ekrāna izgāžas, bet šī nav tā situācija. Varbūt rodas sajūta, ka ekrānā skatāma izrāde ar mazliet labāku scenogrāfiju, bet vismaz nenāk miegs jau pirmajā cēlienā.

Montāža varētu būt lieta, kas traucē filmai sasniegt izcilību. Daži kadri ir par garu, citi – par īsu, dažreiz traucējot izprast nepieciešamo ambianci – komisku vai nopietnu. Kaut kādā ziņā filmas vispārējais noskaņojums tāpat ir komisks, bet daži miera vai drāmas mirkļi varētu radīt spēcīgāku jautrību un otrādi. Saka, ka jāpriecājas par filmu, kas ir, nevis jāsapņo par iespējamajiem variantiem, bet mazliet skumji, ka, visticamāk, absolūts šedevrs slēpjas izgrieztajos materiālos.

”Seržanta Lapiņa atgriešanās” lielākoties strādā kā filma pēc tradicionālās izpratnes, bet kā mākslas darbs – vienkārši lielisks psihes un cilvēku neordinārās dabas attēlojums. Iespējams, ne katram šāds cirks iet pie sirds, bet dažbrīd šādas piruetes spēj patiesi nohipnotizēt.