Nepietiekama aktieru skaita dēļ Liepājas Leļļu teātris ne vienu reizi vien saskāries ar grūtībām, iestudējot jaunas izrādes. Lai štatu kuplinātu, pagājušās sezonas sākumā tika meklēti cilvēki bez pieredzes, bet nākamajā sezonā Liepājas Leļļu teātra direktore Lelde Vīksna cer piesaistīt Latvijas Kultūras akadēmijas leļļu teātra kursa absolventus.

Aktieris sarunājas pats ar sevi

Jaunākajā Liepājas Leļļu teātra uzvedumā, režisores Daces Skadiņas izrādē “Kā ruksītim gāja”, divpadsmit lomas atveido trīs aktieri. “Aktieriem šoreiz ir ļoti grūti,” izrādes mēģinājuma laikā saka D. Skadiņa. Esot pat tādi brīži, kad aktierim katrā rokā sava lelle un aizskatuvē, atveidojot lomas, viņš sarunājas pats ar sevi. Pavisam nesen režisore ļāvusi interesentiem ieskatīties leļļu teātra aizkulisēs, un cilvēki bijuši pārsteigti par to, kas īstenībā tur notiek. “Šeit ir svarīgi pat tas, kurā brīdī aktieris aiziet pa vienu vai otru pusi garām kolēģim. Var sapīties un beigās nesaprast, kā no tās situācijas izkļūt, tā ir leļļu teātra specifika. Ir skumji, ka leļļu teātri nonākuši tādā kā pabērna lomā. Turklāt darbs ir patiešām grūts.” Režisore novērojusi, ka teātris kļūst aizvien populārāks, bērniem patīk, apmeklētāji ir, bet aktieri izliek sevi visu un daudzas lieliskas iespējas laiž garām, jo divās vietās vienlaicīgi atrasties vienkārši nespēj.

Liepājas Leļļu teātra aktieris Ingars Gudermanis atzīst, ka šis nemainīgais aktieru trūkums liedz daudzas iespējas. Pirmkārt, jāmin tas, ka jāspēlē vairākas lomas vienlaikus, otrkārt, nav iespējams sadalīt darbus tā, lai vieni dotos izbraukumā, citi spēlētu uz vietas. “Mūsu vienkārši nav tik daudz. Laižam garām arī festivālus, kuros varētu gūt jaunu pieredzi un Liepājas vārdu nest tālāk. Turklāt leļļu teātra telpa Liepājā ir ļoti maza. Izrādē “Kā Ruksītim gāja” mēs esam noņēmuši vēl sēdvietas, lai skatuvi varētu pienācīgi sakārtot. Vajadzētu lielas pārmaiņas, lai varētu augt, celt kvalitāti un attīstīties, tomēr esam ierobežoti. Rīgas teātra aktieri par Liepājas leļļinieku algām strādāt nenāks. Mēs nespējam viņus ieinteresēt,” skaidro aktieris.

Atalgojums nevilina

Komentējot situāciju iestudējumā “Kā Ruksītim gāja”, Liepājas Leļļu teātra direktore saka, ka šajā izrādē gan tas esot bijis normāli, jo lielākam skaitam aktieru tur gluži vienkārši nebūtu pieticis vietas: “Turklāt to, cik aktieru būs izrādē, nosaka režisors. Teorētiski jau varēja visi seši aktieri spēlēt. Mums četri aktieri ir štatā (Denisa Braša, Ingars Gudermanis, Madara Enkuzena un Vija Mežale) un divi ārštatā (Pēteris Lapiņš un Inga Dzintare).” L. Vīksna skaidro, ka ir vairākas izrādes, kas notiek paralēli – klātienē un izbraukumos, lai gan situāciju sarežģī tas, ka jārēķinās ar ārštata aktieru iespējām. Optimālais skaits Liepājas Leļļu teātrī būtu astoņi štata aktieri, tomēr ar mākslinieku atrašanu tik viegli nevedas. Iepriekš tika meklēti cilvēki pat bez attiecīgās pieredzes aktiermākslā, bet L. Vīksna cer, ka šogad situācija varētu mainīties, jo maijā Kultūras akadēmiju absolvēs jaunais leļļinieku kurss.

“Topošie absolventi apzinās, ka Rīgas Leļļu teātrī visus uzņemt nevarēs, tāpēc mēs ar viņiem veicam pārrunas un ceram, ka kādu izdosies piesaistīt. Tomēr jāatzīst – nav tā, ka viņiem acis mirdzētu, izdzirdot par iespēju strādāt Liepājā.” Latvijas Kultūras akadēmijas leļļu teātra kursā studenti tiek gatavoti ne tikai leļļu teātrim, viņi ir plaša profila skatuves meistari, viņiem ir spēcīga dramatiskā aktieru skola, viņi apmeklē dažādus festivālus, kuros gūst papildu pieredzi. L. Vīksna zina stāstīt, ka viens no jaunajiem aktieriem jau angažēts Nacionālajā teātrī, arī citi teātri par viņiem interesējoties. “Rīga piedāvā daudz plašākas iespējas. Turklāt Liepājas Leļļu teātra atalgojums pilnīgi noteikti pievilināt nespēj,” skumji atzīst teātra direktore.

L. Vīksna uzskata, ka, palielinot uzvedumu skaitu, teātris īpaši neko neiegūtu, varbūt vienīgi plašāku izrāžu spektru, jo pagaidām repertuāru katru gadu papildina četri jauniestudējumi. Varbūt tas paplašinātu iespēju doties regulāros izbraukumos, kuri peļņas ziņā ir daudz izdevīgāki. “Liepājas Leļļu teātrī ir 65 skatītāju vietas, bet, aizbraucot uz kultūras namu, piemēram, Jelgavā vai Ulbrokā, kā minimums ir 100 sēdvietas vai pat vairāk. Un tā ir ievērojama atšķirība,” skaidro direktore. Aktieriem ideju esot ļoti daudz, tomēr tās visas realizēt Liepājas Leļļu teātrī nav iespējams.

Naudu dala pieaugušie

“Iestudējumi ir ļoti nopietni, tos veido profesionāli un pieredzējuši režisori. Tādus nevar uzcept pāris nedēļu laikā, mēģinājumi ir gan no rītiem, gan vakaros. Arī aktieri ir pietiekami atbildīgi un profesionāli, lai iestudējumu kvalitāte neciestu, tomēr plašāku repertuāru par esošo mēs nodrošināt nespējam.”

Režisores Daces Skadiņas izteikumam, ka leļļu teātriem dažbrīd tiek piešķirta pabērnu loma, L. Vīksna piekrīt: “Naudu jau dala pieaugušie. To ļoti labi var redzēt arī korporatīvos pasākumos. Darbinieku Ziemassvētku ballēm firmas tērē vairākus tūkstošus, savukārt tad, kad taisa pasākumu bērniem, nevēlas atvēlēt trīs vai četrus simtus, bet knapinās ap 100 eiro. Tāda ir attieksme pret bērniem!” L. Vīksna gan ir apņēmības pilna un saka, ka tad, ja būs kāds, kurš gribēs nākt strādāt uz Liepājas Leļļu teātri, viņa ar jaunu koncepciju vērsīsies Liepājas domē. Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks kultūras jautājumos Atis Deksnis esot ļoti atsaucīgs, pat palīdzējis veikt pārrunas ar jauno leļļinieku kursu. “Ne tik bieži Latvijā tiek izskoloti kvalificēti leļļu teātra aktieri, tādēļ, protams, esam ieinteresēti piesaistīt šos māksliniekus Liepājai. Vai tas izdosies, atkarīgs no pašiem studentiem, kuri vēl gaida atbildes no Rīgas teātriem. Interesi par viņiem mēs izrādām regulāri. Pēc šo studentu kursa darbiem redzams, ka viņi spētu piedāvāt plašāku redzējumu ne tikai leļļu teātrī, bet arī pieaugušo izrādēs,” paskaidro A. Deksnis. Tiekoties ar studentiem, esot izrunāts arī jautājums par iespējamo atalgojumu, tomēr pavisam skaidri viss būs zināms, kad mācību gads būs galā.