Turpinot sekot līdzi norisēm Liepājas kultūras dzīvē, esam izraudzījušies, mūsuprāt, spožākos šī gada otrā ceturkšņa notikumus. Jāsecina, ka ir jomas, piemēram, literatūra, kurās aktivitāte apsīkusi un pietrūkst spožu iznācienu, tikmēr, piemēram, mūzikas cienītājiem nav trūcis kvalitatīvu aktivitāšu. 

#”90 gadi mākslas” – ar šādu nosaukumu Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola Liepājas muzejā piedāvāja iepazīt savas pastāvēšanas vēsturi. Retrospektīvā audzēkņu darbu skate no skolas fondiem ļāva ieraudzīt skolas mainību gadu gaitā ne vien saturiski, bet arī stila, izteiksmes veida un izmantoto materiālu ziņā. Un redzēt arī daudzu pazīstamu mākslinieku veikumu, vēl skolas solā sēžot. Bet starp pērlēm to ierindojām tieši kā Liepājas mākslas vides izaugsmes dokumentu, cerot, ka ne skola, ne tās absolventi pie paveiktā neapstāsies. 

#Liepājas muzikālās apvienības “Sērkociņu cehs” ierakstītais albums “Netraucē sievieti, kas klusē!”, kurā iekļautas deviņas Raimonda Paula dziesmas ar Leona Brieža un Evitas Mamajas dzeju no mūzikla “Marlēna”, tapa, liepājniekiem sadarbojoties ar pašu Maestro, kurš atkal sēdās pie klavierēm, lai pats vislabāk iespēlētu savus gabalus skaņu celiņam. Kad atkal sagaidīsim liepājniekus izdodam kādu albumu, nevar zināt, tāpēc arī šī nenoliedzami ir ciklab klausītāju, tik kritiķu novērtējama lieta. 

#Liepājas sapnis par kūrortpilsētas slavu, kas sakņojas vēsturē, vēl ir neizsapņots. Tomēr ir ļoti iespējams, ka vasarnieku pūļi aizvien augs un dziedniecības joma attīstīsies, tāpēc ievērojamā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva, kuru ar prieku gaida lielās metropoles un arī Rīga, personīgā mīlestība pret Liepāju un jau otrā izstāde šeit ir nozīmīgs notikums. Ekspozīcija “Kūrorts. Mode. Liepāja”, kas tapusi speciāli mūsu pilsētai, īpašu uzmanību velta tieši kūrortam, pludmalei un vasarai, stāsta ne tikai par to, kā gadu gaitā ir mainījusies mode, bet arī par to, kāpēc tas noticis. Ir lieliski, ka to varam apskatīt visas vasaras garumā!

#Liepājas teātra sezonas izskaņā piedzīvojām vēl vienu satikšanos ar režisoru Konstantīnu Bogomolovu, kurš šoreiz domāt lika ar krievu klasiķa Ivana Turgeņeva lugas “Mēnesis uz laukiem” sižetu un tekstiem. Izrādes darbība no 19. gadsimta krievu muižniecības gan pārcelta uz mūslaiku skolu, tāpat režisors, protams, salicis savus akcentus sen zināmajā stāstā, tomēr Krievijas dumpinieka darbi joprojām skatītājam piedāvā citādu skatu uz teātri, kas nemaz tik bieži nenotiek pašvaldības finansētās mazās trupās, kāda ir Liepājā. Un iespēja vēlreiz un vēlreiz parādīt, ka neesam mazi savā varēšanā, ir patiešām vērtīga.

#Kurzemes tautas deju kolektīvu satikšanās Liepājas Olimpiskā centra arēnā pašā vasaras vidū sākumā likās mulsinoša. Kur tad brīvdabas koncerts stadionā kā dziesmusvētkos? Tomēr tad, kad vairāki tūkstoši dejotāju zīmēja deju rakstus arēnā ne mazāk krāšņi, Kurzemes novada deju svētku apmeklētāji mājās devās bez vilšanās sajūtas. Koncerts patiesi izdevās lielisks, par ko uzslavas pelnījuši gan amatieri, gan kolektīvu vadītāji, horeogrāfi un visi citi, kas gādāja par koncerta izdošanos. 

#Lai arī ne pārāk piepildītā zālē, tomēr muzikālo kino vakaru cikla piedāvājums ar lektoru priekšlasījumiem koncertzālē “Lielais dzintars” vērtējams atzinīgi tieši kvalitatīvā satura dēļ. Piecas svētdienas apmeklētāji varēja baudīt filmas par mūziku, deju un izcilām muzikālām personībām, pirms tam noklausoties pazīstamu kino jomas profesionāļu stāstījumu par konkrēto filmu. Lai šādus ciklus turpinātu, varbūt jāpārdomā seansu sākuma laiks, taču jācer, ka kinovakari koncertzālē vēl turpināsies un tiem būs aizvien vairāk skatītāju. 

#Lai arī Agra Engelmaņa dzimšanas dienā sarīkoto komponistam veltīto jubilejas koncertu apmeklēja nepiedodami maz klausītāju, tas patiešām piedāvāja lieliskus skaņdarbus labu mūziķu izpildījumā un vēlreiz atgādināja pašiem liepājniekiem par personību, ar kuru nenoliedzami ir pamats lepoties. Komponistu jubileju koncertu gan mums netrūka, un nepamanīta nepalika gan Pētera Vaska viesošanās dzimtajā Aizputē, gan Liepājas sirsnīgi skartā Imanta Kalniņa dzimšanas diena “Lielajā dzintarā”. 

#Tālu prom no ikdienas un realitātes klausītājus aizveda mūziķa Jāņa Šipkēvica jeb Shipsea kamerkoncerts Durbes luterāņu baznīcā. Koncerta apmeklētāju vidū vietējie bijuši mazākumā, jo turp devās ne mazums liepājnieku un ļaudis no citām pilsētām. Mēs šo koncertu ierindojam savā pērļu virtenē ne tikai muzikālā piedāvājuma dēļ, bet arī tāpēc, ka gribam uzslavēt ideju par koncertu rīkošanu ne tikai labi aprīkotās koncertzālēs, bet arī tādās vietās, kur intimitātes un neparastuma fons dod papildu baudījumu. 

#Līvas ciema svētku vērtība nav amatnieku rindas vai iespēja pieēsties kūpinātas zivis. Tas ir tautas mākslas cildināšanas pasākums, kur palūkoties uz visu, ko meistari prot savām rokām darināt, kur var klausīties tautas mūziku un sajust īstu latviskuma elpu. Dažbrīd gan liekas, ka publikai svarīgākais tomēr ir tirdziņš un vēderprieki, taču Liepājas Latviešu biedrības nama piedāvātās aktivitātes folkloras centrā “Namīns” ir versija, kā “iebarot” liepājniekiem tautiskumu, aicinot iepazīt apkārtējo novadu bagātības. Par to, ka šai vietai ir stabila nozīme Liepājas kultūras dzīvē, arī mūsu uzslavas.