Sabiedrības
apspriešanai un viedokļu vākšanai ir nodota koncepcija un
stratēģija, kas paredz Radošo industriju centra attīstību Dārza
ielā 10. Citādāk radošo industriju centru var saukt arī “Dārza
Desmit”. “D10” vai pavisam vienkārši “DD”.
Citi to sauc arī par Liepājas radošuma dārzu vai siltumnīcu.

No
pastarītes par līderi

Ir
2015. gada maijs. Liepājas Kultūras pārvalde gadu ir ticējusi,
strādājusi un stāstījusi, ka Liepāja ir radoša. Radošā
Liepāja – tā rakstīts pat Liepājas ilgtermiņa attīstības
stratēģijā līdz 2030. gadam un uz pastkartēm, kuras rotā lauva,
kas ir ne tikai Liepājas ģerbonī, bet kopumā tiek raksturots kā
radošo un drosmīgo cilvēku simbols.

Stāstīt
radošas Liepājas stāstu veicināja Kuldīgas un Cēsu piemēri.
Liepāja iepalika. Neloģiski, ņemot vērā, ka Liepāja ir kultūras
un radošuma lielpilsēta vismaz vienu gadsimtu. Papildus – Cēsu
mērs atļāvās paziņot, ka Cēsis varētu būt Latvijas kultūras
galvaspilsēta. Mēs iepalikām.

Pirmais
uzdevums radošās Liepājas stāstam bija dot ietvaru. Tapa Liepājas
Radošo industriju klasteris, kas apvieno vienā nozarē strādājošos.
Starp citu, tas ir joprojām pirmais šāda veida klasteris Latvijā.
Zinu, ka daudziem dzeļas ausīs vārds “klasteris”, bet
tas ir ļoti labs zīmols starptautiskajā sabiedrībā, jo tur
lieliski zina, kas ir klasteri, kam tie ir domāti un ka
“klasterošana” ir rītdienīga darbība.

Papildus
gada laikā ir izdots Liepājas radošo industriju žurnāls
“Creative Coast”, kas ir izcili veiksmīgs gadījums, jo
vienlaikus tajā pirmo reizi ir kartētas radošās industrijas un
vizuāli garšīgi atspoguļota pati industrija.

Gada
laikā ir notikuši arī dažādi pasākumi. Pirmajā tādā pasākumā
2014. gada maijā par urbānā dizaina izaicinājumiem ieradās
apmēram astoņi cilvēki. Pēc nepilna gada – 2015. gada martā –
pasākumu apmeklēja jau vairāk nekā 60 cilvēku.

Ar
padomu un nedaudz finansējuma atbalstījām arī radošo industriju
konferenci “Subject: Creativity”, kas vēl vairāk
nostiprināja Liepājas kā radošas pilsētas tēlu.

Lēnām
un pamazām radošās Liepājas tēls atgriezās vienā līnijā ar
radošo Kuldīgu un radošajām Cēsīm. Pastarīte Liepāja ir
izrāvusies pat pirmā šajā radošuma restartā. Pēdējā gada
laikā dažādos blogos, portālos un žurnālos radošā Liepāja
tiek apzīmēta šādi: “Visskaidrāk ambīcijas radošo
industriju apzināšanā un popularizēšanā paudusi Liepāja”,
“Liepājā piedzimst ne tikai vējš, bet arī ambīcijas”,
“Liepājā ir daudz radošu cilvēku, tas ir šīs pilsētas
fenomens”, “Liepāja ir viena no ievērojamākajām radošo
industriju pilsētām”. Pirms gada šādi epiteti un virsraksti
bija grūti iedomājami, pat neiespējami. Tika atgūta cerība un
ticība. Liepāja var būt pirmā.

Nākamais
solis

Joprojām
ir 2015. gada maijs. Ir organizēti visādi “tūdaļiņtāgadiņi”.
Nepieciešams nākamais solis. Brīdī, kad radošo industriju un
pilsētu politikas plānotāju skatieni ir pavērsti Liepājas
virzienā, ir vajadzība pēc konkrēta atbalsta radošo industriju
uzņēmumiem, iniciatīvām un apņēmībai. Risinājums, kas fiksēts
arī Liepājas plānošanas dokumentos – ir radošo kvartālu,
koprades vietu attīstība. Liepājas attīstības plānā ir
definētas trīs šādas platformas. Pirmais kvartāls ir Kūrmājas
prospektā, kur, apvienojot Liepājas muzejdārza un Liepājas
Universitātes humanitārās zinātnes un jauno mediju mākslu,
pilsētvidē tiktu radīta radošuma pieturvieta atpūtniekiem.
Otrais punkts ir Kungu ielas kvartāls. Tā enkurobjekts ir Pētera I
namiņš, kuram ir tautas mākslas un vēstures popularizēšanas
profils interaktīvā veidā. Trešais plānotais kvartāls ir Dārza
ielā, kur vienā ielas pusē strādā Amatnieku nams un lietišķās
mākslas studijas. Otrā ielas pusē – Dārza ielā 10 – ir
inovatori, mazi vidēji uzņēmumi, kuri rada pakalpojumus un
produktus ar augstu pievienoto vērtību. Lai to nodrošinātu, tiktu
radīta kopienu tikšanās telpa, ēdināšanas vieta, sociālais
reaktors, kas ir paredzēts dažādu paaudžu un interešu ļaudīm.
Otrajā stāvā plānotas kopā strādāšanas telpas un
uzņēmējdarbības zona. Trešajā stāvā būtu protipēšanas
zona, kas sadalīta trīs nosacītās zonās – modes, video un
audio – un rūpnieciskās ražošanas studijas. Prototipēšanas
studija būtu ļoti svarīgais moments radošo un visa veida citas
uzņēmējdarbības atbalstam Liepājā. Pēdējā – bēniņu –
stāvā būtu mākslinieku rezidences, kas pulcētu vietēju un
starptautisku kompāniju dažādu darbu radīšanai. Tajā skaitā
arī – Liepājas pilsētvides uzlabošanai.

Turklāt
Dārza ielā būtu iespējams izveidot Liepājas dārzu vai
siltumnīcu, kur varētu audzēt produktus vietējam patēriņam.
Pats radošuma centrs simboliski ir siltumnīca, kur ļautu augt
pilsētnieku radošumam, iniciatīvai un uzņēmējdarbībai.

Dārza
ielā 10 ir vecas kazarmas. Radošo industriju centru izvietošana
vecās rūpnīcās, tirdzniecības centros, nolietotos namos ir
kļuvusi populāra prakse Eiropas pilsētās. Tāds tuvākais nams ir
Klaipēdā, kur vecā tabakas fabrikā tagad saimnieko “radošie”.
Tagad,
pēc renovācijas, Kultūras
fabrikā ir
radošo industriju inkubators, kino zāle, multifunkcionāla zāle,
deju zāle un dažādas telpas koprades veicināšanai. Pašlaik
lielākā daļa telpu ir izīrēta māksliniekiem un radošiem
uzņēmumiem.

Mazliet
tālāks, bet ”Kultūras Pulsā” jau apskatīts piemērs, ir
Dānijas Olborgas pilsētā. Tajā ir renovēta
spēkstacija, kuras darbībā savulaik izmantotas akmeņogles.
Milzīgais rūpnīcas korpuss pārtapis mākslas, kultūras un sporta
centrā “Nordcraft”. Koncertzāle, sporta zāle, mazā
teātra zāle, kinoteātris, sporta centri ir daļa no “Nordcraft”
plašā piedāvājuma. Arī lielākā mūzikas skola Dānijā, radošo
industriju klasteris, augstākā klinšu kāpēju siena Dānijā un
sporta organizācijas ir atradušas mājvietu centrā “Nordcraft”,
kuram ir vairāk nekā miljons apmeklētāju gadā. “Nordcraft”
ir aprēķināts, ka viena krona, kas ir pašvaldības ieguldīta,
ekonomikā atpakaļ atnes 6,5 kronas.

Ielas
pretējā pusē, pašā pilsētas promenādes krastā, atrodas pirms
diviem mēnešiem atklātā Olborgas koncertzāle, kas ir bijis 28
gadus sens pilsētas orķestra sapnis.

Līdzīgi
Liepājā varētu veidot sava veida saslēgumu starp Kungu ielu,
Dārza ielu, Liepājas teātra kvartālu, ietverot teātra mazo zāli,
“Lielo dzintaru”, tālāk jau Kūrmājas prospekta radošo
telpu. Šādam modelim paredzama arī ietekme uz dažādām nozarēm
– tūrisma, pilsētvides, jauno uzņēmēju iniciatīvas, kultūras,
izglītības u. c. pilsētas ilgtspējai svarīgo nozaru attīstību.

“DD”
ir pierādīta dzīvotspēja

Ir
2025. gads. “Liepājas radošo industriju centra menedžmenta
komanda piedalās vairākās starptautiskās konferencēs, kurās
stāsta par savu 10 darbības gadu laikā iegūto pieredzi un
jauniegūtajiem izaicinājumiem. Vienā no konferencēm, kas
norisinās Somijā, tiek prezentēts arī radošo un tekstila
industriju sadarbības veiksmes stāsts. Paralēli Liepājā kā
“Dārza
Desmit”
produkti
tiek patentēti jauns elektrodivritenis un trīs saliekamu laivu
tipi,” – tā radošo industriju centra Dārza ielā 10
attīstības koncepcija un stratēģija paredz šā centra darbu pēc
10 gadiem. Koncepcija un stratēģija norāda uz augstu performanci
un radošo industriju attīstību Liepājā. Šāds dokuments tika
izstrādāts, lai pārliecinātos, ka Liepājai ir pietiekama
kapacitāte, lai radošās industrijas “paceltu” vērā
ņemamā ekonomikas veidotāja līmenī. Šis dokuments, ko pēc
Kultūras pārvaldes pasūtījuma izstrādāja Jānis Ķīnasts –
pilsētplānotājs vietrādis – un Ieva Rozentāle, kura ir
Amsterdamas Universitātes doktorantūras pētniece, un arī
ieņēmumu–izdevumu analīze pierāda, ka šāds radošo industriju
centrs, kur tomēr saruna ir par un ap biznesu, ir dzīvotspējīgs.

Informācijai:

– Radošo
industriju centra Dārza ielā 10 attīstības koncepcijas un
stratēģijas projekts pieejams Liepājas Kultūras pārvaldes
mājaslapā

–  Viedokļus par koncepcijas un stratēģijas projektu var sūtīt
elektroniski Liepājas Kultūras pārvaldes projektu vadītājam Atim
Egliņam-Eglītim uz e-pasta adresi: [email protected].

– Izveidojot radošo industriju centru, tiktu radītas ap 60 jaunu
darba vietu.

– Radošo industriju centra izveide sakārtotu kultūrvēsturisko
mantojumu un veicinātu vietējo resursu pilnvērtīgu apguvi.