Intervijai Aivis Gailītis uzreiz nesaka jā. Neesot rubrikai atbilstošs. Tomēr tad aizdomājas un secina – laikam jau tomēr ir gan. 32 gadus vecais rīdzinieks Liepājā dzīvo kopš septembra. Aivis šeit ne tikai studē un piedalās dažādu kultūras pasākumu organizēšanā, bet arī spēlē čellu, muzicē vairākās grupās un vēro, cik interesentu mūziku spēj radīt jaunie liepājnieki. 

Klibs taurenis un Rīta stienis
Uz Liepāju Aivi atvilinājusi Liepājas Universitātes Jauno mediju mākslas bakalauru studiju programma. Izdomājis, ka tieši tas varētu viņu interesēt. “Es pirms tam biju strādājis reklāmas aģentūrās un darbojos ar dažādām grafiskām lietām datorā. Nejauši uzzināju par šo programmu un mani ieinteresēja paskatīties sīkāk, kas tur un kā notiek,” pirmo impulsu kaut ko savā dzīvē pamainīt, atminas Aivis. Rīgā esot līdzīgas studiju programmas, tomēr zemākā līmenī. “Vajag pamainīt vidi, kurā es esmu. Liepāja likās sakarīgs variants,” tagad saka rīdzinieks. Viņaprāt, mainot vidi, mainās arī cilvēks pats. “Kaut kādā veidā ienes daudz jaunumu dzīvē. Visu laiku rutīna man īsti  nepatīk,” sevi noraksturo Aivis. Vaicāts, vai pats sevī jūt kādas izmaiņas, Aivis māj ar galvu. “Ir, ir, jā. Ja pagājušo gadu es nodzīvoju pa Rīgu principā bez konkrētiem darbiem, tikai domājot par mācībām, tad tagad es mācos cītīgi, turpinu darboties savā jomā.”

Kopš bērnības Aivi saista arī mūzika. Rīgas Bērnu mūzikas skolā viņš apguvis čella spēli. Un ar šo instrumentu piedalās arī dažādos muzikālos pasākumos. “Tas varbūt ir interesantāk nekā vienkārši ģitāru kaut kur spēlēt. Cilvēkiem arī patīk klausīties un piesaistīt mani kaut kādiem projektiem,” atzīst Aivis, kurš Rīgā spēlē arī grupā “Klibais taurenis” un “Rīta stienis”. “Ja ar Klibo taureni mēs spēlējam diezgan akustisku un mierīgu roku, tad ar Rīta stieni – pankroku. Taisām ballīti, nevis muzicējam klusā vietā, kā tas būtu ar Klibo taureni,” skaidro Aivis. Tomēr viņu saista ne tikai muzicēt pašam, bet arī ieklausīties citu radītajā. “Patīk interesēties par grupām Liepājā un Rīgā, kas nav baigi zināmas. Saprast, kā cilvēki darbojas ar mūziku, kā tā attīstās, kā veidojas, kas sanāk,” pauž rīdzinieks. Un kāda viņaprāt ir Liepājas jauniešu veidotā mūzika? “Tā dažreiz ir kvalitatīvāka, dažreiz mazāk kvalitatīva, bet tas pat ir otršķirīgi. Dažreiz vērtīgāk zināt, vai mūzika ir vai nav interesanta. Brīžiem šķiet, ka daudzas tās grupiņas nav tik interesantas, bet tajā pat laikā ziemā veidojot jauno mēdiju mākslas izstādi sanāca uzzināt par Dzintaru Šustu,” stāsta Aivis. Jauno mūziķi Aivis iesaistījis vēl citos muzikālos pasākumos. Pēc tam puisis izveidojis pats savu ansambli “Ornaments”.
   
Lūkoties jūrā – lieka laika tērēšana
Laiku pa laikam Aivis pamana vēl arī citus Liepājā atpazīstamus mūziķus, kas darbojas, bet aktīvi nekur neparādās. “Kādreiz bija folk apvienība “Baļķi” Liepājā, bet tagad ir tāds folks kopā ar elektronisko mūziku apvienība “Zari”, kas pirmo koncertu sniedza Muzeju naktīs. Tas man liekas arī interesants lauciņš, kurā darboties,” savos novērojumus muzikālajā jomā dalās Aivis. To, kāda mūzika ir interesanta, viņš gan noraksturot nevar. “Jautājums neatbildams,” smejas vīrietis. Pats dziesmu vārdus vai mūziku viņš nesacer. “Vairāk sanāk iesaistīties otrajā plānā. Es piespēlēju klāt un radu fona noskaņu,” saka Aivis. Šādu pozīciju izvēlējies pats. “Man nav tā, ka skatuve baigi patiktu,” atzīst rīdzinieks. Tomēr sēdēt bezdarbībā Aivim neesot raksturīgi. “Man ir baigi grūti nosēdēt jūrmalā, skatīties jūrā. Lieka laika tērēšana. Vajag aktīvi darboties. Dažbrīd sanāk sēdēt pie datora. Bet, arī pie datora sēžot, var daudz informācijas iegūt,” uzskata Liepājas Universitātes students.

Vaicāts, vai Liepāja salīdzinājumā ar Rīgu nešķiet par daudz mierīga, Aivis atbild, ka sākumā tā licies gan. “Tas, kā šeit pietrūkst, ka nevaru otrdienas, trešdienas vakarā iziet ārā un paklausīties dzīvo mūziku,” atzīst rīdzinieks. Tomēr ar laiku sapratis, ka notiek daudz kas, vajag tikai interesēties. Turklāt Liepājā esot vēl vairākas citas pozitīvas lietas. “Man patīk, ka visu var ātri noorganizēt. Rīgā tas nebūtu iespējams. Es neesmu no tiem, kas ilgi plāno. Ja man ir ideja, es varu visu ātri izdarīt, ja neizdaru uzreiz, ideja pēc pāris dienām var noplakt,” teic Aivis. Liepāja viņaprāt ir diezgan mākslinieciska pilsēta gan šeit notiekošo aktivitāšu ziņā, gan vizuāli. “Vecās mājas, mazās ieliņas. Kaut kāda mākslinieciska aura ir tajā visā iekšā. Par to vai tā ir muzikāla aura, kā tas ir bijis pirms 40, 50 gadiem, kad “Līvi” auga, nejūtu tik ļoti, bet tīri vizuāli, mākslinieciskā ziņā aura ir diezgan spēcīga,” vērtē tagadējais Liepājas iedzīvotājs.

Kādi ir rubrikas “Jauns un ass” varoņa dzīves tālākie mērķi? “Ko es gribu sasniegt? Nevaru viennozīmīgi pateikt. Pašlaik plāns, ka vajadzētu pabeigt mācības un tad jau redzēs, kur ceļi vedīs. Turpināšu darboties mūzikas un dizaina laukā,” aizdomājas Aivis. Bet kā ar izaicinājumiem? “Kāds reiz teica – ir labi katru dienu vai katru nedēļu izdarīt kaut ko jaunu savā dzīvē. Man šķiet, ka ik pa laikam man sanāk šādas lietas,” atbild Aivis, beigās piebilstot, ka dažreiz gan slinkums ņem virsroku.