Sestdiena, 18. septembris Liesma, Elita, Alita
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Māja ir dzīva. Tā elpo un mīl

Māja ir dzīva. Tā elpo un mīl
Foto: Marlena Zvaigzne
22.10.2014 10:47

Marlena Zvaigzne, "Kultūras Pulss"

Atslēgvārdi

Par Ventspils Starptautisko
rakstnieku māju varētu stāstīt un stāstīt, un stāstīt. Te
satikti gudri un interesanti, kautrīgi un runātīgi, saimnieciski
un apjukuši cilvēki, kurus oficiāli dēvē par rezidentiem. Kāds
no viņiem atbraucis, lai tulkotu, cits raksta romānu, vēl kāds
ķer aiz astes vārdus, lai taptu dzeja.

Rakstnieku māju var atrast
pavisam vienkārši. Tā atrodas Rātslaukumā, iepretim luterāņu
baznīcai. Rezidentus iedvesmo Vecpilsētas bruģis, netālu esošā
Venta, kuģi un kaiju klaigas. Daudzi no viņiem labprāt dodas garās
pastaigās, un kopā ar citiem spalvas brāļiem vakaros saimnieko
Mājas virtuvē un vakariņo lielajā ēdamistabā. Reizēm, kad
Ventspilī ierodas Mājas krustmāte Nora Ikstena vai rakstniece
Gundega Repše, top kulinārijas šedevri, piemēram, tortes un
salāti.

Viņas klāja galdu arī tad,
kad Mājas starptautisko projektu koordinatore Ieva Balode teica
jāvārdu dzejniekam Andrim Akmentiņam. Kāzas šeit svinēja arī
pati Nora, jo tieši Mājā viņa satika temperamentīgo gruzīnu
Levanu Beridzi. Savukārt todien, kad Ventas krastā piestāja
ēteriskās igauņu dzejnieces Kristīnas Ehinas līgavaiņa laiva,
visi Mājas darbinieki un rezidenti bija iesaistīti sazvērestībā,
lai Kristīna nenojaustu, kādēļ viņai ar smagām somām pirms
mājupceļa jāstaigā gar krastmalu.

Šos notikumus pieminu tādēļ,
lai jūs saprastu – Māja ir dzīva, tā elpo un mīl. Par to
turpinām arī sarunu ar Ventspils Starptautiskās rakstnieku mājas
vadītāju ANDRU KONSTI.

– Andra,
tu šorīt, iesaistoties televīzijas projektā, iedziedāji
tautasdziesmas rindiņu…

– …”es negaidu, ka man ko dos”. Jā, es
nekad neesmu gaidījusi, ka man kas pienāktos. Tā ir vieglāk
dzīvot; jebkas, kas atnāk, šādā gadījumā ir kā balva. Bet –
esmu optimiste un nedomāju, ka man nekas nepienākas! Māja bija
viens no gadījumiem, kad negaidīju, ka dos. Es pēc tās neplēsos
un necīnījos. Kad man piezvanīja Nora Ikstena un stāstīja par
Mājas ideju, vēl strādāju Čaka muzejā. Tiesa, tobrīd sapratu,
ka šajā vietā esmu izdarījusi visu, ko vien spēju. Pēc Noras
zvana padomāju, bet ne pārāk ilgi. Biju gatava jaunam ceļam.


– Kādēļ
Rakstnieku māja atrodas tieši Ventspilī?

– Grūti pateikt, ko Providence domā, bet bija
piedāvājums un iespēja. Juridiski Māja ir SIA ar trim
dibinātājiem – Ventspils pilsētas pašvaldību, biedrību
“Latvijas Literatūras centrs” un Kultūras ministriju.
Tātad mums ir trīs priekšnieki, ar visiem sadzīvojam labi.
Ventspils mūs ir pieņēmusi.


– Māju
atvēra pirms astoņiem gadiem. Kāds ir sausais
atlikums?

– Gadā
mūs apmeklē ap 100 rezidentu, tātad palēnam tuvojamies pirmajam
tūkstotim. Pie mums viesojušies rakstnieki no 60 valstīm (šovasar
sagaidījām pirmos indiešus, drīz Ventspilī ieradīsies ķīniešu
rakstniece), šeit iesāktas vai pabeigtas vairāk nekā 300 grāmatu.
Ap 80 procentu rezidentu pie mums atgriežas atkārtoti, citi ierodas
trešo, ceturto reizi. Interese ir tik liela, ka aizvien rūpīgāk
sijājam
pretendentu pieteikumus, bet tik un tā Māja ir aizņemta divus
gadus uz priekšu. Latviešu autoriem vienmēr lūkojam atrast vietu,
jo tieši viņiem gribas dot iespēju radoši izpausties. Reti kurš
autors mūsdienās var iztikt un nopelnīt tikai ar literatūru,
tādēļ Māja ir laba vieta, kur koncentrēties un strādāt.
Protams, rezidenti iepazīst cits citu un Latviju, tā ir mūsu
starptautiskā misija. Indiešu autori bija sajūsmā par Kārļa
Skalbes pasakām, tās viņiem šķita ļoti tuvas, tādēļ radās
doma tulkot šīs pasakas un grāmatas izdalīt graustu bērniem.
Šoruden jau ceturto reizi kopā ar Ventspils pilsētas domi
pasniedzām balvas par rezidencē tapušajiem darbiem dzejā, prozā
un tulkošanā, un “Sudraba tintnīcu” saņēma arī Naira
Hačatrjana – par
latviešu prozaiķu izlasi armēņu valodā. Maija Gogoladze
tulkojusi latviešus gruzīnu valodā. Tā ir Mājas pievienotā
vērtība.


– Kurš
no šeit tapušajiem darbiem ir tava grāmatu grāmata?

– Korāns!
Tas ir tikpat neparasts kā šo Rakstu tulkotājs Uldis Bērziņš,
bet ir daudz labu grāmatu. Kad vērtējam Latvijas Literatūras gada
balvai pieteiktos darbus, ar prieku secinu, ka daudzas tapušas pie
mums. Piemēram, četras Gundegas Repšes grāmatas, un tas
nenoliedzami ir pienesums – tāpat kā Ingas Žoludes, Māras
Zālītes, Rutas Štelmaheres, Noras Ikstenas un citu autoru
uzrakstītais. Esam lepni arī par to, ka Mājas un Ventspils domes
pasniegtās stipendijas jaunajiem autoriem parādījušas spožus
vārdus – Arvi Vigulu, Arti Ostupu, Jāni Vādonu, Jāni Joņevu.


– Mājai
ir jaunas ieceres?

– Šogad
vienojāmies ar Kultūras ministriju par īpašu tulkotāju atbalsta
programmu, jo pašlaik ir maz tulkotāju, kuri spēj latviešu valodā
uzrakstīto mērķtiecīgi un sistemātiski tulkot valodās, kurās
ir ļoti maz vai vispār nav tulkotu latviešu autoru darbu, bet mums
ir tik daudz, ko rādīt citiem! Saistībā ar šo programmu pie mums
jau viesojies spāņu dzejnieks un tulkotājs Luiss
Hosē Palasone, kurš sāka apgūt latviešu valodu. Iedomājies,
spāņu valodā no mums, latviešiem, vispār nav nekā, bet Hosē ir
gatavs izdot antoloģiju!


– Latviešu
autori iesācēji ļoti gaida Kurzemes Prozas lasījumus!

– Tie aizvien ir vienīgie reģionālie Prozas
lasījumi, šoziem būs jau ceturtie. Tie šķiet svarīgi visiem,
arī Literatūras centra direktoram Jānim Ogam, Rakstnieku
savienības Liepājas nodaļas vadītājai Sandrai Vensko un Tukuma
Literātu apvienības vadītājai Gunai Rozei. Ir būtiski, ka
cilvēkiem ir iespēja piedalīties šajā konkursā, gribu to
noturēt – par spīti dažu cilvēku neizpratnei, kāpēc tas
vajadzīgs.


Rakstnieku atsauksmes:

Literātu apmetne

Rakstnieku māja atrodas vietā,
kas rosina rakstīt. Esmu uzrakstījusi daļu no romāna “Maigā
okupācija”, dalījusies iespaidos konkursā “724 vārdi
Ventspilij” par pilsētu, kur rakstnieki un tulkotāji dzīvo
vienkopus – gandrīz kā brīvprātīgā piespiedu kārtā sev
ierobežotā teritorijā. Tas ir gluži kā atrasties uz saliņas
pilsētas centrā, un šo saliņu cieši satur kopā saskare ar
ļaudīm no dažādām pasaules vietām. Ventspils Starptautiskā
rakstnieku un tulkotāju māja ir vieta, kas svarīga literārajam
procesam Latvijā – domu un enerģijas apmaiņas uzturēšanai. Tā
ir vieta, kur rakstnieks ierodas rakstīt. Esmu uzturējusies un
radoši strādājusi šajā mājā vairākkārt, arī oktobrī
Ventspilī turpināšu rakstīt iesākto romānu “Spīlas”.
Šī māja ir tāda kā literātu apmetne starp pārējiem pilsētas
iedzīvotājiem.


Sandra Vensko


Ingmāra Bergmana sala

Nepārspīlēšu, ja teikšu, ka
Ventspils Rakstniekmāja ir vienīgā Latvijā, kura atbalsta un
rūpējas par mums, rakstniekiem. Man tās ir kā otrās mājas, kurp
doties gadā reizi, ja vēlos koncentrēti strādāt. Īpašu
atbalstu tur jutu vēl pirms savas pirmās dzejas grāmatas izdošanas
– mani pieņēma un parūpējās. Gan jaunam, gan pieredzējušam
rakstniekam Ventspils ir kā Ingmāra Bergmana sala, uz kuru doties,
kad radīšanai ir vajadzīgs lēnais laiks un klusums. Latvijā
diemžēl ar atbalstu kultūras cilvēkam ir visnotaļ bēdīgi –
iespējams, Ventspils Rakstniekmāja ir vienīgais patvērums mums
visiem. Paldies par to! Un vēl – Rakstniekmāja ir vieta, kurā
veidot dialogu ar citu tautu rakstniekiem. Tur mēs iepazīstamies,
cits citu tulkojam, un daudzi arī iemīlas. Tas ir skaisti, ka šāda
vieta pastāv.


Agnese Rutkēviča


Vai aizbraukt un atbraukt

Ventspils Rakstnieku mājā ir
tapusi laba daļa no manām pēdējām četrām grāmatām – divām
dzejas (“Sāras mīlestība”, 2008., un “Sakvojāžs”,
2011., ar pseidonīmu Eduards Aivars – M. Z.) un abām īsprozas
minimu grāmatām. Par “Sakvojāžu” 2012. gadā saņēmu
balvu “Sudraba tintnīca”, kuru Rakstnieku māja un
Ventspils dome pasniedz reizi divos gados par Mājā tapušu darbu.
Tā ir nozīmīga balva – arī, ja ņem vērā, ka Mājā ir
strādājuši literāti no 60 valstīm. Šeit satiekos ar ārzemju
dzejniekiem, prozaiķiem un tulkotājiem, un tās ir ļoti
nepieciešamas kolēģu sarunas. Jo citreiz, piemēram, Dzejas
dienās, ar atbraukušajiem ārzemju viesiem iznāk tikties vairāk
tikai epizodiski. Lai izrautos uz citām rakstnieku mājām Eiropā,
nepieciešama īsta vaļa, kad neesi uzņēmies nekādas citas
saistības. Latvijā viss ir tuvu, un, ja Ventspils rezidences laikā
ir kāda neatliekama lieta kārtojama Rīgā, tu vari aizbraukt un
atbraukt. Galvenokārt, pateicoties Ventspils Rakstnieku mājai un
Literatūras centram, Latvijas rakstniecības process ir iegājis
krietni plašākā apritē, nekā līdz 2006. gadam, kad Ventspils
Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja tika atklāta.

Aivars Eipurs 

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz