“Mode
– tā ir vēsture, par kuru nedrīkst debatēt, strīdēties, kuru
nedrīkst noliegt. Un tik tiešām – tautas, kurām nav vēstures,
iztiek bez apģērba,” ir teicis itāliešu rakstnieks Alberto
Morāvia. Uz modi nudien var skatīties no dažādiem skatpunktiem.
Radīt mākslu, izmantot modi kā protestu pret sociālpolitiskām
norisēm, koncentrēties uz to, ka mode ir bizness, pētīt modi
sociālantropoloģiski kā sabiedrības fenomenu, caur to izzināt
vēsturi utt.

Plašāk
mode nav tikai apģērbs, tā ir vienā noteiktā laikā un vidē
valdoša gaume attiecībā uz apģērbu, frizūrām, sadzīves
priekšmetiem, dzīvesveidu. Mode pati ir dzīvesveids, un mode ir
arī manipulators, jo dažkārt mēs akli dzenamies pēc tās,
nespēdami definēt, kāpēc, un ejam tās pavadā. Taču viena šaura
daļa ir tā, kas rada šo pavadu, sekojot tendencēm, bet citi
cenšas apiet, ignorējot tās un radot atkal jaunas. Augusta beigās
notikušie Liepājas Modes svētki ar komercizstādi, dizaineru
lekcijām un modes skati visu šo ainu skaidri iezīmēja.
Noskatījām, ko labprāt uzvilktu, ko nekad nevilktu un cik
neparasti uz modi skatās caur Mākslas akadēmijas logu. Varējām
pārliecināties, cik dažādi modi redz katrs dizainers. Daži
piemēri. Dizainers Aleksandrs Pavlovs uzsver sievišķību un uzrunā
klasiskā stila piekritējas, zīmola “QooQoo” vadītāja
Aļona Bauska cenšas uzrunāt pēc iespējas plašāku jauniešu
auditoriju un padarīt modi pieejamāku, ironiskāku, Šeila ir koša,
krāšņa un koķeta, bet Reinis Ratnieks krāsās lakoniski veras
uniseksa virzienā.

Latvijas
dizaineri modi redz kā nozari, kurā viņi var gan īstenot savu
estētisko redzējumu un veidot toni sabiedrības interesē par
apģērbu, gan kā biznesa platformu, kurā, sevi pierādot, var tikt
pie nodrošinātām vecumdienām. Bet attīstības un izaugsmes ceļš
ir garš un grūts, to atzina gan dizaineri, kas piedalījās Modes
svētkos, gan arī ārzemēs labi pazīstamā zīmola “Mareunrol’s”
dizainers Rolands Pēterkops pagājušās nedēļas raidījumā
“TE!”. Vidēji tie ir pieci gadi, kas jāiztur, lai citi
sāktu ievērot. Viņš arī uzsvēra, ka daudzi Latvijā neizprot
modes jēgu un ka cilvēki no biznesa aprindām modi neuztver kā
biznesu, bet gan kā mākslu. “Man šķiet, ka laba māksla spēj
sevi atspēkot arī finansiāli. Mode ir tam paraugs,” sacīja
R. Pēterkops.

Liepājas
Modes svētkos varējām pārliecināties, ka mūsu pilsētā ir ne
mazums dizaineru un zīmolu. Uzņēmums “Lauma Lingerie”
veiksmīgi ražo savu produkciju, tāpat jau gadiem veiksmīgi
darbojas arī salons “Inka stils”. Taču bija ne mazums
jauno dizaineru, kas pamazām cenšas atrast savu vietu Latvijas
modes telpā. Par viņiem dzird diezgan šaurā lokā, katrs cīnās
par savu pircēju un interesentu, kā var. Arī Liepājas Dizaina un
mākslas vidusskola ir vieta ar radošu garu, kas mutuļo arī modes
laukā un par kura transformēšanos taustāmā rezultātā –
apģērbā, modes aksesuārā u.c. – var pārliecināties mācību
gada beigu skatēs. Rīgā ir Latvijas dizaina veikals “Paviljons”,
kuru Liepājā atvērt vēl pāris gadus negrasās. Varbūt ir vērts
pašiem izveidot dizaina veikalu Liepājā, kur vienkopus piedāvāt
modes produktus, kas top šeit vai ko rada liepājnieki citur. Ir gan
vietas, kā “Ideju bode”, “Mākslas lāde” u.c.,
kur var iegādāties apģērbu un dažādus aksesuārus, taču šīs
vietas neaprobežojas ar modi un neuzsver to, turklāt informācijas
telpā nesatiekas ar plašāku potenciālo pircēju loku. Šāda
vienota tirdzniecības punkta izveide būtu vērta kaut vai tādēļ,
lai arī Liepājas vārdu varētu ierakstīt modes vēstures
lappusēs.

Atziņas
par modi

– Mode – despots, kuru gudri cilvēki izsmej, bet klausa. (Bīrss)

– Izmaiņas modē liecina par zināmu nervu sistēmas uztveres asuma
zaudējumu. (Zimmels)

– Redzu, ka mode spēj nonēsāt daudz vairāk apģērba nekā cilvēks.
(Šekspīrs)