2013. gada februārī ekspluatācijā tika nodota plašā un no saimnieciskā
viedokļa ļoti pārdomātā jaunceltne Saldus pilsētā, kur savu mājvietu rada
Saldus Mākslas skola un Saldus Mūzikas skola. Kaut arī strukturāli katrai
skolai ir savs direktors un administrācija, skolas zem viena jumta realizē
mācību programmas pamatskolas vecuma bērniem, jauniešiem, piedāvā mūžizglītības
nodarbības, organizē kopīgus pasākumus un plāno sadarbības projektus. Audzēkņu
interese par skolu ir tik liela, ka grūti iedomāties, kā vēl pirms trim gadiem
zīmēt, veidot, gleznot, apgūt instrumentu spēli varēja nepiemērotās telpās, kas
bija izmētātas pa visu Saldu. Nozīmīgi, ka celtne ieguvusi “Latvijas arhitektūras gada balvu
2012”, bet viens no tās tehniskā projekta autoriem ir arhitekts Miķelis
Putrāms, kas ir starptautiskās
izstādes “World Expo 2015“ Latvijas
paviljona maketa autors.

Izlolotā sapņu skola

Jaunās skolas
ēkas tapšana cieši saistīta ar notikumiem, kurus, šķiet, ietekmēt var tikai
kāds augstāks spēks, redzot, ka cilvēki kaut ko tiešām no visas sirds vēlas.
Tāds ir arī stāsts par ēku, kurā mājo bērni un pedagogi ar neapšaubāmu
pārliecību par mākslas un mūzikas lomu cilvēka dzīvē visa mūža garumā.

Saldus
Mākslas skolas ilggadējā direktore Vēsma Krūmiņa savu lielo pateicību izsaka
Saldus novada domes priekšsēdētājai Indrai
Rassai, jo tieši viņas spēja ātri reaģēt un pārliecināt deputātus ir
nodrošinājusi bērniem iespēju attīstīt radošo potenciālu un talantus. Ceļš no
idejas līdz projektam un ēkas būvniecībai bija pietiekami garš un šķēršļiem
klāts, bet šķēršļi tomēr izrādījās labvēlīgi tam, lai skolas ēku uzbūvētu.

Saldus mūzikas un mākslas skolu tehniskā projekta
autori ir SIA “MADE arhitekti” – Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Evelīna Ozola, Uldis Sedlovs un Liena
Amoliņa. Skolas atklāšanā Miķelis Putrāms atzina, ka “šī skolas ēka
veidota kā sapņu skola. Visi projekta tapšanā iesaistītie darbinieki paši kādreiz
mācījušies mūzikas vai mākslas skolās, tāpēc radīta tāda skola, kurā paši
gribētu mācīties”.

Jau sākotnēji autori bijuši pārliecināti,
ka skolai Saldū jābūt kompaktai – lai tā iekļautos mazpilsētas mērogā,
ekoloģiskai – lai taupītu resursus, neitrālai – jo ēka ir tikai ietvars bērnu
radošajām izpausmēm. Apjoma izvietojums respektē apkārt esošās ēkas.

Saimnieciska pārdomātība

Saldus mūzikas un mākslas skolu ēka ieguvusi “Latvijas arhitektūras
gada balvu 2012”. Un pamatoti, jo skolu apmeklējums nudien pārliecina, ka ēkā
viss pārdomāts. Kopējā telpu platība ir 3715 kvadrātmetru. Moduļu
sistēmā veidotā ēka nodrošina kompaktu plānojuma risinājumu, kas samazinās
resursus tās apsaimniekošanā. Inovācija vai sen aizmirsta gudrība, taču Saldus
skola ir pirmā Baltijā, kur publisku ēku arhitektūrā izmantoti masīvkoka
paneļi, kas gatavoti no krustiski saskavotiem egles dēļiem.

Iekštelpās izmantoti dabīgi un vienkārši materiāli. Ēkas nesošās
konstrukcijas lielākoties atstātas atklātas, tādējādi telpās ļaujot labāk uzņemt
un akumulēt gan saules, gan apkures enerģiju.

Mūzikas un
mākslas skolas darbojas autonomi, kopīgi izmantojot skolas zāli, ieejas
vestibilu un garderobi. Ēkā ir dažādas speciāli pielāgotas telpas mūzikas un
mākslas nodarbībām – pūšamo, sitamo, stīgu un tautas instrumentu, kā arī
klavierspēles klases, telpas deju nodarbībām, teorijas apguvei, bibliotēka,
fonotēka, datorklase, veidošanas telpa ar cepli, gleznošanas, zīmēšanas,
kompozīcijas, mākslas vēstures klase un citas.

Skolā
nodrošināta piekļuve audzēkņiem ratiņkrēslos. Ēkas divus stāvus savieno lifts.

“Mūsu
apsaimniekotājs ir atsevišķs departaments, kas nodrošina, lai visā ēkā efektīvi
izmantotu siltumenerģiju un elektroenerģiju. Ir uzstādītas atbilstošas
iekārtas, kas ļauj līdz sekundei noteikt, kurā telpā un kad sāks darboties
apkure. Mūsu saimniecība izvietota tā, lai visas tehniskās iekārtas un pat
atkritumu konteineri atrastos atsevišķi izbūvētās telpās, lai netraucētu mācību
procesu un saglabātu telpas un skolas apkārtni vizuāli pievilcīgu,” stāsta
Saldus Mākslas skolas direktore Vēsma Krūmiņa.

Iekārtojums un pieejamība

Skolas
iekštelpas ir vienlaikus askētiskas un košas, jo sienas Mākslas skolas daļā
krāsotas spilgti laima zaļā tonī, bet Mūzikas skolas daļa ir tirkīzzilā krāsā.
Apmaldīties nav iespējams. Telpas ir plašas un atbilstoši iekārtotas. “Visu
skolai nepieciešamo aprīkojumu mēs varējām iegādāties, pateicoties kāda dāsna
Saldus uzņēmēja atbalstam, kurš piešķīra vairāk nekā 100 tūkstošus latu mūzikas
instrumentu, galdu, plauktu, krēslu, molbertu, keramikas un stikla krāsns, kā
arī papīra masas sagatavošanas aparāta iegādei. Skolas varēja iegādāties tiešām
to, kas bija nepieciešams mūsdienīgas mākslas un mūzikas izglītības
nodrošināšanai. Atsaucīgi bija arī Rīgas Krēslu fabrikas darbinieki, kas
neatteicās izgatavot trīs dažādu izmēru krēslus, lai ērti būtu gan pašiem
mazākajiem bērniem, gan pieaugušākiem jauniešiem,” atklāj Vēsma Krūmiņa.

Plānojums veidots tā, lai nepieciešamības gadījumā telpas varētu
apvienot un tās nezaudētu akustisko kvalitāti. Mūzikas
skolas daļā katra otrā starpsiena ir slīpa, lai nodrošinātu labu akustiku.
Sienas starp klasēm ir viegli bīdāmas, kas nepieciešamības gadījumā ļauj
palielināt telpas platību. Mūzikas skola lepojas arī ar plašu bibliotēku. Ēkas
vidū ir izbūvēta telpa bez jumta, kur bērni var iziet paelpot svaigu gaisu,
ziemā pikoties un velt sniegavīru, kad sasnieg sniegs.

Mākslas
skola izstrādājusi arī cenrādi pakalpojumiem, kurus iespējams izmantot
ikvienam, kas vēlas dedzināt keramikas darbus, stikla darbus vai izmantot citus
pakalpojumus. Tas nozīmē, ka skolas iekārtas un aprīkojums ir pieejams ne tikai
audzēkņiem, bet ikvienam interesentam.

Skolā ir
vairākas neliela izmēra zāles deju nodarbībām, orķestra mēģinājumu zāle, kā arī
interesanta risinājuma koncertzāle ar 250 vietām, mainot iespēju notikt
akustiskiem vai apskaņotiem pasākumiem. Akustiskie
paneļi projektēti īpaši, tos var novērtēt koncertos, kas skolā tiek rīkoti
līdzās dažādām izstādēm, plenēriem un radošajām darbnīcām. Kultūras
sarīkojumu intensitāte ir jau tik liela, ka skola apzinās pasākumu
koordinētāja, organizētāja štata vietas nepieciešamību. Tāpat skola meklē deju
speciālistu, kas varētu piedalīties jaunas dejas mākslas mācību programmas
izstrādē. 

Saldus mūzikas un mākslas skolas ir vienīgās
šādas iestādes ne tikai Kurzemē – arī visā Latvijā tās var lepoties ar daudziem
pārdomātiem un inovatīviem risinājumiem. Tas ir aktuāli laikā, kad resursi
sadārdzinās un radošās izglītības kvalitāte tiek novērtēta arvien izteiktāk.
Kurzemes novada tradīcijas mūzikas un mākslas izglītībā vienmēr ir bijušas
konkurētspējīgas. Tās nostiprina un attīsta šādi pārdomāti projekti.

Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolas
direktore Smaida Rubeze:

– Saldū īstneotais projekts ir labs iedvesmas avots un
piemērs brīdī, kad Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolai jādomā par
profesionālās izglītības kompetences centra izveidi, strukturāli apvienojoties
ar Liepājas Emiļa Melngaiļa Mūzikas vidusskolu. Lai arī Saldū tiek realizētas
galvenokārt bērnu mākslas un mūzikas skolas izglītības programmas, ir radīti
teicami apstākļi radošai un plašai videi, kas ir ļoti būtiski, domājot par
attīstību jebkura līmeņa skolās. Man arī simpātiska šķiet ideja saglabāt atsevišķas
skolas zem viena jumta, jo mākslā un mūzikā ir atšķirīgas mācību programmas,
metodes.

Saldus skola ir labs piemērs, kā sadarboties radošajai
izglītībai, kā realizēt kopīgus projektus un organizēt kopīgus pasākumus.
Saimnieciskais modelis ļauj ietaupīt resursus, un mācību process ir organizētāks,
atrodoties zem viena jumta.

Šobrīd notiek darbs pie
jaunā Liepājas profesionālās izglītības kompetenču centra izveides, kas ir LR
Kultūras ministrijas ieteikums, lai varētu apgūt Eiropas finansējumu. Mākslas skolai
līdzekļi nepieciešami, lai atrisinātu akūti trūkstošo telpu jautājumu, jo
Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola ir senākā šāda skola Latvijā un realizē
vislielāko skaitu mācību programmu salīdzinājumā ar citām Latvijas mākslas
vidusskolām. Saldus skolas pieredze būtu jāņem vērā un jāuzklausa praktiskie
ieteikumi, kas noteikti ir saistoši topošā kompetenču centra izveides procesā.