Augustā vasara kaist pilnbriedā rudens ražas gaidās. Un Mākslas foruma rīkotāji jau otro gadu vēlas paspilgtināt šo laiku ar kvalitatīviem kultūras pasākumiem. Šogad foruma rīkotājs “Lielais dzintars” piedāvā septiņus nozīmīgus līdz šim nebijušus vai iepriekš šauram lokam piedāvātus mūzikas, mākslas, teātra un kino notikumus intensīvā laikposmā no 5. līdz 13. augustam. 

Pērn mākslas forums ar devīzi “Atklāj savu dzintaru!” bija priekšvēstnesis koncertzāles “Lielais dzintars” atklāšanai rudenī. Šogad tas turpinās, bet ne vairs, lai kaut ko priekšvēstītu, bet kļūtu par vasaras tradīciju. Un forums tiek rīkots arī tādēļ, lai kliedētu stereotipu, ka vasara ir tukšais laiks koncertiem un citām kultūras izpausmēm telpās. “Augusts ir ļoti skaists laiks, kad baudīt dabu, skaistu pludmali, plaukstošu, ziedošu, smaržojošu Liepāju un arī baudīt mākslu,” stāsta foruma rīkotāja “Lielā dzintara” vadītāja Baiba Bože. “To mēs arī esam mēģinājuši radīt – paspilgtināt šo skaisto vasaras laiku ar kvalitatīviem pasākumiem. Aicinām uz dažādu žanru aktivitātēm un interesantām norisēm,” B. Bože aicina baudīt vasaru un baudīt mākslu.

Šogad mākslas forums norisināsies no 5. līdz 13. augustam un piedāvās septiņus spilgtus dažādu žanru kultūras notikumus. “Varbūt ne tikai daudz projektu – septiņi, bet ar akcentu, ka būs interesanti klasiska mākslas ceļa gājējiem, gan arī kādu avantūru, piedzīvojumu meklētājiem un augstas raudzes kultūras patērētājiem un prasītājiem,” skaidro “Lielā dzintara” vadītāja. “Galvenais foruma programmas veidošanas akcents bija piedāvāt gan kaut ko neredzētu un absolūti jaunu, gan atrast un parādīt tās vērtības, kas ir izskanējušas reizi vai pāris reižu vai kas ir baudītas nelielā lokā, un parādīt tās pie mums Mākslas forumā.” Starp tiem ir Džordža Gēršvina operas “Porgijs un Besa” koncertiestudējums, pianista Reiņa Zariņa un dejotāja Kirila Burlova koncertizrāde “Gadalaiki”, pianista Andreja Osokina un pianistes un dziedātājas Kristīnes Gupalo viesošanās, laikmetīgās mākslas izstāde, kinofilmas “Visu nakti” skate un pazīstamā režisora Elmāra Seņkova izrāde “Mii Mii paaudze”.

B. Bože norāda, ka būtiski piedāvāt arī bezmaksas aktivitātes, un tas šogad ir bijis iespējams ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Foruma rīkotāja stāsta, ka apmeklētāji bez maksas varēs apskatīt laikmetīgās mākslas izstādi, apmeklēt izrādi “Mii Mii paaudze” (visas ieejas kartes jau izņemtas), kas tika rādīta pērn Jaunā teātra institūta rīkotajā teātra festivālā “Homo Novus”, un 1962. gada britu kinofilmas “Visu nakti” (“All night long”) seansu “Lielā dzintara” lielajā zālē ar Viktora Freiberga lekciju pirms tam. Šī filma Latvijā nekad nav rādīta.

“Šis forums ir absolūts “Lielā dzintara” komandas darbs, kurā iesaistījās producenti, mēs no vadības,” skaidro B. Bože. “Vienīgais ārkonsultants ir Andris Vītoliņš, bet gribas jau saukt viņu par savējo, jo viņš ir visu mākslas aktivitāšu kūrētājs.”

Atšķirībā no pērnā gada, kad mākslas forums norisinājās visu augustu, šogad tas notiks tikai mazliet vairāk par nedēļu. “Tam ir labs izskaidrojums,” saka B. Bože un pastāsta, ka pēc pagājušās vasaras lielākie vasaras dzīves notikumu veidotāji – festivāla “Liepājas vasara” rīkotāja Liepājas Simfoniskā orķestra vadība, biedrība “Via cultura”, kas augustā organizē festivālu “Via Baltica”, un no “Lielā dzintara” – sanāca kopā, lai mēģinātu “atrast formu, lai mums visiem būtu vieta vienā vasarā, jo pats būtiskākais ir domāt par klausītāju un skatītāju”.

“Kultūras Pulsā” pēc redakcijas izvēles plašāk izceļam trīs spilgtus mākslas foruma notikumus. 

 Opera pēc vairāk nekā 40 gadiem 

Džordža Gēršvina operas “Porgijs un Besa” koncertiestudējums ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, diriģenta Andra Pogas, režisora Viestura Kairiša, Latvijas un ārvalstu operas solistu, kora “Kamēr…” piedalīšanos būs Mākslas foruma centrālais notikums gan nozīmīguma, gan finanšu apjoma un arī menedžmenta ziņā, stāsta B. Bože.

 “Porgijs un Besa” – stāsts par mīlestību – ir visvairāk atskaņotā amerikāņu opera. Latvijā tā pirmoreiz iestudēta 1973. gadā operā un kopš tā laika nav uzvesta. “Būtiski, ka pēc vairāk nekā 40 gadu pauzes Latvijā būs iespējams dzirdēt tādu Džordža Gēršvina operas iestudējumu, kādu autors bija iecerējis. Tas nozīmē ar četriem afroamerikāņu galvenajiem solistiem,” skaidro B. Bože. “Šie solisti ir šobrīd vadošie galveno partiju izpildītāji pasaules līmenī.” Besas lomā viesosies Letonija Mūra no ASV, par šī brīža labāko Sportinlaifa lomas izpildītāju dēvētais Džermeins Smits. Porgija lomu atveidos Lesters Linčs, bet Krauna lomā iejutīsies Rodnijs Klarks. “Tā varētu būt, ka šie vārdi skatītājiem neko neizsaka, tad atliek tos ierakstīt youtube meklētājā un uzreiz varēs apjaust to kalibru, par ko runājam,” saka foruma rīkotāja un vedina nekaunēties no nezināšanas, jo “mēs neviens nepārzinām pilnīgi visu pasaules klāstu”. Iestudējumā piedalīsies arī operdziedātāja, bijusī liepājniece Margarita Vilsone, Sonora Vaice, Mihails Čuļpajevs, Ilona Bagele, Rihards Mačinovskis u.c.

Koncertzāles vadītāja atzīst, ka operas koncertiestudējums būs liels pārbaudījums “Lielā dzintara” komandai. “Pirmoreiz lielajā zālē izmantosim orķestra bedri, kur atradīsies Nacionālais simfoniskais orķestris ar Andri Pogu vadībā. Uz skatuves atradīsies koris “Kamēr…”. Tam ir ļoti nozīmīga loma šajā iestudējumā, jo jādzied ārkārtīgi daudz un niansētu partiju,” stāsta koncertzāles vadītāja. “Interesanti būs, kā tiks risināts scenogrāfiskais elements, jo zinām, ka skatuves uzbūve ir vairāk klasiska, mums nav šņorbēniņu. Bet, jau redzot pirmās skices, ir pārliecība, ka tas būs tiešām skaists notikums un pārdzīvojums.” 

Lielzemes muzejs un vides objekti

Sadarbībā ar mākslinieku un kuratoru Andri Vītoliņu ir tapusi laikmetīgās mākslas izstāde, ar ko 5. augustā tiks atklāts Liepājas Mākslas forums. “Būs gan citur redzēti darbi, gan pavisam jauni vai tādi, kas Latvijā līdz šim nav izrādīti,” stāsta B. Bože. Multimediālas instalācijas, gleznojumi un vides objekti piedāvās baudīt mākslu ne tikai šogad atklātajā mākslas telpā “Civita Nova” koncertzālē, bet arī pilsētvidē “Lielā dzintara” tuvumā.

Intrigu raisošs ir milzu koka kaķis, proti, daļa no Latvijas simtgadei veltītā projekta “Lielzemes laikmetīgās mākslas muzejs”. Tā autori ir Andris Vītoliņš, Aigars Bikše un citi. “”Lielais dzintars” nebaidās būt laikmetīgās mākslas nesējs vārda vistiešākajā nozīmē. Kad augustā redzēsiet šo darbu, komentāri būs lieki,” ieintriģē koncertzāles vadītāja. Tāpat interesanti un uzmanību raisoši solās būt pilsētvides objekti. Piemēram, Indriķa Ģelža multimediāla instalācija “Tikšanās”, kas būs pielāgots Liepājai un atradīsies Pasta ielas daļā, kas pārvērsta par gājēju un riteņbraucēju ielu. Bet Ivara Drulles skulptūra “Eņģeļu dziesmu klausītājs” garāmgājēju uzmanību pievērsīs vietā, kur pērn atradās diskusijas raisījusī afroamerikāniskās tautumeitas skulptūra.

Liepājas Mākslas forumā arī tiks turpināta pērn aizsāktā tradīcija apgleznot kādas ēkas brandmūri. “Kanāla pašā tālajā malā, kur sastājušies zvejas un kara kuģi, teritorijā pie vecās Muitas mājas tiks apgleznots viens brandmūris, un šī gada mākslinieks būs liepājnieks Uldis Rubezis,” atklāj foruma rīkotāja. Uz sienas tikšot gleznota Liepājai ļoti raksturīga ainava. 

Zelta paaudze no ekrāna 

Pērn starptautiskajā teātra festivālā “Homo novus”, kas svinēja 20 gadus, notika pazīstamā “Spēlmaņu nakts” balvas laureāta Elmāra Seņkova iestudējuma “Mii Mii paaudze” pirmizrāde. Un Liepājas Mākslas foruma laikā to būs iespēja redzēt “Lielā dzintara” eksperimentālajā skatuvē.

“Mii Mii paaudze” ir izrāde – saruna, kas laikmetīgā teātra valodā stāsta par mūsdienu jauniešiem, ko dēvē par “zelta paaudzi”. Mūsdienu pusaudžus teorētiķi saucot par “Es Es Es paaudzi” jeb “Me Me Me generation”, un izrāde “Mii Mii paaudze” ir saruna ar pieciem reāliem vidusskolēniem, kas pieder šai paaudzei. Izrādes laikā skatītājs tiekas aci pret aci ar katru no sarunā iesaistītajiem jauniešiem, kas veras no ekrāna – šim laikmetam tik piederīgās un iederīgās ierīces. Tie ir ieraksti, kuros fiksēti sešpadsmit septiņpadsmit gadus vecu vidusskolēnu stāsti. Kādā intervijā režisors E. Seņkovs stāsta, ka jaunieši pat nav intervēti, tā vietā viņiem dota iespēja septiņas minūtes runāt par visu, ko tie vēlas. Un skatītājs, mainot vietu pie ekrāniem, uzklausa visus piecus stāstus. Katram skatītājam ceļš no ekrāna pie ekrāna ir cits, līdz ar to arī stāstu dramaturģija veidojas citāda.

Kā norāda kritiķe Ilze Kļaviņa, šie pieci stāsti varbūt arī nav gluži visas paaudzes portrets. “Tomēr tendence ir nojaušama, raksturos dominē digitālajā laikmetā raksturīgās pazīmes – lietišķība un individuālisms pāri visam. Tādi viņi ir mums līdzās, katrs atsevišķi un bez īpašas vajadzības sevi definēt kopīgi – par paaudzi,” rakstījusi I. Kļaviņa.