Pērn Metalurgu Tautas teātris aicināja uz Māras Zālītes lugas “Margarēta” pirmizrādi Dainas Kandēvicas režijā. Šogad oktobrī šis kolektīvs atzīmēs 60 gadu jubileju.

Atkāpe par Māru Zālīti un “Margarētu “

“Margarēta” Latvijā iestudēta vairākkārt – 2000.gadā Jaunajā Rīgas teātrī, 2002.gadā Ausekļa Limbažu amatierteātrī. Bet 2005.gadā luga iestudēta arī Lietuvā, Joza Miltina Drāmas teātrī, Albina Kelera režijā. Visi iestudējumi saņēmuši atzinību un apbalvojumus. “Viesturs Kairišs par tās iestudējumu Jaunajā Rīgas teātrī saņēma starptautiskās žūrijas balvu “Latvieši mūsdienu dramaturģijas iestudējumu skatē – 2001”. Luga “Margarēta” ir tulkota angļu, vācu, krievu, zviedru un lietuviešu valodā.

Interesanti, ka Māras Zālītes lugu iestudējumi vislielāko popularitāti un atzinību guvuši kaimiņzemē – Lietuvā. Pateicoties arī tulkotāja un literatūrzinātnieka Silvestra Gaižūna ieguldījumam, lugas latviskojot un analizējot dramaturģes darbus.

Tikko aizvadītā gada sākumā Panevēžas Joza Miltina drāmas teātrī notika Māras Zālītes lugas “Zemes nodoklis” pirmizrāde Albina Kelera režijā. Ar to teātris uzsāka lietuviešu izcilā režisora J.Miltina simtgadi. Pirms diviem gadiem šajā pašā teātrī notika arī Zālītes lugas “Margarēta” pirmizrāde, kas guva un joprojām gūst grandiozus panākumus gan no kritiķu, gan arī no masu mediju puses. Margarētas lomas izpildītājai Astai Preidītei piešķirta augstākā balva – “Skatuves zelta krusts”. 2005.gadā “Margarētu” izdevniecība “Vaga” izdeva grāmatā, bet Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmija to iekļāva mācību programmā.

Līdzīgi ir noticis ar “Zemes nodokļa” izrādi. Hermani Panevēžā spēlē latviešu teātru cienītājiem pazīstams aktieris Aļģirds Paulavičs, kurš atzina, ka M.Zālītes dramaturģija viņu saista ar savu polisemantiku: viņš tur saskata H.Ibsena, A.Strindberga ietekmes, bet tomēr autore nezaudējot spilgto nacionālo kolorītu.

Tikko aizvadītā gada novembrī Panevēžā sākās Baltijas teātru festivāls, kas veltīts ievērojamā režisora, Lietuvas provinces pilsētas dramatiskā teātra dibinātāja Joza Miltina simtgadei. Latvieši un it īpaši liepājnieki šā teātra vēsturē ierakstīti kā vieni no pirmajiem, kas ar 1970.gadu ievēroja Miltina teātra fenomenu.

Latviju festivālā pārstāvēja Dailes teātra izrāde “Pērs Gints nav mājās” un Valmieras teātra “Nāves ēnā”. Nacionālās dramaturģijas iestudējumu skatē iekļauta tika arī M.Zālītes lugas “Margarēta” izrāde. Publika pēc “Margarētas” noskatīšanās aplaudēja, pieceļoties kājās.

Cik spēj un ko var pacelt maziņie?

Taču mūs, liepājniekus, pašlaik interesē M.Zālītes “Margarētas” iestudējums Metalurgu Tautas teātrī. Vispirms jātiek skaidrībā, ko vēsta šī luga un ko autore tajā gribējusi paust mūsdienu sabiedrībai. Ļoti precīzi to skaidrojis Silvestrs Gaižūns: “20.gadsimta sākumā latviešu faustiānu ar noveli “Margarēta” papildināja Jānis Akuraters. Gadsimta beigās Māra Zālīte sarakstīja vēl vienu “Margarētu” (1999) – krietni sarežģītāku, dramatiskāku, universālāku darbu, kamerlugu, kurā analizēta senās (klasiskās) Margarētas traģēdija sastatījumā ar jauno Faustu. M.Zālītes luga papildina ne tikai Fausta un Margarētas atveidošanas tradīciju: līdzās šiem, teiksim, paradigmatiski faustiskajiem personāžiem tiek izcelta jauna – Fausta dēla līnija.

M.Zālītes “Margarētā” ieraugām to, ko noklusējis Gēte: “Fausta” pirmajā daļā neattēloto Margarētas dzīvi, tas ir, Margarētas likteni pēc tam, kad viņa, Fausta pamesta, paliek viena cietumā. Tātad – kas notiek ar Margarētu pēc divdesmit pieciem gadiem? Kā viņa skatās uz Faustu, kad pagājis jau gadsimta ceturksnis? Kā Faustu vērtē jaunā, 20.gadsimta beigu paaudze, šajā gadījumā tās pārstāvis Advokāts (Fausta dēls) un viņa personā arī tiesu institūcijas? Tie ir galvenie jautājumi, kuri kļūst par lugas sižetiskajām un problemātiskajām vadlīnijām.”

Kādā veidā šo smagsvara, šo dziļi filozofisko lugas materiālu spēj pacelt mazs amatierteātris? Vai tas maz iespējams un vai vispār vajag to darīt? Limbažu Tautas teātris jau pierādījis, ka to var un ka tas ir tā vērts. Te nāk prātā arī teātra zinātnieces Līvijas Akurāteres bieži teiktie vārdi, ka amatierteātra aktieri un režisori nereti pārsteidz ar tādām idejām, novitātēm un interesantiem lugu lasījumiem, ka profesionāļi var tikai pamācīties.

Liepājas amatierteātra iestudējumā trīs galvenos lugas varoņus atveido Gaita Mažaika (Grietiņa – Margarēta), Ainars Krūms (Advokāts – Fausta dēls) un Arvīds Kreinats (Cietuma ierēdnis – Mefistofelis). Izrādes māksliniecisko noformējumu veidojuši Liepājas Mākslas vidusskolas audzēkņi, un izrādē izmantoti arī Vides dizaina nodaļas audzēkņu darbi Viļņa Bulava vadībā.

Režisore Daina Kandēvica skaidro, ka lugā Fausta un Mefistofeļa problemātika, kā mūsdienīga parafrāze, tiek skatīta sievietes – Margarētas – acīm. Pēc dažiem desmitiem gadu cietumā pie Grietiņas (Margarētas) ierodas Advokāts, lai novestu līdz galam aizmirsto “lietu”. Faustiskā filozofija, autoresprāt, ir pamatā 20.gadsimta totalitārismiem – gan brūnajam, gan sarkanajam. Margarēta – noziedzniece? Upuris? Intīmais, privātais, universālais, globālais? Sievišķais un vīrišķais? Kas ir Advokāts? Lugā paustais ir atvadas no 20.gadsimta un jautājumi 21.gadsimtam.

Ja vispār var tieši salīdzināt šīs divas ļoti atšķirīgās svara kategorijas – profesionāļus un amatierus, tad lietuviešu režisora lasījumā, ņemot vērā kaimiņvalsts spēcīgo katolisko tradīciju,  šī luga tiek pavērta ar kristietības atslēgu. Savukārt liepājnieki, respektējot savus nelielos spēkus, uzmanību pievērš  cilvēciskajām attiecībām, labajam un ļaunajam, rīcībai, kas var celt un kas var iegrūst bezdibenī. Arī sen senajam – varas un naudas – pārbaudījumam.

“Strādājot kopā ar Gaitu un Ainaru, ar Arvīdu, mēs ilgi analizējām un turējāmies pie tēmas par apspiesto, noraidīto un pazemoto cilvēku,” stāsta Daina Kandēvica. “Tāda ir Grietiņa un savā ziņā arī Advokāts. Taču Grietiņa, kā sieviete, arī cietumā, nebrīvē dzīvodama, cenšas sakārtot savu dzīves ritējumu, viņa lasa, darbojas ar datoru, vāra kafiju, klāj galdu… Interesanti, ka šī pazemotā sieviete atmodina cilvēcisko arī Advokātā. Viņš taču ierodas pie Grietiņas savtīgos nolūkos, jo ir izdevība izskatīt kādu senu, neskaidru “lietu”, kas veiksmes gadījumā palīdzētu izsisties uz augšu, gūt ievērību. Izmeklēšanas gaitā, sarunās atklājas traģiskā patiesība par senajiem notikumiem, abu dzīvības saitēm. Bet Advokātu gaida jauns pārbaudījums – panākumi ceļ pašapziņu un saldo varas apziņu. Acīs iemirdzas velnišķa dzirksts. Kā mēdz teikt, tikai iedomājies velnu un velns ir klāt. Un velns pēc mūsu ieceres sēž publikā kā pelēks ierindas cilvēks. Tādēļ jo bīstamāks.” 

Tautas teātra radītajā askētiskajā vidē aktieri Gaita Mažaika un Ainars Krūms spējuši radīt un veidot savu varoņu dramatiskos raksturus, kas emocionāli skar skatītāju. Arī Arvīda Kreināta atveidotais Cietuma sargs, kas finālā ierodas, lai izspiestu no jaunā Fausta asins pili, ar tik tikko manāmiem izteiksmes līdzekļiem tomēr panāk, ka viņā var atpazīt Mefistofeli. Par to ir prieks, īpaši par Ainaru Krūmu, kas atklāj savas iespējas dramatiskā lomā. Tomēr jāpiekrīt režisorei, ka aktieriem ir vēl iespējas augt un pilnveidot savas lomas. Ciešanu glorificēšana var kļūt bīstama, par emocionāli graujošu spēli. Lai atrastu līdzsvaru, pie tā vēl jāpiestrādā. Runa ir par šīs izrādes finālu – mātes – Margarētas nāvi.

“Mēs esam izvirzījuši mērķi ar “Margarētu” piedalīties amatierteātra festivālā,” atklāj Daina Kandēvica. “Bet jau tagad sākam gatavoties teātra 60.jubilejai, kas notiks rudenī, oktobrī. Tai par godu iestudēsim Anšlāva Eglīša lugu “Karmen, Karmen”, kurā piedalīsies viss teātra ansamblis un arī kādreizējie dalībnieki.”

Indra Imbovica,

Gaita Mažeika – Grietiņa un Ainars Krūms – Advokāts M.Zālītes lugas “Margarēta” iestudējumā Dainas Kandēvicas režijā.