28 gadus vecā mūziķe Elīna Endzele Liepājas Simfoniskajā orķestrī ir sitaminstrumentu grupas koncertmeistara pienākumu izpildītāja un jau vairākus mēnešus šo amatu apvieno ar darbu Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī.

Lai gan pasaulē netrūkst sieviešu sitaminstrumentālistu, Elīna ir pirmā sieviete, kas spēlē sitamos instrumentus Liepājas orķestrī, tāpēc viņu pamanījuši arī klausītāji.

“Decembra vidū orķestrī būs konkurss uz koncertmeistara vietu, kurā startēšu, un plānots arī, ka no jaunā gada grupā būs jau četri mūziķi,” stāsta Elīna. Viņa atklāj, ka Liepājas orķestris ir viņas pirmā darba vieta, jo šeit viņa savulaik, pirms desmit gadiem, sākusi spēlēt vēl kā skolniece, tomēr nevarējusi apvienot darbu ar mācībām un pārcēlusies atpakaļ uz dzimto Rīgu. Nu, kad viņai atkal piedāvāts darbs Liepājā, mūziķe ilgi domājusi par ieguvumiem un zaudējumiem, pieņemot šo piedāvājumu, un tomēr izšķīrusies par labu mūsu pilsētai. “Nav viegli, īpaši vadīt vīriešu grupu, jo viņiem grūti pieņemt sievieti augstākā pozīcijā, tomēr man patīk uzņemties atbildību,” saka rīdziniece. Viņa cenšas virzīt savu darbu tieši uz patīkamām lietām – iespēju gūt prieku, nevis koncentrēties uz grūtībām.

“Mans sapnis bija spēlēt timpānus orķestrī, un tagad tas ir piepildījies,” ar gandarījumu saka Elīna. Viņa domā, ka pārvaldīt visus sitaminstrumentus vienlīdz labi mūziķim nav iespējams, tomēr gadu gaitā ikviens atrodot savu instrumentu un izkopj tā spēli pēc iespējas labāk. Mūziķe atzinīgus vārdus velta savam timpānu skolotājam austrietim Rainhardam Toriseram, kurš joprojām ir viņas autoritāte mūzikā.

Bērnībā Elīna sākusi muzicēt kā flautiste, bet drīz vien veselības dēļ nācies mainīt instrumentu, un tā gandrīz nejauši izvēle kritusi par labu sitaminstrumentiem. “Toreiz likās, ka varētu būt interesanti,” atceras mūziķe. Viņa atzīst, ka interese nav zudusi joprojām, jo jāspēlē dažādi instrumenti, turklāt viņas iecienītie timpāni un marimba ir ļoti muzikāli instrumenti. “Spēks un izturība, protams, ir vajadzīga, bet tas nav primārais, un nav tā, ka to nevar paveikt sieviete,” viņa stāsta par sitaminstrumentu spēles specifiku. Svarīgākais gan esot muzikalitāte, jā, arī ritma izjūta, bet tomēr vispirms muzikalitāte. “Ja man ir iespēja atteikties,tad atsakos spēlēt šķīvjus, nevis tāpēc, ka neprotu, bet man vienkārši nepatīk, kā izskatās, kad sieviete sit šķīvjus,” Elīna atzīstas arī savos aizspriedumos, bet citādi viņu nebiedē grūtas partijas, jo mūziķei patīk uzstāties arī kā solistei. “Zināt, arī orķestrī ikviens mūziķis sev uzskata par svarīgāko, un kāds joks stāsta, ka timpānists sevi redz sēžam pie pašas diriģenta pults, tomēr jāteic, ka situminstrumentālistiem patiešām netrūkst solo partiju arī klasiskajos skaņdarbos, turklāt jau pats instruments liek mums kļūt pamanītiem,” stāsta orķestra galvenā sitēja.

“Uzsist pa bungām var jebkurš, bet mūzikā ir svarīgi, kā tu to izdari,” viņa komentē viedokli par to, ka spēlēt situmenstrumentus ir ļoti viegli. Elīnas sniegums novērtēts starptautiskos konkursos, viņa savulaik saņēmusi arī balvu kā Latvijas Mūzikas akadēmijas labākā jaunā mūziķe, bijusi nominēta arī Lielajai mūzikas balvai par darbu ansamblī.

“Man ir lieliskas domubiedres – pianiste Agnese Egliņa un čelliste Guna Āboltiņa – no mūsu trio “Art-i Shock”, ar kurām kopā muzicēju, viens no neparastākajiem projektiem man bijis ar koklētāju Laimu Jansoni,” par saviem projektu darbiem stāsta mūziķe. Viņa cer arī turpmāk saplānot savu laiku veiksmīgi tā, lai pagūtu spēlēt gan Liepājā, gan Rīgā. “Nav viegli, tomēr tagad, kad braucu uz Rīgu, apziņoju draugus, ko gribu satikt, un mēs atrodam cits citam laiku, ko varbūt neizdotos tad, ja skrietu garām ikdienas steigā,” secinājusi Elīna.

Viņa strādājusi arī par pasniedzēju, bet secinājusi, ka šis darbs prasa pārāk daudz enerģijas, ko ne vienmēr var atgūt, taču tieši šeit, Liepājā, mūziķe atradusi savu enerģijas avotu – Liepājas teātri. “Tā ir vieta, kur es smeļos spēku un patiešām gūstu emocijas, ko vēlāk atdot klausītājiem savos priekšnesumos,” stāsta Elīna. Pirmos viņa noskatījusies “Trīs draugus”, kas aizrāvuši ar savu vienkāršību, tad bijusi uz izrādi “Pūt, vējiņi!” un vēl vairākām izrādēm, kas katra bijusi atšķirīga un tāpēc tik interesanta. Viņa novērtē arī Liepājas mieru un cenšas iemācīt arī to sev. “Rīgā dzīve rit daudz straujāk, tur viss notiek vienā skrējienā,” viņa salīdzina. Arī mūziķu savstarpējās attiecības Liepājā ir daudz siltākas, ģimeniskākas. Un tās Elīnai ir svarīgas. “Es Rīgā sāku mācīties dejot salsu un ļoti labprāt to darītu arī Liepājā, bet neesmu atradusi šādu iespēju un nezinu, vai savas aizņemtības dēļ ko atradīšu, taču dejot man patiešām patiku,” mūziķe atklāj.

VIZĪTKARTE

Elīna Endzele

– Liepājas Simfoniskā orķestra sitaminstrumentu grupas koncertmeistares pienākumu izpildītāja;

– absolvējusi Em.Dārziņa Mūzikas skolu, J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, paralēli papildinājusi zināšanas ārvalstīs;

– kopš 2005. gada muzicē Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī;

– strādājusi par klasisko sitaminstrumentu pasniedzēju Bolderājas Mūzikas un mākslas skolā;

– strādājusi arī profesionālajā pūtēju orķestrī “Rīga”, periodiski spēlē kamerorķestra “Kremerata Baltica” sastāvā u.c.;

– paralēli regulāri muzicē kā soliste un dažādos projektos;

– 2008. gadā ieņēmusi 2. vietu Starptautiskajā timpānistu konkursā Parīzē;

– 2009. gadā ieguvusi J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un “Swedbank” Gada balvu jaunajam mūziķim, tikusi nominēta “Lielajai Mūzikas balvai – 2010” par darbu ansamblī.

Anda Pūce,

Egona Zīverta foto

Elīna joprojām vingrinās vairākas stundas dienā un ir apdomājusi arī iespēju savu marimbu atvest uz Liepājas dzīvokli, tomēr pirms tam droši vien vajadzēs pakonsultēties ar kaimiņiem.