Otrdiena, 18. maijs Inese, Inesis, Ēriks
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Ar Agra Engelmaņa skaņdarba pirmatskaņojumu atklās “Lielā dzintara” Lielo zāli

Ar Agra Engelmaņa skaņdarba pirmatskaņojumu atklās “Lielā dzintara” Lielo zāli
Foto: Irina Tīre
03.11.2015 11:04

liepajniekiem.lv

Liepājas jaunās koncertzāles ”Lielais
dzintars” Lielo zāli šīs nedēļas nogalē atklās ar Emiļa Melngaiļa Liepājas
mūzikas vidusskolas kādreizējā direktora, ilggadēja mūzikas teorijas un
kompozīcijas pasniedzēja un komponista Agra Engelmaņa (1936-2011) skaņdarba
simfoniskajam orķestrim pirmatskaņojumu, portālu informē koncertzāles sabiedrisko attiecību speciāliste Elizabete Hartmane.

”Mūzika simfoniskajam
orķestrim” (1971)
ir Agra Engelmaņa pirmais simfoniskais opuss. Lai arī nosaukumā likts vārds
‘mūzika’, šī partitūra vairāk līdzinās četrdaļu simfonijai ar spējiem tempa un
rakstura kontrastiem pirmajā daļā, kam seko lēnāka vidusdaļa, ar ironiski
risinātu otro daļu (fagota solo), kurā, vīpsnājot par estrādes mūziku, ieausta
arī valšveidīga epizode, ar miniatūru trešo daļu, ko atklāj flautas solo un
dramatisku, aktīvu finālu, kur īpaša loma ir orķestra sitaminstrumentu grupai.

”Man
bija grūti noticēt, ka partitūra tapusi pirms 44 gadiem. Tik svaiga,
laikmetīga, mūsdienu sadzīves izjūtām pārpilna un dažbrīd groteska,” tā savas
sajūtas raksturo diriģents Atvars Lakstīgala, kas pērnvasar nodzeltējušās nošu
lapas atradis Agra Engelmaņa partitūru skapī.” Ar Agra Engelmaņa kompozīcijām
iepazinos salīdzinoši vēlu, sākot strādāt Liepājas Simfoniskajā orķestrī un
veidojot Agra Engelmaņa astoņdesmitās jubilejas un vienlaikus piemiņas
koncertu. Vēlos atgūt nokavēto, tāpēc viņa brīnišķīgo mūziku esmu iekļāvis
arī  nākamās sezonas programmās”, stāsta
Lakstīgala.

”Liepāja ir bagāta ar
saviem komponistiem, tādēļ veidojot repertuāru ”Lielā dzintara” atklāšanas
svētkiem, pirmkārt, domājām par Liepājas mūziku un mūziķiem, par Liepājas
kultūras lomu Latvijas un starptautiskajā vidē, un Lielās zāles atklāšanas
programmu nolēmām sākt ar Liepājā radītu mūziku. Ar to gribam parādīt, ka
koncertzāle ”Lielais dzintars” nav iebūvēta tukšā vietā, bet gan šī ir vieta,
kur simfoniskā mūzika dzīvojusi ļoti sen,” stāsta koncertzāles atklāšanas programmas
veidotājs veidotājs Ints Dālderis.

Lielās zāles atklāšanas koncertā skanēs arī
Ceturtais Liepājas koncerts klarnetei un orķestrim, ko komponējis viens no
patlaban visvairāk izpildītajiem latviešu akadēmiskās mūzikas komponistiem –
Ēriks Ešenvalds, kurš nāk no Priekules un ir beidzis Liepājas valsts 1. ģimnāziju.

Iezīmējot Eiropas Savienības nozīmi koncertzāles tapšanā,
atklāšanas koncerta otrajā daļā skanēs Ludviga van Bēthovena nemirstīgais
simfoniskās mūzikas šedevrs – 9.simfonija, kuras atskaņojumā piedalīsies mūziķu
kolektīvs, kurš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem šī
skaņdarba atskaņotājiem pasaulē – Valsts Akadēmiskais koris
“Latvija”kopā ar izcilu starptautisku solistu kvartetu – soprānu
Elizabeti Stridu (Elisabet Strid) no Zviedrijas, lietuviešu mecosoprānu
Jovitu Vaškevičūti (Jovita Vaškevičiūte), igauņu tenoru Mati Turi, un vienu no
spožākajām latviešu vokālas mūzikas zvaigznēm – basbaritonu Egilu Siliņu.
Koncertā piedalīsies arī Koris “Intis” Ilzes Valces vadībā, Kurzemes
filharmonijas kamerkoris “Ventspils” (mākslinieciskais vadītājs
Aigars Meri) un koris “Kamēr…” Jāņa Liepiņa vadībā

Koncertzāles ”Lielais dzintars” Lielās zāles
atklāšanas koncerta programma skanēs divas reizes – 6. un 7. novembrī plkst.19.
Svinīgajā Lielās zāles atklāšanā 7. novembrī piedalīsies arī Valsts prezidents
Raimonds Vējonis, bijusī prezidente, Liepājas koncertzāles patronese Vaira
Vīķe-Freiberga un citas augstas amatpersonas.

A. Engelmanis dzimis 1936. gada 26. aprīlī
Liepājā. Pēc pamatskolas beigšanas mācījies Liepājas mākslas vidusskolā, kuru
absolvējis ar izcilību 1956. gadā. Paralēli privāti mācījies klavierspēli.
Studējis Latvijas valsts konservatorijā, Ādolfa Skultes kompozīcijas klasē
(1965–1971).

Strādājis par kompozīcijas un teorētisko
priekšmetu skolotāju Liepājas mūzikas vidusskolā (1964–2001), bijis šīs skolas
direktors (1989–1996). Strādājis arī par Valsts Liepājas teātra mūzikas daļas
vadītāju (1975–1979).

Agris Engelmanis bijis Liepājas Kultūras
fonda priekšsēdētājs (1995–1997), Latvijas Mūzikas biedrības Lejaskurzemes
novada valdes priekšsēdētājs, strādājis dažādu konkursu žūrijās un pašvaldības
kultūras komisijās. Komponista kora dziesmas vairākkārt skanējušas Vispārējos
latviešu dziesmu svētkos.

Agris Engelmanis kopš 1977. gada bija
Latvijas Komponistu savienības biedrs, bijis arī Komponistu savienības valdes
loceklis.

Agra 
Engelmaņa daiļrade plašākai sabiedrībai pazīstama galvenokārt skaistu un
melodisku kora dziesmu veidolā, kas vairākkārt bijušas iekļautas arī Vispārējo
dziesmu svētku programmā, taču komponists ir bijis ļoti universāls un savas
dzīves laikā radījis ļoti daudzveidīgus darbus, sākot no dažtaktu miniatūrām
līdz monumentāliem skaņu kompleksiem izvērstākas formas darbos.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz