Trešdiena, 10. augusts Inuta, Brencis, Audris
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Arī pūtēju orķestri ceļā uz Dziesmu svētkiem

Svētdien koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” gaiss viļņojās tauru un citu pūšamo mūzikas instrumentu skaņās. Kurzemes un Pierīgas pūtēju orķestri demonstrēja savu apņēmību un aizrautību piedzīvot nākamā gada lielo notikumu.

16.06.2022 06:00

liepajniekiem.lv

“Orķestri spēs,” teic diriģents Jānis Retenais, ieskaņas koncerta mākslinieciskais vadītājs, par orķestrantu gatavību Dziesmu svētkiem.

Liepājā noslēdzās pūtēju orķestru ieskaņas koncertu sērija, pirms tam pūtēji savu varēšanu demonstrēja Aucē, Preiļos, Madonā un Valmierā, apliecinot, ka XXVII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem orķestranti gatavojas nopietni, pēc pandēmijas izaicinājumiem atkal mēģina, sanāk kopā, lai spēlētu un priecētu klausītājus.

Koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” uzstājās PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas pūtēju orķestris “Liepāja” (diriģents Valērijs Šestilovskis), Ventspils Kultūras centra pūtēju orķestris “Ventspils” (diriģents Dainis Brauns), Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagasta pūtēju orķestris “Kazdanga” (diriģents Guntis Simanovičs), Ventspils novada Ugāles pagasta tautas nama “Gaisma” pūtēju orķestris “Ugāle” (diriģenti: Jānis Smilga un Laura Mačtama), Tukuma pilsētas kultūras nama pūtēju orķestris “Tukums” (diriģents Māris Rozenbergs), Talsu tautas nama Talsu pūtēju orķestris (diriģents Raitis Rērihs), Ogres novada Madlienas pagasta kultūras nama pūtēju orķestris “Madliena” (diriģents Ēriks Miezis) un Siguldas mākslu skolas “Baltais flīģelis” un Siguldas Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris “Sudrabskaņa” (diriģenti Elmārs Rudzītis un Arnis Šmitiņš).

“Koncertā izskanēja skaņdarbi, kas ir izturējuši laika pārbaudi gadu desmitiem,” pastāsta J. Retenais, “protams, te nebija visi skaņdarbi, ko plānojam Dziesmu svētku pūtēju orķestru noslēguma koncertā, tikai daļa.

Faktiski tā daļa, kas bija visātrāk sagatavojama pēc kovida laika un kas principā pūtēju orķestru vidū ir populāra mūzika. Tas, ko ikdienā arī spēlē.”

Atjaunotajā koncertdārzā esot skanējis skaisti, vērtē J. Retenais, kuram tā bijusi patīkama atgriešanās. 2001. gadā, uzsākot darbību Liepājas Simfoniskajā orķestrī, viņš šeit kāpis uz skatuves kā tubists. “Skatuve, protams, bija pilnīgi savādāka. Bet te vienmēr ir patīkami uzstāties un spēlēt. Ļoti labi skan, un šī ir vieta, kur šāda tipa koncertus var ļoti labi realizēt.”

Bet, runājot par nupat izskanējušo koncertu, J. Retenais norādīja, ka citviet tie veidoti dinamiskāki, ar kustību, kad daļa orķestra dalībnieku gājuši nost, daļa atkal klāt, pa vidu arī uz ekrāna rādīti vecmeistari, intervijas. “Lai tas nebūtu ierasts pūtēju orķestru koncerts, lai tas būtu vairāk kā tāds uzvedums,” viņš sacīja, taču Liepājā to nav bijis iespējams realizēt vairāku iemeslu dēļ.

“Programma bija veidota tā, ka orķestris spēlētu tā saucamajās grūtības pakāpēs. Bet Kurzemē ir palikuši lielākoties tikai trešās grupas grūtības pakāpes orķestri, līdz ar to nebija iespējams, ka viena daļa spēlē vienu bloku, nākamās grūtības pakāpes spēlē citu bloku utt. Šeit arī uz skatuves kustība ir ierobežota, būtu grūtības ar uziešanu, noiešanu.”

Taču J. Retenais priecājās par sanākušajiem skatītājiem, īpaši, kad atsaukušies un, mūzikas skaņu aizrauti, aplaudēja līdzi. Koncerta vadītājiem, Liepājas teātra aktieriem Everitai Pjatai-Gertnerei un Kasparam Kārkliņam izdevās vairākus no publikas “ieraut” deju virpulī.

“Kurzemniekus iekustināt nav nemaz tik vienkārši,” smaidot teic J. Retenais, pieredzot, ka Latgalē, skanot apaļajam valsim, teju visi slejas kājās un dejo līdzi.

Uz jautājumu, vai orķestri spēs sagatavoties lielajam notikumam, kas gaidāms jau pēc gada, J. Retenais sacīja: “Domāju, ka jā. Lielāko daļu repertuāra jau esam iemācījušies. Esmu pārliecināts, ka arī atlikušos skaņdarbus orķestri līdz svētkiem spēs nospēlēt.”

Pūtēju orķestru lielkoncertu svētkos iecerēts veidot kā ceļu no tradīcijas sākuma līdz mūsdienīgam skanējumam, parādot, cik daudzpusīgs, atšķirīgs un krāšņs ir pūtēju orķestru sniegums. Plānots izcelt 150 gadu laikā atskaņoto un laika pārbaudījumu izturējušo, tautā iemīļoto pūtēju orķestru repertuāru.

XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku pūtēju orķestru ieskaņas koncertu rīkoja Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Liepājas pašvaldību. Lielajam notikumam gatavojas vairāk nekā 40 Latvijas pūtēju orķestri.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz