Domājams, ka pat vislielākajam rēķinātājam sajuka rēķini, cik tad reižu ceturtdienas vakara lielkoncertā “Mēs Liepājai” Olimpiskajā centrā izskanēja šis vēlējums.

To, noslēdzot savas asprātīgās, dziļdomīgās, vēsturi ieskicētās, lepnumu vēstošās, uzmundrinošās, ne formāli noskaitītās, bet sirds balsī saklausītās runas, teica titula “Gada liepājnieks” ieguvēji un citi pilsētā godājami ļaudis. To teica arī tautā iemīļotie Liepājas mūziķi pēc savas dziesmas. Un dziesmu patiešām koncertā bija daudz, un teju katra no tām bija līdzi dziedama, iemīļota un sirdi aizkustinoša. Liepājas Olimpisko centru satricināja Aivara Brīzes dziedātais “Līvu” hits “Dzelzsgriezējs”, Ainara Virgas izpildītā “Meitene, zeltene”, Mārtiņa Freimaņa “Ēģiptē ir sniegs”, Zigfrīda Muktupāvela “Mēmā dziesma”, Andra Ērgļa “You Rise me up”, Gunta Veita “Tur aiz mākoņiem ir saule” un daudzas citas, arī instrumentālie skaņdarbi Aivara Hermaņa ģitārai dziedot.

Vairāk nekā trīs stundas. Tik garš bija koncerts, kas parastu mirstīgo varētu nogurdināt, taču ne jau vējos rūdīto, spītīgo liepājnieku, kuram dziesmas mīlestība zem spilvena paklāta jau šūpulī. Turklāt, ja dzied liepājnieki, katrs uz skatuves nāk kā vējš – dažs kā rāma pūsmiņa, dažs kā viesuļvētra, bet visi kopā ar pārliecību par to, ko dara, un prasmi aizraut publiku, spēju uzrunāt savējos.

Kopā uz skatuves gandrīz divus ar pusi tūkstošus apmeklētāju lielo publiku priecēja vairāk nekā simt mūziķu, kora “Laiks” dalībniekus ieskaitot. Un tas apliecināja, ka Liepāja tik tiešām ir mūziķu kalve un pašu spēkiem noorganizēt lielu koncertu ir tīrais nieks. Mākslinieki “Kurzemes Vārdam” apliecināja, ka būt kopā ar tik daudziem savējiem, ar kolēģiem esot ļoti labi. “Mākslinieki brauca uz dzimšanas dienu, nevis kā uz parastu koncertu,” ir gandarīts lielkoncerta producents Guntis Kolerts, kurš šogad bija nominēts titulam “Gada liepājnieks” par sarīkojumu rīkošanu.

G. Kolerts apgalvo, ka pēc koncerta no apmeklētājiem gan mutiski, gan īsziņās saņēmis tikai labas atsauksmes. Arī “Kurzemes Vārdam” nācās dzirdēt tikai komplimentus. “Man biļetes uz šo koncertu uzdāvināja meita. Redzot, ka uzstāsies Liepājas Simfoniskais orķestris, bija skaidrs, ka koncerts būs labs. Tā arī bija. Man ļoti patika. Visā tā atmosfēra!” priecājas rīdzinieks Hugo Pāvuls. Viņš piebilst, ka ar savu ceļabiedri rīdzinieci Ivetu Bērziņu pārsprieduši, kādi ir liepājnieki un kādas ir viņu runas. “Kalnarājas kundzei bija izcila runa. Viņa uzsvēra, ka nevajadzētu noniecināt savas vērtības. To biežāk vajadzētu teikt un ne tikai Liepājā,” uzskata I. Bērziņa.

“Manī ir svētku izjūta, neskatoties uz to, ka laiks ir pelēks. Svētku izjūtu jau būtībā rada katrs pats, bet koncerts noteikti to pastiprināja,” saka brīvmākslinieks Raimonds Knesis, kurš uz vērienīgo koncertu bija ieradies tāpēc, ka tajā uzstājās viņa draugi un paziņas. “Kad spēlē Uldis Marhilēvičs, Aivars Hermanis, Dzintars Beitāns, tas vienkārši ir fenomenāli,” paslavē R. Knesis.

Inita Gūtmane,
“Kurzemes Vārds” 

Liepājas Simfoniskais orķestris, koris “Laiks” un pazīstami solisti tautā iemīļotā diriģenta Jēkaba Ozoliņa vadībā paši sev un liepājniekiem sarūpēja ekselentu dzimšanas dienas dāvanu.