Vakar Liepājas rajona virsdiriģentam, pedagogam Ludvigam Leitim būtu apritējuši 100 gadi. Viņa piemiņai par godu svētdien koncertzālē “Lielais dzintars” norisinājās vērienīgi kormūzikas svētki. Dziesmā vienojās Liepājas un tuvējo novadu kori, kā arī viesi no galvaspilsētas – vairāk nekā 400 koristu.

Koncerts “Ludvigam Leitim – 100” iesākās ar sieviešu koru balsīm, turpinājās ar nelielu, bet skanīgu apvienoto vīru koru uzstāšanos. Pēcāk vērienā un daudzbalsībā sāka skanēt jauktie kori. Bet koncerta otrajā pusē svētki sasniedza pilnskanību, kad koriem uz skatuves un kora balkonā pievienojās jauktie jauniešu kori, sieviešu kori pirmā balkona malās un Nīcas vīru koris VIP balkonos. Visiem kopā dziedot spēcīgās kordziesmas “Saule, Pērkons, Daugava”, “Gaismas pils”, “Mūsu tēvs” un citas, kori piepildīja zāli, savas un klausītāju sirdis ar gaišām un pacilājošām emocijām.

Visus kopā šajā notikumā bija pulcinājusi savulaik koristu iemīļota diriģenta Ludviga Leiša simtā jubileja. Koncerta noslēgumā diriģenta mazmeita Kristiāna Ancāne ģimenes vārdā pateicās koristiem par svētkiem. “Es biju domājusi, ka braukšu uz koru koncertu, atbraucu no Rīgas, es tagad sajutos kā dziesmu svētkos. Paldies par šo fantastisko sajūtu, paldies par izrādīto cieņu un godu manam vectētiņam Ludvigam Leitim. Es jutu, jūs bez mīlestības to nevarētu izdarīt. Viņš būtu tikai priecīgs un pasmaidītu. Turpiniet dziedāt, turpiniet mīlēt dziesmu! (..) Un paldies arī jums, skatītāji, ka atnācāt un bijāt kopā šajos dziesmu svētkos!” emocionāli sacīja K. Ancāne.

Kordiriģents, mūziķis un pedagogs Ludvigs Leitis (1917–1983) strādāja dažādās Liepājas pilsētas izglītības iestādēs par skolotāju, direktoru, direktora vietas izpildītāju, mācību daļas vadītāju, Liepājas pilsētas metodiskā kabineta vadītāju, metodiķi, vadītāja vietas izpildītāju u.c. L. Leitis strādājis arī Grobiņas, Vaiņodes, Nīcas skolās par skolotāju un koru diriģentu. 1962. gadā viņš sāka darbu E. Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā. Savulaik bijis Liepājas rajona koru virsdiriģents, izvirzījis rajona korus redzamā vietā republikā.

Ludvigu Leiti viņa koristi, audzēkņi mūzikas skolā un citi laikabiedri atminas kā gaišu, sirdssiltu, enerģisku un aizrautīgu cilvēku. “Viņš izstaroja īsti latvisku mentalitāti, plus vienkāršība, godprātība, pašdisciplīna, mērķtiecība, kas robežojās ar fanātismu, pāri visam uzmundrinošs, sirsnīgs smaids. Tāda bija diriģenta personība, kam bija viegli, pat patīkami pakļauties. Sirms, tēvišķi labsirdīgs, tāpēc ne tikai ģimene, arī kora ļaudis viņu par tēti godāja,” tā savās atmiņās par Ludvigu Leiti 1994. gadā dalījies Jānis Ameriks no Nīcas vīru kora.

Savukārt pēc koncerta “Kurzemes Vārds” sastapa Nīcas etnogrāfiskā ansambļa dalībnieci Ausmu Laivenieci, kura savulaik 15 gadu vecumā dziedāt sākusi tieši pie Ludviga Leiša viņa vadītajā Tipogrāfijas korī, kas vēlāk pārtapa par “Dzintarjūru”. “Man patika. Bija liels koris. Mēs ieguvām tautas kora nosaukumu,” Ausmas kundze atcerējās. “Kā jauns skuķis iesāku dziedāt. Pieņēma strādāt tikai, ja tu piedalījies pašdarbībā. Kaut ko vajadzēja darīt. Un es gāju korī. Viņš bija ļoti labs diriģents. Es no notīm neko nesapratu, viņš iemācīja.” Labprāt dziedājuši dziesmas no klasiskā repertuāra, kā “Gaismas pils”, “Karaļmeita” u.c. A. Laiveniece ieminējās, ka vajadzējis noskaidrot – cik vēl palicis to koristu, kas dziedāja pie diriģenta Leiša 50. gados. “Maz, bet vēl jau ir,” viņa pati atbildēja un prom devās, gandarīta par koncertu.

Uzziņai

Koncertā “Ludvigam Leitim – 100” piedalījās:

Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktie kori “INTIS”, “Kursa”, “Laiks”, “Lauma”, “Līva” un sieviešu koris “Aija”, Liepājas Universitātes sieviešu koris “Atbalss”, Rīgas Tehniskās universitātes jauktais koris “Vivere”, Aizputes jauktais koris “Kurzeme”, Cīravas pagasta jauktais koris, Kazdangas pagasta jauktais koris, Grobiņas jauktais koris “Vēl”, Vaiņodes jauktais koris, Durbes sieviešu koris “Durbe”, Nīcas sieviešu koris, Nīcas vīru koris, Pāvilostas sieviešu koris “Sīga”, Priekules sieviešu koris, Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas jauktais koris, Liepājas Bērnu un jauniešu centra jauktais koris “Reverberācija” un Liepājas pilsētas 2. mūzikas skolas koris;

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģenti Mārtiņš Klišāns, Jēkabs Ozoliņš, Gints Ceplenieks un Ilze Valce (viņa arī koncerta mākslinieciskā vadītāja), kā arī diriģenti Līga Amerika-Ansiņa, Liene Breča, Anita Elere, Gunta Vite, Ilze Āboliņa, Ilze Balode un koncertmeistare Līna Andrejeva.

48Skatīt galeriju