Šodien sākas 8.starptautiskais Liepājas ērģeļmūzikas festivāls, kuru veidos trīs koncerti. Šodienas koncerta “No Baha līdz Rahmaņinovam” īpašais viesis būs ērģelnieks Aleksandrs Isakovs no Lietuvas.

– Kad pēdējo reizi viesojāties Latvijā un vai esat uzstājies arī Liepājā?
– Liepājā pirmo reizi ierados pirms 20 gadiem. Tiesa gan kā tūrists. Rīgas Doma baznīcā jau kā ērģelnieks uzstājos 2007. gadā.

– Kāds priekšstats jums radies par latviešu mūziķiem, saviem kolēģiem?
– Manā kolekcijā ir ļoti daudz skaņuplašu, kuras ieskaņojuši vairāk nekā 20 izcilu latviešu ērģelnieku. Deviņdesmitajos gados mācījos pie Jevgeņijas Ļisicinas. Kaut kādā ziņā es pat varu teikt, ka pārstāvu latviešus un viņu skolu. Tā ir viena no labākajām Eiropā, ja ne pasaulē. Spilgti muzicējoši, vareni ērģelnieki nāk no Latvijas tik plašā plūsmā!

– Esat sniedzis vairāk nekā 700 koncertu. Kurš no tiem palicis atmiņā visspilgtāk?
– 2004. gada koncerts Tomasa baznīcā Leipcigā, kurā savulaik muzicējis Bahs.

– Kāds ir latviešu klausītājs? Kas viņam visvairāk patīk?
– Tas ir ļoti izglītots klausītājs, kuru grūti pārsteigt. Nedrīkst Latvijā atbraukt ar vienkāršotu programmu. Tāpēc mana programma sastāv no izmeklētas mūzikas.

– Jūs esat muzicējis pāvesta Jāņa Pāvila II Lietuvas dievkalpojumos. Ko tas Jums nozīmēja? Vai iznāca arī ar pāvestu parunāties aci pret aci?
– Pēc dievkalpojuma izdevās pāvestu satikt uz piecām minūtēm. Viņš jautāja, kas tik izjusti spēlēja, un paspieda man roku. Sarunājāmies poļu valodā. Pēc šīs sarunas Pāvils II uzaicināja mani muzicēt Romā Sv. Pētera bazilikā. 1993. gadā, īsi pirms Ziemassvētkiem, šis koncerts arī notika.

– Ko kritika un klausītāji parasti saka pēc jūsu koncertiem?
– Klausītāji vienmēr ir lieliski, kritiķi vairs nekritizē. Spēlēju ļoti dažāda stila mūziku, varbūt mazāk Bahu. Man patīk Rēgers. Latvija mīl šo komponistu, un arī man Rēgers ir pirmais numurs.

– Esat gados jauns mākslinieks, taču jau daudzu balvu ieguvējs. Kura no tām bijusi visnozīmīgākā?
– Balva par pasakaljas izpildījumu Baha mūzikas festivālā Drēzdenē 1994. gadā un par labāko Rēgera mūzikas atskaņojumu 2007. gadā.

– Kas ir tas, ko jūs kā mūziķis vēlaties sasniegt savā karjerā?
– Starptautiski atzītu augstu līmeni, apbraukāt visus kontinentus, sniedzot koncertus. Tālākajā nākotnē jau kā pedagogam atdot savu meistarību jaunajiem ērģelniekiem.

– Lai būtu atzīts, jūs droši vien esat ieguldījis lielu darbu. Vai nav bijis žēl tā laika, ko pavadījāt pie instrumenta?
– Noteikti nē. Visa mana ģimene bija saistīta ar mūziku. Vecāki, vecvecāki, māsas, brāļi. Tagad es pie instrumenta pavadu vēl ilgākas stundas.

– Kas ir jūsu mīļākais komponists?
– Klaviermūzikā – Rahmaņinovs, ērģeļmūzikā – Rēgers.

– Kas ir tā mūzika, ko ārpus koncertiem spēlējat savam priekam?
– Konkrētas nav. Bet es bieži ņemu tēmu, kas pēkšņi iešaujas prātā un improvizēju. Ļoti bieži uzlieku skaņuplati un klausos. Tas man patīk visvairāk.

– Jūs pats esat komponists. Kādi darbi ir jūsu pūrā?
– Divas simfonijas, opera pēc Remarka “Triumfa arkas”, divi koncerti ērģelēm, divi – klavierēm, koncerts balalaikai un ērģelēm. Mūzika kinofilmai “Ceļš gar priedēm”, kas uzņemta Baltkrievijas kinostudijā, un citi.

– Ko darāt tad, kad neesat pie mūzikas instrumenta? Kā aizpildāt savu brīvo laiku?
– Man ļoti patīk šahs. Esmu kaislīgs šahists, sporta meistars šajā disciplīnā, ir sasniegumi arī ārpus Lietuvas robežām.

– Atnācis rudens. Ar ko šis gadalaiks jūs iepriecina, un vai rudenī paredzēti darbi, kuriem nopietni gatavojaties?
– Pēc vasaras atvaļinājuma ir stingri jāpastrādā, jo atsākusies koncertsezona: rudenī – pie ērģelēm, bet ziemā – pie klavierēm. Šajā rudenī būs ko turēt, jo koncertsezona sākas pie varenā Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles instrumenta.

– Esot Liepājā, kur noteikti aiziesiet un ko vēlaties redzēt?
– Liepājas jūras krastu un Annas baznīcu, kurā atrodas “Walker” ērģeles.

Inita Gūtmane,
“Kurzemes Vārds”