Trešdiena, 22. maijs Emīlija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Festivāls “Via Baltica” šogad piedzīvojis rekordlielu klausītāju skaitu

Festivāls “Via Baltica” šogad piedzīvojis rekordlielu klausītāju skaitu
Foto: Jānis Vecbrālis
31.08.2015 15:09

liepajniekiem.lv

Sestdien,
29.augustā, izskanēja pēdējais kamermūzikas festivāla ”Via Baltica” koncerts
”Senās uguns nakts” Liepājas pludmalē, portālu informēja festivāla sabiedrisko attiecību  koordinatore Anna Paula Pujēna.

Lai arī vasaras pēdējais mēnesis
Liepājā bija kultūras un citu pasākumu pārsātināts, brīžiem pat pārklājoties
trim pasākumiem, kas raisīja bažas apmeklētājiem, kā redzēt un dzirdēt pēc
iespējas vairāk, un saskaroties ar vairākiem citiem sarežģījumiem, festivāls
”Via Baltica” šogad piedzīvoja rekordlielu klausītāju skaitu – 2300. ”Senās
uguns nakti” vien apmeklēja ap 2000 skatītāju, kas trīs gadu laikā, kopš tā
iekļauta festivāla programmā, ir četrkāršojies. Pilns apmeklētāju skaits gan
būs zināms tikai 6.septembrī pēc izstādes ”Balta lapa” slēgšanas.

Festivāla ”Via Baltica” koncerti norisinājās no 21. līdz 29.augustam Liepājā un 23.augustā Kuldīgā.
Jau piekto gadu organizācija ”Via Cultura” aicināja festivāla ”Via Baltica” apmeklētājus
uz dažādiem kultūras pasākumiem – divām izstādēm, sešiem koncertiem, kā arī mūzikas
nodarbībām bērniem un vecākiem, pulcējot deviņpadsmit mūziķus un divdesmit
piecus māksliniekus no visām trim Baltijas valstīm.  

Festivāla ieskaņā no 19.jūnija līdz 19.jūlijam Kuldīgas
Mākslas namā bija apskatāma izstāde ”Balta lapa”. Tajā piedalījās divdesmit septiņi
jaunie mākslinieki no visām Baltijas valstīm. Izstāde tika veltīta vēsturiskā Baltijas ceļa atcerei, un tās
dalībnieki, perspektīvi un profesionāli
mākslinieki, ir radījuši darbus oriģinālā un
mūsdienīgā redzējumā, atbilstoši savai akcijas ”Baltijas ceļš” izjūtai. Lietuvas
mākslinieku savienība un mākslas galerija ”Arka” Viļņā pamatekpozīciju
izveidoja jau pērn par godu Baltijas ceļa 25.gadadienai. Līdz šim izstāde
bijusi skatāma jau Lietuvā, Igaunijā, kā arī Rīgā, Valmierā un Kuldīgā. Liepājā
divdesmit piecu mākslinieku darbi atrodas no 13.augusta un būs skatāmi līdz
6.septembrim Liepājas muzeja filiālē ”Liepāja
okupāciju režīmos” un ”Promenade Hotel” Hika un Vites zālēs.

15.augustā festivāla
rīkotāji sadarbībā ar Yamaha mūzikas skolu priecēja jaunākos no festivāla
apmeklētājiem ar mūzikas nodarbībām bērniem un pusaudžiem Liepājas Latviešu
biedrības namā. Tur visas dienas garumā tika piedāvāta kopīga dziesmu dziedāšana, dejošana, ritmizēšana,
dažādu instrumentu spēlēšana un vienkārši laba laika pavadīšana.  

Tālāk festivāls turpinājās
ar vairākiem koncertiem Liepājā un Kuldīgā, tā iezīmējot festivāla galveno
daļu.

Atklāšanas koncerts
”Tuvu tuvumā” notika 21.augustā Liepājā ”Promenade Hotel” Hika zālē. Koncertā
piedalījās pazīstamais klarnetists Egīls Šēfers, pie klavierēm – Toms
Ostrovskis, izpildot izcilu Baltijas un
Rietumeiropas komponistu kamermūziku. Programmā bija dzirdami darbi no Roberta Šūmaņa, Igora
Stravinska, Kloda Debisī, Svena Dāvida Sandstrēma, Stīva Reiha, igauņa Arvo Perta un pašmāju iemīļotā
komponista Ērika Ešenvalda. Muzicēšanu papildināja Literatūras
gada balvas ieguvēja Liāna Langa ar savu aktuālo, emocionāli un sociāli
uzlādētās dzejas lasījumu un Jāņa Deinata fotogrāfijas, tā izvēršot koncertu par mulitmediālu
priekšnesumu. Šāda veida koncerts festivāla vēsturē notika pirmo reizi, taču,
spriežot pēc skatītāju aplausiem un labajiem komentāriem pēc tam, koncerts bija
vairāk nekā izdevies.

23.augusts, Baltijas
ceļa gadadiena, šogad sakrita ar festivāla koncertiem Kuldīgā. Kuldīgas novada pašvaldības zālē Spīķeru kvartets izpildīja trīs ļoti atšķirīgu un dažādu paaudžu
latviešu komponistu – Imanta Zemzara, Rutas Paideres un Helmera Pavasara –
darbus stīgu kvartetam koncertā ”Kvartets un latvieši”. Spīķeru kvartets ir Latvijā labi pazīstams un mīlēts, tajā spēlē orķestra Sinfonietta
Rīga
 koncertmeistare Marta
Spārniņa, viņas vietnieks Anti Kortelainens no Somijas, orķestra altu grupas
mūziķe Ineta Abakuka un Liepājas Simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars
Ēriks Kiršfelds. Vakarā Kuldīgas kultūras centrā kuldīdznieki dzirdēja jau Liepājā izskanējušo koncertprogrammu ”Tuvu
tuvumā”. Abi koncerti Kuldīgā bija bez maksas, tādējādi aicinot un iepazīstinot
daudz plašāku apmeklētāju loku ar kamermūziku un klasisko māklsu.

Kuldīgas koncertiem
sekoja divi koncerti Liepājā – ”Roks Baroks” 27.augustā un ”Lettonia”
28.augustā.

Koncertprogramma ”Roks
Baroks” bija trīs lietuviešu mākslinieku – kontrabasista Daniela Rubina, Židres
Ovsjukaites (vijole) un Ugnes Petruskaites (alts) – veidota. Programmā tika apvienoti
dažādu laikmetu un žanru skaņdarbi, izpildot gan mūzikas dižgaru Johana Sebastiana Baha un Leopolda Mocarta, gan
jaunāku laiku autoru darbus. Piemēram, koncertā skanēja norvēģa Johana
Halvorsena (1864–1935) darbs,
kas balstīts uz Georga Frīdriha Hendeļa darbu tēmām. Tāpat izkanēja arī citi
ļoti interesanti 20. un 21.gadsimta autoru darbi – lietuviešu Vitauta Barkauska
un Ģedimina Gelgota, Frenka Proto un pat mūsu pašu jaunā latviešu komponista,
operas ”Šahs. Mihails un Mihails spēlē šahu” autora, Kristapa Pētersona
kontrabasa solo. Šāda veida koncertprogrammas vienmēr klausītājos raisa
pozitīvas emocijas, un arī šoreiz pēc koncerta ovācijas bija tik lielas, ka mākslinieki
tika atsaukti atpakaļ un lūgti nospēlēt vēl vienu skaņdarbu.

Koncerts ”Lettonia” bija
veltīts latviešu kamermūzikai un tās komponistiem, sākot ar kamermūzikas pirmsākumiem un Jāzepu Vītolu,
beidzot ar mūsdienu latviešu komponistiem Imantu Zemzari, Tālivaldi Ķeniņu,
Pēteri Plakidi, Jēkabu Mediņu, Pēteri Vasku un Paulu Dambi. Koncertā izskanēja
sonātes, prelūdijas, ”Mazā rokmūzika” un daudzi citi interesanti darbi, pārsteidzot
klausītājus ar latviešu komponistu ļoti dažādo un emocionālo daiļradi. Koncertā
piedalījās pasaulē pazīstamā latviešu flautiste Dita
Krenberga, Latvijas Nacionālas operas un baleta orķestra čellu grupas
koncertmeistare Inga Sunepa un Juris Žvikovs – lielisks pianists un
kamermūzikas entuziasts.

Noslēguma koncerts
notika 29.augustā Liepājas pludmalē, pieminot ”Senās uguns nakti”. Augusta
pēdējās sestdienas vakarā apdzīvotās vietās ap Baltijas jūru tiek iekurti ugunskuri, lai atgādinātu sev
un citiem par kopīgo vēsturi un
kultūras mantojumu, kā arī vienkārši pieminētu jūru, kas mums ir kopīga un
sargājama. Arī festivāls ”Via Baltica” piedalījās šajā gadskārtējā akcijā. Par
spīti spēcīgajam Liepājas vējam, paralēli lielā ugunskura un svecīšu
aizdegšanai, skanēja Latvijā plaši pazīstamā mūziķa Kaspara Zemīša ģitārspēle
kopā ar stīgu kvartetu – Līva Plociņa (vijole), Madara Gaile (vijole), Inteta
Abakuka (alts) un Madara Norbūte (čells). Mūziķi izpildīja latviešu
tautasdziesmu aranžējumus, Emīla Dārziņa skaņdarbus, Astora Pjacollas argentīniešu
tango un daudzus citus brīnišķīgus skaņdarbus, kas lieliski derēja naksnīgam
vakaram pie ugunskura un svecītēm.

Festivāls notika ar Valsts
Kulūrkapitāla fonda, Liepājas Kultūras pārvaldes un Kuldīgas novada pašvaldības
atbalstu. Kopējās izmaksas neņemot
vērā sponsorējumus, brīvprātīgo darbu un bartera darījumus, bija 22 350 euro.
No kuriem aptuveni 66% ir finansēts no vairākām valsts finansējuma konkursu
programmām, pārējo nosedzot Liepājas pašvaldībai (26%), Kuldīgas novada
pašvaldībai (7%), savukārt, ieņēmumiem no biļetēm sedzot tikai 1% no visām
izmaksām.

Festivāls ”Via Baltica” tiek rīkots
katru gadu augustā, kad tradicionāli atzīmē Baltijas ceļa gadadienu. Plašāka informācija par festivālu ”Via Baltica” pieejama interneta vietnē www.viacultura.lv,
kā arī sociālajos portālos twitter.com/via_baltica, draugiem.lv/viabaltica un facebook.com, kur apskatāmas arī šā gada fetivāla pasākumu bildes.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz