Izrāde pulcēja gan jauniešus, kuriem ietvertās tēmas aktuālas šobrīd, gan pieaugušos, kuri varēja saskatīt līdzības ar saviem pusaudžu gadiem, vēsta koncertzāles sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Lazdeniece-Grīnberga.

Izrādes sižetu iedvesmojuši Latvijas reģionu jaunieši, kuri piedalījās starptautiskā mākslu laboratorijā “CirqueMusique”.

Radošo darbnīcu laikā, darbojoties kopā ar mūziķiem un cirka māksliniekiem, jaunieši dalījās pārdomās par to, kādu viņi redz pasauli un kādas ir viņu attiecības ar citiem cilvēkiem un pašiem ar sevi.

Atbildēs bija dzirdamas gan cerības par to, kādā pasaulē viņi gribētu dzīvot, gan tas, ko viņi šobrīd uzskata par netaisnīgu savā dzīvē.

Kombinējot jauniešu pārdomas un mākslu laboratorijā attīstītos cirka elementus, dramaturģe Ance Muižniece radījusi izrādes stāstu par dažādu indivīdu attīstības ceļu līdz sevis un pasaules pieņemšanai.

Ceļš sākas ar šaurāko loku (es – kā daļa no ģimenes), tālāk pievēršas vidējam lokam (draugi). Vēlāk tas aizved pie lielā loka (sabiedrība), lai noslēgumā atgrieztos pie sevis (es) jau ar citu izpratni par sevi un pasauli.

Stāstu mūzikā ataino četri skaņdarbi, kurus radījuši vieni no labākajiem Latvijas laikmetīgās mūzikas komponistiem – Krists Auznieks, Platons Buravickis, Linda Leimane un Santa Ratniece.

Mūziku uz skatuves atskaņo vijolniece Agnese Kanniņa, klarnetists Kārlis Catlaks, basģitārists Jānis Rubiks, perkusioniste Elīna Endzele un flautiste Liene Dobičina.

Savukārt izrādes sižetu Pamelas Butānes veidotajā scenogrāfijā atspoguļo pieci cirka mākslinieki – norvēģu žonglieris Julians Sēters (Julian Saether), akrobāts Gabriels Skūgs (Gabriel Skog), kā arī Rīgas cirka skolas pārstāvji – žonglieris Egils Zvejnieks, žongliere Elīna Konrade un klauns-žonglieris Mariano Gedvillo (Mariano Gedwillo).

Gaismas un skaņas dizainu veidojuši Jurģis Ozols un Jānis Straume.