Apmeklētāji varēja piedzīvot vakaru laivās, uz plostiem vai salas. Pasākumā uzstājās profesionālu mūziķu apvienība: akordeonists Artūrs Noviks, vijolniece Annija Endija Kolerta, trompetists Jānis Ivuškāns, taustiņinstrumentālists Ritvars Garoza, kontrabasists Mārtiņš Zālīte un sitaminstrumentālists Pauls Ķierpe. Koncertā skanēja Astora Pjacollas un citu autoru argentīniski temperamentīgā mūzika un instrumentālie skaņdarbi. 

Astors Pjacolla ir pasaulslavens tango mūzikas komponists un bandoneonists. Argentīnā, kur mūziķis dzimis un allaž atgriezies, Pjacollu sauc par El Gran Ástor – Lielo Astoru vai Diženo Astoru. Ja varētu iezīmēt šī autora lielāko devumu Tango mūzikas vēsturē, tad tā bijusi spēja šo žanru  burtiski izvilkt no nabadzīgāko un skaudrāko dzīves pieredžu cilvēku aprindām, padarot to par vairs ne tikai dejojamu, bet arī par patstāvīgi atskaņojamu un klausāmu mūzikas žanru. 

19. gadsimta beigās mūziķi spēlēja tango dziesmas publiskajos namos un Buenosairesas nabadzīgo kvartālu ielās, kur imigranti no Itālijas, Francijas, Spānijas, Polijas un citām zemēm glābās no vienkāršām skumjām un nostalģijas. Taču pašos pirmsākumos tango bija visai vīrišķīga nodarbošanās. Sieviešu trūkuma dēļ vīrieši trenējās tango soļos viens ar otru un reizēm ielās rīkoja dejošanas dueļus. 20. gadsimta sākumā parādījās pirmie tango klubi, studijas un tango kvarteti. Ap 1910. gadu Argentīnas tango iekaroja Parīzi, un pamazām tango, ko agrāk uzskatīja par piedauzīgu un klaji provocējošu deju, sāka transformēties un iegūt popularitāti arī buržuāzijas aprindās. 

33Skatīt galeriju