Pēc tam visu šo nedēļu viņa strādā koncertzālē “Lielais dzintars”, kur amerikāņu kinostudija “Heroic Pictures” ieraksta viņas mūziku spēlfilmas “Amerikas brīnums” skaņu celiņam.

Pati komponiste diriģē Liepājas Simfonisko orķestri.

“Mājās veselības dēļ es staigāju kādus septiņus kilometrus dienā. Tā ir mana vingrošana, meditācija,” viņa pastāsta.

Valsts svētku dienā, kad L. Ritmanes vīrs, skaņu režisors un mūzikas producents Marks Metsons, bija sācis uzstādīt aparatūru, viņai bija pāris stundas brīva laika.

“Staigāju un skatījos, visur bija Latvijas karogi, svētku noskaņa. Aizgāju līdz jūrai, tur viss tik plašs un skaists, un saulīte pasmaidīja,”

komponiste apraksta piedzīvoto.

“Lielajā dzintarā” iepriekš skanējusi komponistes aranžētā mūzika Lindas Leen Ziemassvētku albumam un pāris kompozīcijas, bet šī ir pirmā reize, kad viņa te strādā.

Koncertzālē ierakstu laikā atrodas liels ekrāns, lai režisors Timotijs Mahonijs un producents Duglass Medokss varētu skatīties līdzi, kā savietojas mūzika ar filmu.

Lielākoties ieraksta orķestra kopspēli, bet arī atsevišķus instrumentus. Piemēram, arfu, kuru vajadzēs “izvilkt drusku skaļāk”.

Dramatiskās ainās skan visi sitaminstrumenti, un, miksējot skaņu, dzirdams, ka tie nomāc orķestri, tāpēc arī tos ieraksta atdalīti.

Rakstīt mūziku filmām ir ļoti atšķirīgi.

“Galvenā ir režisora vīzija. Mūzika ir svarīga, bet tās loma ir atbalstīt filmas stāstu. Mūzika komentē stāstu vai piedod tam citus elementus.

Varbūt kadrā ir skaista aina, bet režisors grib, lai mēs jūtam bailes vai smeldzi. Mūzika spēj manipulēt cilvēku emocijas,”

norāda L. Ritmane.

L. Ritmane rakstīs mūziku topošajai latviešu spēlfilmai “Tīklā. TTT leģendas dzimšana” par Latvijas izcilo sieviešu basketbola komandu.

Montāža jau tuvojas beigām, un šonedēļ ieplānota tikšanās ar režisoru Dzintaru Dreibergu, kura filmai “Dvēseļu putenis” viņa radījusi mūziku, kas iekļuva “Oskara” nākamajā kārtā jeb “Short List”.

“Ļoti gaidu un domāju, ka tur pilnīgi noteikti būs kas cits nekā “Dvēseļu putenī”. Būs Lolita, bet ne “Dvēseļu puteņa” Lolita,” viņa apsver.

Tikt no “īsā saraksta” līdz nominācijai ASV Kinoakadēmijas balvai bijis nereāls sapnis.

“No 300 pieņemtajiem kino mūzikas darbiem biju viena no desmit. Pēc tam palika piecas filmas. Caurmēra “Oskara” skatītāji “Dvēseļu puteni” nebija redzējuši. Ļoti reti mūzika tiek pie galvenās nominācijas vai balvas, ja filma citās kategorijās nav nominēta,” klāsta L. Ritmane.

Beidzamos 15 gadus viņa sacer arī koncertmūziku, ir pasūtinājumi no koriem un orķestriem.

“Tad rakstu savā stilā, ir komplicētāka harmonija, drusku “nopietnāka” mūzika, kura koncertzālē ir vienīgais stāsts,” stāsta komponiste.

Viņa arī māca privātskolēnus, kuri specializējas kinomūzikā, palīdzot attīstīt viņu unikālo muzikālo stilu. Plānots arī pārrunāt sadarbību ar Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu.

“Man ir 62 gadi, un esmu ļoti laimīga, ka jūtos tik labi. Ceru, ka dzīvošu vēl garu mūžu un varēšu foršas lietas darīt. Man ļoti patīk ceļot, būt ar savu ģimeni, es savu vīru ļoti mīlu. Un tagad mums ir mazmeitiņa.

Gribu komponēt to, ko vēlos, un pašlaik es tiešām izvēlos,”

pastāsta komponiste.

Filmas izpildproducents un studijas operatīvais vadītājs Ralfs Augstroze redzējis, kā būvēja koncertzāli, jo viņa meita Lija Aleksandra Hanzovska ir Liepājas orķestra vijolniece, atgriezusies vecmāmiņas dzimtajā pilsētā.

R. Augstrozes māmiņa pagājušā gadsimta 40. gados, juku laikos, aizbrauca no Latvijas. Viņas tēvs, Ralfa vectēvs Fridrihs Čukurs bija Liepājas Ciānas baptistu draudzes mācītājs.

Studija “Heroic Pictures” ir jauna, dibināta ar nolūku filmēt stāstus par varoņiem, jo sapratuši, ka šādi piemēri ļoti nepieciešami mūsdienu sabiedrībā.

Bestsellera par ASV dibināšanu “Amerikas brīnums” autors Maikls Medveds ir dzimis ASV, bet cēlies no Ukrainas ebrejiem. Sadarbībā ar viņu biezais romāns pārveidots kinoscenārijā.

“Kino industrija bija mana pirmā mīlestība.

Jau no kādiem 15 gadiem zināju, ka kino būs mana nodarbošanās, un dedzīgi sekoju tam mērķim,” saka producents.

Strādājot biznesa jomā, visu mūžu iesaistījies kino projektos. Apmēram pirms desmit gadiem sācis nodoties tikai kino jomai.

“Ar Lolitu pazīstamies kā ģimenes draugi jau kādus četrdesmit gadus, bet šī ir pirmā profesionālā iespēja mums sadarboties,” viņš atklāj.

“Kad piesaistīju Lolitu, man galvā “iedegās spuldze” – šis ir brīdis, kad varētu piesaistīt Latvijas mūziķus.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.