Foto: Ražas svētki ar ērģeļu simfoniju
Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) 145. sezonas atklāšanā rītvakar pasaulslavenā ērģelniece Iveta Apkalna pirmo reizi spēlēs uz koncertzāles “Lielais dzintars” jaunajām digitālajām ērģelēm, pirmatskaņojot Jēkaba Jančevska Pirmo simfoniju (Ērģeļsimfoniju).
liepajniekiem.lv
Publikas interese par šo koncertu ir tik liela, ka klausītājiem tika atvērts kora balkons.
“Šis ir jauns instruments Liepājas koncertzālē, kuru esmu palīdzējusi izvēlēties, tāpēc tas ir gods, un šī momenta īpašā nokrāsa ir reizināma ar ļoti daudz reizinātājiem. Svētki ir daudzkārši, un es ceru, ka publika to sajutīs,” pauž I. Apkalna.
J. Jančevskim simfonijas pirmatskaņojums ir ļoti gaidīts notikums, jo skaņdarba tapšana ilgusi sešus gadus.
“Šis skaņdarbs ir mazliet uzdrīkstēšanās ieskatīties sevī dziļāk nekā citas reizes. Tas ir ļoti biedējoši, brīžiem tur ieraugu traumas, brīžiem – priekus.
Tas ir mans ieskats savā dvēselē,”
atklāj J. Jančevskis.
“Manuprāt, mūzikai piemīt skaista maģija, ka tā spēj transformēt viena cilvēciņa izjūtas daudzu cilvēku pārdomās.”
Komponistam vienmēr liels prieks, ja mūzika atraisa cilvēkus, gan mūziķus, gan klausītājus, un rada emocijas.
“Es patiešām jūtu un saklausu visās krāsās un katrā notī, katrā pauzē Jēkaba uzdotos jautājumus liktenim, viņam pašam un cenšos to ietērpt ērģeļu krāsās.
Ērģeles ir brīnišķīgs instruments ar savu dinamismu un spēku un tajā pašā laikā ar trauslumu un maigumu, lai šaubas, priekus, bēdas, sāpes rādītu un radītu,”
saka I. Apkalna.
Koncertā pie diriģenta pults būs LSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Guntis Kuzma.
“Sezonas atklāšana iezīmē mūsu ļoti svarīgu līniju – tā ir latviešu mūzika. Otra līnija ir jaundarbu pasūtināšana,” viņš pastāsta.
Koncerta otrajā daļā plānoto Hektora Berlioza Fantastisko simfoniju viņš nosauc par vienu no lielākajiem meistardarbiem mūzikas vēsturē, kurā ir daudz jaunu lietu, ko pirms tam autori nav uzdrīkstējušies rakstīt.
G. Kuzma domā, ka turpmāk LSO programmā biežāk būs koncerti ar ērģeļu dalību.
“Ērģeļu tembrs lieliski papildina orķestra krāsu. Ir ļoti daudz skaistas simfoniskās mūzikas, kas sarakstīta ar ērģelēm. Viens skaņdarbs mums jau ir padomā – Edvarda Elgāra “Enigma variācijas”,” viņš pastāsta.
“Mēs vēl neesam tā pieraduši, ka mums liktos normāli, ka tūkstošvietīga zāle būtu pilnīgi pilna,”
atzīmē LSO vadītājs Uldis Lipskis, “mēs to uztveram kā likteņa dāvanu, bet pelnītu, jo tas daudzu gadu darbs, liels intelektuāls ieguldījums.”

Sezonas sākumā līdz ar to ir laba sajūta par to, ka orķestris ir uz viļņa.
LSO popularizēts, gan izbraucot no Liepājas festivālā “Rimbenieks”, gan veicot mūzikas ierakstus, gan esot Latvijas mediju telpā ar atsauksmēm. “Tie ir skaisti ražas svētki,” nosauc U. Lipskis.
LSO šoruden dosies Latvijas tūrē kopā ar jauno pianistu, Jāzepa Vītola starptautiskā pianistu konkursa uzvarētāju Daniilu Mickeviču.
“Liepājas orķestrim vienmēr bijis svarīgi dot platformu tieši jaunajiem talantiem,”
uzsver G. Kuzma.
Sadarbībā ar dažādiem konkursiem uzvarētāji ir spēlējuši Starptautiskajā zvaigžņu festivālā. Ieguvēji ir gan jaunie mūziķi, gan orķestris, kas iepazīst jaunus vārdus, kuri vēlāk kļūst par pasaules zvaigznēm.
Šajā sezonā kopā ar LSO uzstāsies japāņu vijolniece Juki Hirano un ukraiņu pianists Mikita Burzanica.
Decembrī kopā ar LSO 80 gadu jubileju svinēs diriģents Jēkabs Ozoliņš, kurš bija orķestra otrais diriģents Imanta Rešņa laikā, vadījis ļoti daudz skaistu koncertu.
“Zinām, ka viņa kaislība ir džeza un estrādes mūzika, tāpēc šis koncerts būvēts sadarbībā ar Latvijas Radio bigbendu, solisti būs Elza Rozentāle, Andris Ērglis un Aivars Hermanis,” stāsta G. Kuzma.
Savukārt pavasarī orķestris atzīmēs komponista Agra Engelmaņa 80 gadu jubileju kopā ar kori “Latvija” un tādu pašu gadskārtu Pēterim Vaskam.
LSO iepriecēs klausītājus jau tradicionālajos Vecgada koncertos, kur šoreiz dzirkstīs Vīnes klasika.
U. Lipskis uzsver, ka Liepājas koncertzāle celta vērienīgiem opusiem ar ļoti plašu partitūru, kādus LSO ar savu pašreizējo sastāvu nevar nospēlēt, jo mūziķu štatā ir par maz.
“Esam tieši pusceļā līdz pilnvērtīgai orķestra apjoma atdzimšanai.
No 2010. gada, kad sākām strādāt kā valsts kapitālsabiedrība, mums ir izdevies panākt klāt 11 štata vietas, esam 76. Bet pilnvērtīgs sastāvs būtu 87 līdz 89 mūziķi,” viņš atzīmē.
G. Kuzma piebilst, ka nebūs tāds brīdis, kad varēs teikt – mums ir daudz naudas, taisām lielāku orķestri! “Esam pilni apņēmības pierādīt to, ka varam vairāk un paši gribam augt un būt lielāki.”
Kultūras ministrija izsludinājusi atklātu konkursu uz LSO valdes locekļa amatu. U. Lipskim pilnvaru termiņš noslēgsies 31. decembrī. Viņš norāda, ka plāno tajā piedalīties.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.