Šodien pulksten 19 Liepājas Latviešu biedrības namā viesosies pazīstamā pašmāju dziedātāja Jolanta Gulbe un zviedru mūziķis Hanss Anteheds. Viņi piedāvās koncertu “Latvijas sajūtas”, kurā jaunās skaņās būs dzirdamas populāras latviešu tautasdziesmas un skaņdarbi no Raimonda Paula, Imanta Kalniņa un citu komponistu daiļrades. Pirms koncerta uz nelielu sarunu aicinājām zviedru mūziķi un aranžētāju Hansu Antehedu.

– 2000.gadā jūs Latvijā ieradāties saistībā ar kora koncertu un iemīlējāt mūsu zemi. Sakiet, ar ko tad mūsu valsts jūs tik ļoti uzrunāja, savaldzināja?
– Kad pirmo reizi uz šejieni atbraucu, par Latviju nezināju gandrīz neko, turklāt lielākoties tie bija stereotipi padomju laiku iespaidā. Tāpēc biju patīkami pārsteigts, kad ieraudzīju jūsu skaisto zemi un jaukos, atsaucīgos cilvēkus. Pārsteigums bija arī jūsu bagātā kultūras dzīve un tas, ka mūsu tautām ir daudz kopīga gan kultūras, gan mūzikas, gan tradīciju jomā.

– Mums, latviešiem, patīk mīlestības stāsti. Vai atklāsiet, kāda bija jūsu sastapšanas ar latviešu sievieti, kuras dēļ, cik noprotu, vēl vairāk satuvinājāties ar mūsu zemi un kultūru?
– Savu nākamo sievu Inesi sastapu tajā pašā kora braucienā 2000.gadā. Mums bija kopīgs koncerts Jūrmalā, kur mēs arī viens otru ieraudzījām. Tam sekoja sarakste vairāku mēnešu garumā, līdz mēs satikāmies otrreiz, kad Ineses koris atbrauca uz Zviedriju. Un tad jau sākās nebeidzama braukāšana starp abām valstīm. Cik bieži vien varēju braucu uz Rīgu, un ar katru reizi iepazinu vairāk latviešu kultūru, cilvēkus un valodu.

– Jūs jau kādu laiciņu sadarbojaties ar Jolantu Gulbi un viņas dzīvesbiedru Denisu Paškēvicu. Kāpēc tieši ar viņiem? Kas ir tas vienojošais jums kā māksliniekiem, pateicoties kam varat atrast kopīgu valodu?
– 2010.gada pavasarī man bija iespēja ar savu kvartetu piedalīties koru kopkoncertā “Dziedam, Jūrmala!” Dzintaru koncertzālē, kur bez mums bija uzaicināti piedalīties vairāki mūziķi, tai skaitā arī Deniss Paškēvics. Man ļoti patika Denisa saksofona spēle, viņš, nenoliedzami, ir augstas klases mūziķis un lielisks džeza virtuozs. Uzreiz piedāvāju Denisam sadarboties, un viņš piekrita. Vēlāk arī uzzināju, ka Denisa sieva Jolanta ir latviešu tautā iemīļota dziedātāja un burvīgas balss īpašniece. Viņi abi ir ļoti radoši un talantīgi cilvēki, ar kuriem ir viegli un patīkami strādāt.   

– Kā jūs raksturotu programmu, ko liepājniekiem šodien būs iespēja dzirdēt?
– Koncertā varēs paklausīties labi zināmas latviešu dziesmas pilnīgi jaunās skaņās un dažādos mūzikas stilos gan no mūsu jau esošā mūzikas albuma “Latvian Sentiments”, gan arī pavisam jaunas apdares, kas būs kā ieskats mūsu nākamajā mūzikas albumā. Koncerta programma ir dinamiska un aizraujoša, garlaicīgi nebūs nevienu mirkli.

– Pēc jūsu novērojuma – ar ko latviešu tautasdziesmas atšķiras no zviedru?
– Parasti latviešu tautasdziesmām ir īsākas melodijas, kuras atkārtojas vairākas reizes, un pantiņu ir vairāk nekā zviedru tautasdziesmām. Kopīgs, manuprāt, ir tas, ka tautasdziesmas atspoguļo, kā cilvēki dzīvoja agrāk saskaņā ar dabu un sevi. Melodijas un teksti tautasdziesmām bieži vien ir skumīgi un pat smeldzīgi, kā latviešiem, tā zviedriem.

– Kura latviešu komponistu mūzika jums visvairāk patīk?
– Ļoti grūti izvēlēties tikai vienu. Man ļoti patīk Raimonda Paula brīnišķīgās melodijas, piemēram, “Balta saule”, “Lūgums“, kā arī Imanta Kalniņa “Sitiet bungas”, kuras apdare man šķiet izdevusies tiešām interesanti.

– Kāda ir zviedru publika atšķirībā no latviešu?
– Zviedri tāpat kā latvieši ir liela koru tauta, tāpēc daudzus zviedrus interesē latviešu Dziesmusvētki, kādu nav Zviedrijā. Akadēmiski izglītoti zviedri ar interesi dodas uz Latvijas Operu un klasiskās mūzikas koncertiem, kad apmeklē Rīgu.  

– Kādi ir jūsu nākotnes plāni?
– Pēc šīs intensīvās turnejas noteikti gribētu vairāk laika veltīt ģimenei un kopā nedaudz atpūsties. Paralēli turpināšu iesākto mūzikas projektu, strādāšu pie jaunām apdarēm un kompozīcijām, kuras būs nākamajā mūzikas albumā, tā teikt, “More Latvian Sentiments”.

– Vai ir vēl kāds latviešu mākslinieks ar kuru jūs gribētu sadarboties?
– Protams, būtu ļoti interesanti sadarboties ar pašu maestro Raimondu Paulu un Imantu Kalniņu, bet citādi – man vienmēr ir liels prieks strādāt ar talantīgiem un profesionāliem mūziķiem.

– Ja liepājnieks aizbrauktu uz Zviedriju un vēlētos gūt priekšstatu par jūsu zemes mūziku, kādu mākslinieku koncertus jūs noteikti ieteiktu apmeklēt?
– Vasaras laikā Stokholmas brīvdabas muzejā “Skansen” notiek tautā ļoti populāri koncerti “Allsang pa Skansen”, ko varētu tulkot, kā “Kopdziedāšana Skansenā”. Tajos mēdz skanēt vairākas dziesmas un publika var dziedāt līdzi labi pazīstamiem mūziķiem. Tādā veidā ir iespēja vienuviet dzirdēt plašu repertuāru un arī dažādus māksliniekus.

Inita Gūtmane,
“Kurzemes Vārds”