Šogad visa pasaule atzīmē reformācijas piecsimtgadi, īpaši izceļot Mārtiņa Lutera lomu tās izveidošanā un attīstībā. Ap 1200 pasākumu rit M. Lutera dzimtajā Vācijā. Liepājā šis notikums tika atzīmēts ar diviem koncertiem.

Piedaloties Liepājas simfoniskajam orķestrim un Valsts akadēmiskajam korim “Latvija”, 29. septembrī koncertzālē “Lielais dzintars” izskanēja koncerts “Te es stāvu un citādi nevaru”. Līdzās Homiliusa un Mendelszona kompozīcijām pirmatskaņojumus piedzīvoja Riharda Zaļupes “Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils” un Liepājas komponista Andra Kontauta “Solus Christus”. Kora un orķestra sniegums lieliskā diriģenta Māra Sirmā vadībā bija neaizmirstams un pacilājošs. Tas pierādīja, ka M. Lutera idejas vēl joprojām ir dzīvas un aktuālas. Koncertu papildināja vestibilā iekārtotā izstāde ar vērtīgiem un izzinošiem materiāliem par M. Luteru.

29. oktobrī Liepājas Lutera baznīcā ar dziesmām un priekšlasījumiem izskanēja koncerts “Luters dzīvē, mūzikā un ticībā”. Mūzikā tā bija atgriešanās pie saknēm – tie bija M. Lutera vienkāršie 16. gs. dziedājumi. Diriģentes Līga Amerika-Ansiņa un Liene Breča atzina, ka darbs nav bijis viegls. Mūsdienu cilvēks ir pieradis pie ritmiski sakārtotas mūzikas. Šeit primārais ir prozas teksts, tātad dziedājums veidots ritmiski brīvi bez īpašiem melodijas skaistumiem. Rezultātā rodas askētisks, vienkāršs Dieva vārdu vēstījums. Par melodiju interesantāku izveidojumu bija parūpējusies diriģente L. Breča, iesaistot arī solistus – Kristeru Ketvertu, Rolandu Mežalu, Briānu Baltgalvi un Vili Brūveri.

Mainījās kora un solo epizodes, ērģelniecei Līgai Šteinbergai pievienojās arī obojists Āris Burkins. Un īpaši gribas uzteikt Grobiņas, Priekules un Liepājas baznīcu draudžu korus, kā arī Nīcas un Pāvilostas sieviešu korus savu diriģentu Rūtas Pāvilas, Ingas Prūses, Ritas Knapšes, L. Amerikas-Ansiņas un L. Brečas vadībā. Iedziļināšanās šajā mūzikā prasa piepūli un pacietību, bet, to pārvarot, esi kļuvis garīgi bagātāks.