Latvijas daba, tās apburošais skaistums, nevaldāmais spēks un melanholiskā miera baudīšana iedvesmojusi komponistus radīt skaņu gleznas – rapšu pļavas, aizauguši meži, krāčainas upes un rāmi ezeri visos gadalaikos. Koncertā ērģeļu spēks pretstatā trauslajai koklei un saksofona vientuļajai balsij savijās vienotā skaņu ainavā. Programmā dzirdējām Pētera Vaska, Ērika Ešenvalda, Riharda Dubras, Uģa Prauliņa, Jēkaba Nīmaņa, Pētera Plakida, Natālijas Mundas un paša Aigara Raumaņa noskaņām bagātos darbus, tostarp Aigara Raumaņa skaņdarba ”Mani vienu atstājuš’” PIRMATSKAŅOJUMU. 

Kā stāsta kompozīcijas autors: ”Tiekšanās pēc gaišā, patiess prieks, pozitīva enerģija – šīs noskaņas esmu centies notvert skaņdarbā “Mani vienu atstājuš’”. Laikā, kad pārsvarā top drūma, pašmērķīgi sarežģīta mūzika, reizēm vēlos atgriezties pie kaut kā vienkārša un nesamāksloti skaista. Šīs īpašības tālu nav jāmeklē – tīra un dabiska ir latviešu tautas mūzika, tāpēc šajā darbā esmu apvienojis divas tautas mūzikas tēmas – Ganu saucienu un Āža raga melodiju, kuras abas atradis un pierakstījis folkloras entuziasts un pētnieks Emilis Melngalis. Pienāk brīži, kad dažādi notikumi un pienākumi sāk krāties un nomākt, tāpēc reizēm jāļaujas dzīves plūdumam un jāizbauda esamība kā tāda, par to arī šis skaņdarbs.” Latvijas skices,

 
Savukārt 18. septembrī Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē XIX Liepājas ērģeļmūzikas festivāla ietvaros notika koncerts ”Mūzika debesīm” ar soprāni Ilzi Grēveli-Skaraini un ērģelnieci Ilonu Birģeli. 

Mūziķes programmā bija apkopojušas skaņdarbus balsij un ērģelēm, aicinot sajust dievišķo klātbūtni, rast mieru, cerību un prieku. Līdzās klasiķiem – Jāzepam Vītolam, Pēterim Barisonam un Jāzepam Mediņam, koncertā izskanēja arī Renātes Stivriņas jaundarba PIRMATSKAŅOJUMS vokālais cikls ”Mūzika debesīm”, kas veltīts četru svēto – Sv. Franciska, māsas Marijas Stefanas, Sv. Ignācija no Lojolas un Sv. Augustīna – lūgšanām cauri gadsimtiem. Kā stāsta jaundarba autore: ”Cikls ”Mūzika debesīm” radīts sevišķi uzsverot balss un instrumenta tembrālo saspēli, kur galvenā vadlīnija uzticēta ērģelēm.” 

Programmā tika iekļautas arī miniatūras ērģelēm – Marģera Zariņa ”Usmas baznīcā” un Romualda Jermaka ”Aglona”, kā arī 2019. gadā tapušais Agnetas Krilovas-Bērziņas opuss ”Dimensija: LAIKS”, kas rakstīts tieši Ilonai Birģelei un kam būtu bijis jāizskan pagājušā gada festivālā. Opuss ir veidots balstoties amerikāņu psihologa Filipa Zimbardo uzskatā, ka Rietumu kultūrā ir identificējami seši laiki: divi pagātnes (negatīvs un pozitīvs), divi tagadnes (hedonisks un fatāls) un divi nākotnes (nākotnes un transcendentāls). ”Dimensija: LAIKS” iekļauti visi šie laiki, kas ieplūst no viena stāvokļa nākamajā, sasniedzot noslēdzošo kulmināciju – transcendentālo nākotni. Šis ir piektais skaņdarbs ērģelēm, kura radīšanas iedvesmotaja un pirmatskaņotāja ir ērģelniece Ilona Birģele.

Festivāla noslēgumā Liepājas Lutera baznīcā izskanēja ērģelnieces Larisa Carjkovas sagatavota solo programma ”Eiropas katedrāļu stāsti”, kurā paralēli mūzikai bija skatāms arī mākslinieces Tatjanas Gavriļenko veidots smilšu animācijas ieraksts. Animācijas centrā bija Parīzes Dievmātes katedrāles stāsts no viduslaikiem līdz mūsdienām.

14Skatīt galeriju