Koristi teic, ka pirms došanās sirsnīgi strādājuši, sadziedājušies, mācījušies, lai no sirds atkal izbaudītu konkursa gaisotni.

Daļu no programmas klausītāji varēja dzirdēt koncertā ”Turpinājums”, kas oktobra izskaņā rīkots koncertzālē ”Lielais dzintars” un kurā piedalījās arī Cēsu Pils koris.

Drīz pēc tam jau mērots ceļš uz Polijas galvaspilsētu. Konkursā liepājnieki dziedājuši Romualda Tvardovska ”Exultate, Jubilate”, latviešu tautasdziesmu ”Pūra dziesma” Sabīnes Ķezberes apdarē, Kevina Memlija ”Ave Maria” un Jāzepa Vītola ”Mēnestiņš meloja”.

”Protams, vienmēr ir kāda ambīcija, mērķis, uz ko mēs ejam, lai gūtu sasniegumus, bet, ka tiksim tik ļoti augstu novērtēti, tas mums bija pārsteigums,”

par gūtajiem panākumiem saka kora diriģente Ilze Balode. ”Es ļoti, ļoti priecājos, un arī koristiem ir milzīgs prieks.” Tas nolasāms arī fotogrāfijās, kuras laicieši publicējuši savā feisbuka lapā internetā.

Koristi pēc rezultātu uzzināšanas šķiet patiesi laimīgi un sejas rotā nenodzēšami smaidi. ”Mēs uzvarējām jaukto koru kategorijā, izcīnot Zelta diplomu, kā arī kopvērtējumā ieguvām visvairāk punktu no visiem konkursa dalībniekiem,” lepojas I. Balode, un balvā viņi saņēmuši ”Zelta liras” statueti.

Patlaban tā atrodas pie diriģentes, bet vēlāk ceļos starp koristiem.

Konkursā “Varšavas kantāte” liepājnieki startējuši pirmo reizi.

”Eiropā un pasaulē ir daudz konkursu, kuros piedalīties. Mēs vienkārši skatījāmies mums maksimāli tuvāko lokāciju tīri finansiālu apstākļu dēļ, lai varam iekļauties vienā nedēļas nogalē,” skaidro I. Balode.

”Ņēmām vērā arī to, ka šim konkursam ir 15 gadu pieredze un dalībniekus vērtē starptautiska žūrija.”

Diriģente stāsta, ka lielākā daļa kolektīvu bijuši turpat no Polijas. Bez latviešiem vēl piedalījies vīru koris no Igaunijas.

Savu iespaidu atstājusi pandēmija, jo pirms konkursa piespiedu kārtā nācās ņemt vairāku gadu pauzi, dalībnieku skaits no citām valstīm bijis daudz plašāks. ”Doma, kāpēc mēs uz konkursu braucām, – pēc pandēmijas laika un milzīgā pārtraukuma mēs gribējām sev izvirzīt kādu mērķi, jaunu izaicinājumu. Patiesībā apzināt savu varēšanu un atdzimšanu pēc visa šī laika.

Bija ļoti svarīgi kaut kur doties ārpus mājām, lai koris kā kolektīvs, kā vienība var būt kopā, var atkal sajust kopību, iepazīt jaunos dziedātājus.

Braucieni un kopīgas cīņas, uzvaras ir tas, kas veido kolektīvu, kas dod šai kopībai raksturu, visas pastāvēšanai vajadzīgās īpašības.

Tādā ziņā arī konkurss bija ļoti svarīgs, lai veidotos jaunas kopīgas atmiņas, kopīga pieredze,” norāda I. Balode.

Paralēli konkursam korim bija iespēja uzstāties arī Varšavas Sv. Krusta baznīcā, kurā tika izdziedāta gan daļa no konkursa repertuāra, gan arī Ulda Stabulnieka un Raimonda Tigula melodijas.

Vai laicieši jūtas atpakaļ ierindā? ”Domāju, ka noteikti,” nu jau vērtē diriģente. ”Domāju, ka ne tikai mēs esam gatavi. Cilvēki ir noilgojušies, cilvēki grib dziedāt. Pati vadu kori arī Saldū, un tur ir dziedātāju pieplūdums. Arī ”Laikā” ir jauni dziedātāji. Bet tā nav pandēmijas ietekme. Koristiem jau arī dzīvēs kaut kas pamainās. Viņi maina dzīvesvietu, studē vai mācās, gaida bērniņus.”

Pēc gūtajiem panākumiem koris ”Laiks” darbību aktīvi turpina, jo jāgatavojas labdarības koncertam ”Tuvu, tuvu… tepat”, kas gaidāms decembra sākumā. Bet viss nākamā gada sākums tiks veltīts tam, lai sagatavotos Dziesmu svētkiem un skatēm, zina teikt I. Balode.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.