Pulcējot teju vai labāko, kas atrodams pašmāju rokmūzikā un piesaistot vairākus augstas klases viesmāksliniekus, ”Fontaine Festival” svin 10 gadu jubileju. 

Kluba ”Fontaine Palace” saimnieks Stīns Lorenss, pazīstams arī kā Luī Fonteins, jubileju sagaida optimistiski. ”Mēs izmēģinājām dažādus variantus, dažus gadus bija divas lielas skatuves promenādē, bet tagad ir skaidrs, ka šis ir mūsu festivālam optimālākais variants. Mums nav un nevar būt milzu teritorijas ar telšu pilsētiņām un tamlīdzīgām ekstrām, mums ir pilsētas festivāls. Man reizēm liekas, ka Latvijā festivālu ir par daudz; varbūt ne tik daudz festivālu, cik visādu pilsētas svētku un tamlīdzīgu sarīkojumu. Mēs ceram uz kādiem 2000 apmeklētājiem, tas ir mūsu formāts,” saka Stīns. 

Vaicāts par festivāla ideoloģiskajām pārvērtībām – visus iepriekšējos gadus tā nosaukumā figurēja jēdziens ”elle” – dānis tikai pasmaida. ”Pietrūka izdomas, viss jau bija izsmelts. Man pašam vislabāk patika ”Love In Hell” un ”Sunshine In Hell”. Varbūt šoreiz izdosies pievilināt arī kristiešus?” ironiski nosmīn Stīns. 

Šogad festivāla programmā dominē pašmāju mūziķi un Stīns Lorenss norāda, ka šis akcents nav nejaušs. ”Patiesībā mūsu festivāls ilgst astoņas nedēļas – katru sestdienu uz ”Gipsy Camp” skatuves notiek Latvijas grupu koncerti un festivāls ir tikai tāda kā kulminācija divu dienu vai vienas nedēļas nogales garumā”. Ja tā, tad loģiski, ka faktiski festivāla gaisotne sajūtama tikai vienā no tā norises vietām – ne klubā ”Fontaine Palace”, ne ”Acropolis” piekdienas vakars nebija īpašs, tiesa, tur sastaptie cilvēki par dzīvi un rokenrolu priecājās gana aizrautīgi. Tāpat, kā klubā spēlējošās grupas un akropolē džemojošie mūziķi. 

”Mums nav lielo sponsoru [atšķirībā no citiem festivāliem]. Un arī negribam. Ja mēs ar uzaicinātajiem māksliniekiem tiekam pa nullēm, tad ir labi. Varbūt nākamajā vasarā meklēsim un mēģināsim piesaistīt skaļākus vārdus,” norāda festivāla saimnieks.

Akcents uz pašmāju spēcīgākajām rokbrigādēm piektdienas vakarā attaisnojās. Bijušo liepājnieku kolektīvs ”The Hobos” šovasar pēc ilgāka laika atkal spēlē kopā un uzstāšanās uz ”Gipsy Camp” skatuves, domājams, attaisnoja daudzu fanu cerības.

”Man festivāla vēsture asociējas ar laikiem, ka foteinfests notika vielaikus ar pludmales tusiņu. Viengad bija tā – nospēlējām pludmalē, braucām šurp, jo tur viss bija tāds popsīgs. Uztinām kāsi, laidām pa riņķi, un ieradās municipālā policija, sašņorēja mūs, aizveda uz stadionu, kur trīs stundas stāvējām kājās. Nebija jau tik slikti, pastāvēju, apskaidrojos… Fonteina festivāls vienmēr ir bijis labs ar savu brīvo garu,” stāsta grupas ”The Hobos” līderis Rolands Ūdris. 

Bundzinieks Vilnis Krieviņš atzīst, ka šogad, spēlējot divos sastāvos, festivāls pašam sanāk pietiekami piesātināts, bet šejienes norisēm šis ir īstais formāts. ”Sākums bija tāds pieticīgāks, tad nāca lielās skatuves ar salūtiem, tagad Stīns ir atgriezies pie šī ”mājas formāta” un domāju, ka tas ir pareizākais. Visi savējie, nekāda uztraukuma.” 

Jūtīgākā pozīcija festivāla piektdienas viesu sarakstā bija grupa ”Līvi”. Ainars Virga jau vairākkārt publiski paudis, ka šī kolektīva vēstures rakstīšanai pielikts punkts, tomēr daudzpunktes turpina laiku pa laikam savirmot mēreni rāmo pašmāju rokenrola dīķa virsmu un ”Līvi” naktī uz sestdienu tomēr ”bija dzīvi”. 

”Esmu spēlējis kopā ar visiem ”Līvu” dalībniekiem, tā ir lieliska, klasiska latviešu grupa. Dažiem viņu dalībniekiem gan gadās nomirt drīz pēc spēlēšanas manos pasākumos, ceru ka šoreiz tā nebūs,” ar melnā humora piešprici Latvijas rokleģendas atgriešanos komentēja Stīns.

”Līvi” uz skatuves patiešām kāpa, spēlēja savu zelta repertuāru (ko gan citu!), bet šī sastāva dalībnieku komentāri par notikušo reanimāciju bija visai skopi. Koncerta vērtējums lai paliek klausītāju ziņā, bet daudz ko pasaka basģitārista Mārtiņa Burkevica – vienīgā ne ex-līva – teiktais: ””Līvi” vienmēr bija mani elki. Kopš bērnības. Un tagad es spēlēju kopā ar džekiem, kurus ļoti cienu.”

33Skatīt galeriju