Tā jau kļuvusi teju par tradīciju, ka katru nedēļas nogali Liepājas Olimpiskā centra Rožu zālē muzicē kāds noklausīties vērts mākslinieks vai grupa no Latvijas vai ārvalstīm.

Šopiektdien tā būs pašmāju grupa “Keksi”, kas kopā ar lietuviešu dziedātāju Aļģirdu Šuminsku piedāvās atraktīvu programmu, ko mūziķi nodēvējuši par “Muzikālo skudrupūzni”. Portāls liepajniekiem.lv pirms koncerta uz interviju aicināja apvienības dibinātāju Aleksandru Sircovu jeb Muraveju.

– Kāpēc “Keksi” ir “Keksi”?
– Gribējām, lai nosaukumu nav jātulko dažādās valodās, lai tas būtu saprotams visiem. Visās valodās ir skaidrs, ka tā ir kūka. Katram keksam ir savas rozīnītes – katrs no mūziķiem “Keksos” ir tāda rozīnīte. Kekss ir našķis, ko var ēst dažādos svētkos – gan kāzās, gan dzimšanas dienā, gan restorānā. Tas ir viegls un gaisīgs, tāpat kā “Keksu” priekšnesums.

– Apvienība “Keksi” piedāvā rockabilly mūzikas stilu. Kāpēc tieši tādu izvēlējāties spēlēt, un ar ko tas ir tik īpašs, ka patīk pašiem un arī klausītājiem?  
– “Keksi” pašos pirmsākumos pārstāvēja rockabilly stilu, bet šobrīd repertuārā ir gan rokenrols, gan džaivs, ritma blūzs un blūzs. Izvēle pirmkārt saistīta ar manu mūzikas gaumi. Kad tika dibināti “Keksi”, Latvijā nebija nevienas nopietna līmeņa grupas, kas pārstāvētu šo žanru. Tā veiksmīgi esam aizņēmuši šo nišu.

– Jūs esat pieprasīti ārzemēs. Ar ko “Keksi” izceļas uz pārējo līdzīgu mūzikas stilu spēlējošo grupu fona, ka tieši jūs vēlas redzēt?
– Vispirms jau ar sastāva saspēli un lielumu. Citām grupām parasti ir nelieli sastāvi, jo tas ir finansiāli izdevīgāk. Orķestri tādā sastāvā kā “Keksi” arī ārzemēs ir retums. Tomēr galvenais ir saspēle – grupas profesionālais līmenis neatpaliek no citiem ārvalstu kolektīviem, drīzāk pat to pārsniedz.

– Kā top jūsu priekšnesumi, šovi? Un kādas ir jūsu prasības, kādiem tiem ir jābūt?
– Pasaulē jau sen viss ir izdomāts – daudz skatāmies citu mūsu žanra pārstāvju koncertu ierakstus, ķeram labākās idejas. Galvenais, lai priekšnesums būtu viegls, jautrs, lai cilvēki nevienu minūti nejustu skumjas, lai pēc koncerta aiznestu sev līdzi milzīgu pozitīvas enerģijas devu. Izskatās, ka mums sanāk, un tas dod vislielāko apmierinājumu mums pašiem.

– Kā jūs raksturotu “Keksu” mūziķus, kādi viņi ir un kādiem ir jābūt, lai iekļautos šajā kolektīvā?
– Visi, kas kādreiz ir piedalījušies “Keksos”, ir augstvērtīgi mūziķi. Bet pats galvenais – jautri, atvērti, dzīvespriecīgi, godīgi cilvēki un nav skaudīgi.

– Kas ir labākais, ko esat dzirdējuši par sevi, savu uzstāšanos?
– Saņēmām vēstuli: “Pasaulē ir divas laimes, viena maza – būt laimīgam pašam. Otra liela – padarīt laimīgus citus. Mēs esam ļoti laimīgi! Paldies par koncertu!”

– Kāda rakstura cilvēkiem jūsu spēlētā mūzika patīk vislabāk?
– Dzīvespriecīgiem, optimistiskiem, ar veselīgu garu.

– Sākumā bijāt pieci cilvēki, tagad jau astoņi. Kāpēc bija nepieciešams papildināt mūziķu skaitu, un vai “Keksu” sastāvs varētu kļūt vēl lielāks?
– Arī pašā sākumā vēlējos, lai būtu liels sastāvs. Sastāvs jau ir palielināts līdz deviņiem, jo arī Aļģirds ir pilntiesīgs “Keksu” dalībnieks. Ir arī desmitais mūziķis – trompetists. Viņu piesaistām, ja to prasa programma. Ja nepieciešams, varam paplašināties arī līdz bigbenda skaitam (12 cilvēku), taču šāds sastāvs maina arī muzicēšanas stilu, kas šobrīd nav nepieciešams. Tomēr tālākos plānos tas ir.

– Kurš ir bijis neaizmirstamākais “Keksu” koncerts?
– Tādu gan ir ļoti daudz. Katrs “Keksu” posms ir īpašs ar kādu neaizmirstamu notikumu. Bet šobrīd, kad pirmo reizi esam devušies tūrē pa Latvijas pilsētām, paši esam pārsteigti par negaidīti silto atbalstu katrā no koncertiem.

– Jūs esat koncertējuši kopā ar daudzām pasaules zvaigznēm? Kura no tām ir atstājusi vislabāko un kura vissliktāko iespaidu par sevi?
– Mēs esam iesildījuši daudz populāru zvaigžņu – “Bony M”, “Bacara”, “London Beat”, “Atawan” un citas. Par tām varu tikai teikt, ka tā ir pilnīga haltūra, bet prieks bija iesildīt “Smokie” – tie tiešām ir īsti mūziķi. Neaizmirstamus iespaidus atstāja kopējā uzstāšanās Lietuvas un Igaunijas blūza festivālos ar blūza ģitāristu un dziedātāju Eugeny Highway Bridges – Tīnas Tērneres brālēnu.

– Tikai tagad dodaties savā pirmajā koncertturnejā. Kāpēc to nedarījāt jau agrāk?
– Nebijām pārliecināti, ka cilvēki nāks uz koncertiem. Neesam gozējušies televīzijā, neesam radio – mūs pazina tikai kā korporatīvo pasākumu un kāzu mūziķus, reti spēlējām klubos. Šogad izdomājām riskēt – ir pienācis laiks parādīties plašāk tautai. Varbūt ar šo iegūsim arī jaunus atbalstītājus.

– Ko piedāvājat koncertos?
– Neskatoties uz to, ka rokenrols ir deju mūzika, ļaudis saka, šajos koncertos katru minūti ir interesanti vērot, kas notiek uz skatuves – tas tik ļoti aizrauj, ka par dejošanu pat aizmirstas.

– Kā jums izveidojās sadarbība ar lietuviešu mūziķi Aļģirdu Šuminsku?
– Pavisam nejauši – satikāmies koncertā Palangā. Tā laikam zvaigznes bija lēmušas, ka mums jāturpina darboties kopā. Sākumā domājām par sadarbību uz gadu, bet nu jau iet otrais. Tāda līmeņa dziedātāja Latvijā nav bijis, šobrīd nav un laikam vēl kādu brīdi nebūs. Viņam ir 15 gadu darba pieredze kā mūziķim ārzemēs. Viņa pārstāvētais mūzikas stils un repertuārs ir ļoti tuvs “Keksu” spēlētajam, tādēļ arī kopā strādājam.

– Jums jau ir notikuši vairāki turnejas koncerti. Kurš skaņdarbs tiek uzņemts ar vislielāko sajūsmu?
– Mums viss koncerts ir kā viens skaņdarbs. Un pēc šī viena skaņdarba ir arī sajūsma (smaida – aut.).

– Reklāmā teikts, ka jūsu koncertos ir arī viesi? Kas tie ir, un vai kādu no tiem mēs redzēsim arī Liepājas koncertā?
– Jā, dāmu rokgrupa “G-point” tiešām prot spēlēt. Viņas ir kā vēl viena rozīnīte mūsu bagātīgajā keksā.

– Ko koncertā darīs Ufo?
– Viņš ir pieteicējs un prot uzjautrināt publiku vēl vairāk.

– Jums turneja beigsies 21. maijā. Ko darīsiet pēc tam, kādi ir turpmākie plāni?
– Vēl pirms 21. maija dosimies uz Kijevu spēlēt kādu privātu pasākumu, kurā Laima Vaikule ar grupu strādās pirmajā daļā, bet mēs turpināsim. Tālāk jau būs darbs kā parasti – festivāli, pilsētu svētki, klubi, privātie pasākumi, zaļumballes, kāzas. Kā jau tas vasarā pieņemts.

– Pieļauju, ka kopā pavadāt daudz laika, mēģinot un muzicējot. Bet vai arī “Keksu” mūziķi kopā atpūšas?
– Vairāk laika pavadām kopā autobusā, braucot uz koncertiem, nekā mēģinājumos. Bet vispār visu dalībnieku ģimenes ir ļoti draudzīgas – ārpus darba organizējam kopīgus piknikus. Tur arī kārtīgi nolaižam tvaiku. Bez mūziķiem mūsu komandā ir vēl menedžeris, skaņu inženieris, autobusa vadītājs un citi cilvēki. Bērnu vien mūsu ģimeņu vidū ir 15. Kad kolektīvā ir tik daudz cilvēku, tad vienmēr ir par ko runāt un nekad nav garlaicīgi.

Inita Gūtmane,
“Kurzemes Vārds”