Vai tiešām Liepājā trūkst iespēju, kā jaunajiem māksliniekiem sevi parādīt? Varbūt liepājnieki vienkārši nav gatavi jau zināmos mūziķus aizstāt ar jaunajiem?

Liepājnieki nav aktīvi

Grupa “Overcast Rain” Liepājā pastāv kopš 2014. gada, un šo gadu laikā tā izdevusi divus albumus. Pirms nedēļas parakstīja līgumu uz trīs gadiem ar amerikāņu ierakstu studiju “Brutal Records”, pastāsta grupas dibinātājs Mihails Maslovs.

“Liepājas grupas ir diezgan grūti neievērot, jo pilsēta ir maza un vietu, kur spēlēt, nav daudz, īpaši to, kur spēlē smagāku mūziku. Ir “Fontaine Palace”, “Gypsy Camp” un retos gadījumos arī “Wiktorija”.

Bet ir tā, ka grupas tikpat ātri pazūd, kā parādās.

Esmu redzējis, ka sāk spēlēt, uzreiz nesagaida rezultātus un saka, kāpēc to darām? Viņi nesaprot, ka tas ir ilgs process,” klāsta grupas jaunākais dalībnieks Rūdolfs Vistiņš.

Jaunais mūziķis ikdienā strādā par bārmeni “Fontaine Palace”, tāpēc var novērot vietas apmeklētājus un viņu tendences.

Viņš atzīst, ka liepājnieki nemaz tik aktīvi neapmeklē koncertus, pat tos ne, kas ir par velti. Ja uz skatuves kāpj kāda pazīstama grupa, tad gan ir gatavi maksāt.

“Gribas Liepājā vairāk pasākumu, kur arī mēs varētu uzspēlēt.

Visi smagie koncerti pārsvarā notiek Rīgā un Rīgas apkaimē. Mēs esam pieteikušies uz tādiem pasākumiem kā “Saldus saule”, “Summer Sound”, bet tur saka, ka esam par smagu.”

R. Vistiņš ir pārliecināts, ka mūziķiem ir grūti izsisties tāpēc, ka cilvēkiem ir nostalģija pēc vecām un zināmām grupām.

Vieglāk esot savākt atbalstītājus ārzemēs vai citās pilsētās nekā Liepājā.

“Grūti saprast, kāpēc šeit mūsu koncertu apmeklē 10, 15 cilvēki, bet Rīgā daudz vairāk. Un Čehijā vēl vairāk. Pirmo reizi, kad tur spēlējām, bija sanākuši ļoti daudzi,” prāto M. Maslovs.

Ir, kur spēlēt

Liepājnieks Andris Žabris ir Rīgā tapušās grupas “Tepat” bundzinieks. Šī grupa šovasar izdeva savu pirmo minialbumu.

Viņš atzīst, ka, lai gan Liepāja ir laba vieta, kur iegūt nepieciešamo skatuves pieredzi, lielākas iespējas ielauzties mūzikas pasaulē ir lielākās pilsētās.

Mācoties Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā, iespēju netrūka. Viņš pastāsta, ka pretimnākošas jaunajiem mūziķiem ir tādas vietas kā “Valhalla Wine & Coffee”, “Parka paviljons”, kādreiz bija arī “Hot potato”, kas pie džeza vai klasiskajiem instrumentiem sēdināja skolēnus un studentus.

“Ir arī jaunieši, kas kaut kādu instrumentu spēlē ārpus skolas. Tur, manuprāt, ir vieta attīstībai. Varbūt kaut kāda ekstra platforma, lai tās visas iespējas būtu vairāk pieejamas publikai. Bet nav jau tā, ka nav vispār.

Ir jau tā pati POP/ROCK skola, Bērnu un jaunatnes centrā (BJC) notiek kaut kādi pulciņi. Atceros, ka ap 13 gadiem izveidojām pirmo grupu ārpus skolas. Tas bija BJC pie Tomasa Kleina,” stāsta jaunais mūziķis.

Viņaprāt, jebkuram jaunam mūziķim traucē tas, ka auditorija vienmēr grib dzirdēt pazīstamu vārdu. Un visas vietas vienmēr cenšas nopelnīt.

“Tāpēc arī ņems lielos vārdus, un tev kā nullītei ir diezgan grūti sevi notirgot.”

Viņš ir pārliecināts, ka, izdarot visu no savas puses – ierakstot mūziku, izveidojot portfolio –, mūziķi jau ir soli tuvāk savam mērķim.

Andris uzskata, ka ikviena mūziķa galvenais mērķis ir panākt to, lai ar muzicēšanu var atļauties sev jumtu virs galvas un pilnu vēderu. Ja kādam tas izdodas, tā ir pati virsotne.

Savulaik Liepājā bijušas vairākas “underground” mūzikas vietas, kur varēja komunicēt un tikties ar vietējiem mūziķiem.

“Kādreiz bija sajūta, ka mūzikas industrija pati vairāk meklēja, kur tad ir tie jaunie mūziķi.”

Bailes jāpārvar

Samanta Balcere, kura pirms pāris mēnešiem izlaida savu jauno singlu “Vienīgā un īstā”, atzīst, ka pašlaik mūzikā darbojas nedaudz pasīvāk, taču turpina rakstīt dziesmas.

“Gribētos vairāk ar to nodarboties, bet jāsaprot arī cilvēcīgais faktors – ir jāstrādā, jāpelna. Tika tad, ja tiešām esi liels mūziķis, vari atļauties nestrādāt parastu darbu.”

Jauniete lēš, ka nav nozīmes, kur tu atrodies, jo, ja tu sāc kaut ko darīt, kaut kur uzstāties, dziedāt un parādīt sevi, tad kāds tevi pamanīs.

Un, ja tu būsi pietiekami motivēts, tad sadarbība ar mūzikas ierakstu studiju, producentu vai režisoru izveidosies arī tad, ja būsiet dažādās pilsētās. Samantai darbs studijā un videoklipu filmēšana ir Rīgā.

“Tie šķēršļi nav tikai liepājniekiem. Tie katram ir atkarīgi no sevis – cik daudz tu ieguldi, ko tu ieguldi.

Protams, bailes ir vienmēr. Arī man pirms savu demo sūtīšanas Guntaram Račam bija iekšēja trauksme. Nekādi nevarēju saņemties!” tagad par piedzīvoto smej liepājniece, kura pirms dažiem gadiem sāka sadarboties ar G. Raču, lai mūzikai pievērstos nopietnāk.

“Izsisties var, ja tu dari. Man tas nozīmē momentu, kad tevi sadzird radio – kad tava dziesma vienkārši sāk skanēt un izveidojas tava mazā auditorija. Arī tad, kad sāk aicināt uz pasākumiem. Ja tu sāc saņemt kaut kādus piedāvājumus, tas jau mūzikas industrijā ir ļoti daudz.”

Katru reizi, kad kāds uzrunā par priekšnesumu, Samantai rodas pārliecība, ka darbs atmaksājas.

Viņa atzīst, ka vieglāk ir, ja blakus stāv kāds, kuram ir pieredze mūzikas jomā, jo parasti par dalību lielākos pasākumos parūpējas tieši viņš. Viņas gadījumā tas ir G. Račs un ierakstu studija “Microphone Records”.

Ar viņu palīdzību liepājnieces jaunākā dziesma nonāca šī gada “Muzikālās bankas” balsošanā, kā arī jaunietei bija iespēja uzstāties televīzijas raidījumā “Gudrs vēl gudrāks”.

Grib oriģinālus mūziķus

Mūzikas kluba “Fontaine Palace” un brīvdabas koncertvietas “Gypsy Camp” saimnieks Luijs Fonteins par mūziku deg.

Viņš atzīst, ka ne vienmēr populārākās grupas ir tās labākās un ar labu dziedāšanu vien nepietiek – vajag arī labu priekšnesumu. Tāpēc pirms izvēlas, kurš kāps uz vienas no viņa skatuvēm, viņš vienmēr noskatās grupas koncerta video un novērtē viņu sniegumu uz skatuves.

Luijs, kurš pats ir mūziķis, uzsver, ka viņam patīk uzņemt jaunos mūziķus, jo pats ir noguris dzirdēt vienu un to pašu.

Katru ceturtdienu klubā uz skatuves kāpj tieši jaunās grupas. Tur L. Fonteins var novērtēt mūziķu dotības un izlemt, vai grupai dot iespēju iesildīt publiku pirms zināmākiem māksliniekiem.

Šovasar viena no jaunajām grupām izpelnījās iekustināt tautu pirms “Dzelzs vilka” un grupas “Sudden Lights” koncertiem.

Parasti, lai grupa kļūtu atpazīstama, vajadzīgi divi gadi, viņš piemetina.

“Ja grupa ir kautrīga, tai ir jātiek tam pāri un jāuzstājas. Jums nav jāspēlē perfekti, ja esat, piemēram, pankgrupa, bet enerģijai ir jābūt labai.”

Kādreiz daudzi spēlējuši pasaulē populārākās un “Prāta vētras” dziesmas.

L. Fonteins ar nožēlu atzīst, ka popmūzika Latvijā vēl joprojām bieži vien izklausās pēc “Prāta vētras”. Tāpēc viņam ir svarīgi, lai jaunie mūziķi, kurus viņš uzņem, spēlē oriģinālu mūziku.

“Grupas ir oriģinālākas nekā agrāk. Tas man patīk. Es nerezervēju kavergrupas. Mūsdienu mūzika noteikti iet pareizajā virzienā, es jūtu daudz labākas rakstīšanas prasmes,” tā par vietējiem māksliniekiem izsakās L. Fonteins.

Tam, ka iedzīvotāji ir pieķērušies vecajām, jau zināmajām grupām, “Fontein Palace” īpašnieks piekrīt.

“Tas ir šausmīgi!” viņš dalās pārdomās, piebilstot, ka tie paši, kas vēlas dzirdēt jau pazīstamo mūziku, bieži vien to klausās sēžot. Tam mūzika neesot domāta.

Vienu vai pāris reižu gadā mūziķis uzņem labi zināmās grupas, jo tās piesaista apmeklētājus, taču viņš turpina uzstāt, ka tikpat labi, ja ne labāki ir arī vēl nedzirdēti mākslinieki.

Jāmāk sevi pieteikt

Savukārt kultūrvietas “Pegaza pagalms” saimniece Irita Kalēja uzskata, ka Liepājā nemaz tik daudz jauno mūziķu nav.

“Varbūt ir tādi, kas kaut kur klusi mēģina izsisties, bet par viņiem nav dzirdēts, ja nu vienīgi viņi atsūta kādu materiālu. Bet šādiem mūziķiem bieži nav arī promo materiāla – nav audio, nav video.

Tādus mūziķus, ko mēs nevaram redzēt vai dzirdēt, nevaram saprast, kas tas ir par produktu, mēs neakceptējam, jo iegrābties arī var ļoti ātri. Ņemam tādus, kuriem jau ir kaut kas, ko piedāvāt, lai varam izvērtēt,” atklāj I. Kalēja.

Jauniešus, kam ir sagatavots savs materiāls, viņa akceptē. Arī viņi piesaista konkrētu auditoriju – vienaudžus, draugus, radus.

Jebkuram jaunajam speciālistam, ne tikai mūziķim, sevi ir jāpierāda, jo konkurence ir pietiekami liela, norāda I. Kalēja.

“Sākumā ir jāiegulda personīgās finanses, intelektuālie resursi, lai kaut drusciņ no sevis parādītu.”

Uz “Pegaza skatuves” var nonākt divos veidos – pašiem uzrunājot vai sagaidot uzaicinājumu. Kultūrvietai piedāvājumu gan no vietējiem, gan ārzemju mūziķiem ir daudz, tāpēc jaunos māksliniekus izvērtē.

I. Kalēja pastāsta, ka vienmēr klausās dziesmu ierakstus, skatās videomateriālus un novērtē budžeta iespējas.

“Ir divi īstenošanas veidi. Viens ir pasākumi par biļetēm. Tur, protams, mēs akcentu liekam uz popmūziku, džezu un indie mūziku.

Otrs ir bezmaksas pasākumi, kur mēs akceptējam tos māksliniekus, kuriem ir kvalitatīva mūzika, ko piedāvāt, bet viņiem vēl nav tik liela vārda, lai viņus varētu pārdot, jo sabiedrība lielākoties nav gatava maksāt par mākslinieku, kuru absolūti vēl nezina.

Bet šie bezmaksas pasākumi ļoti labi nostrādā, lai iepazītu jaunos māksliniekus, un, kas zina, varbūt pēc gadiem sabiedrība būs arī gatava par viņiem maksāt,” norāda “Pegaza pagalma” saimniece.

Uzņēmīgākie vienmēr sasniegs vairāk

Jānis Strazds, komponists, pianists, mūzikas producents

Tagad jaunieši darbojas pilnīgi citos apstākļos nekā tad, kad es biju padsmitgadnieks. Un atslēgvārds ir tehnoloģijas.

Patlaban tās ļoti daudz ko nosaka mūzikas jomā attiecībā uz koncertēšanu, skaņu ierakstiem, publicitātes veidošanu.

Tie bija pilnīgi citi apstākļi, kādos iepriekšējās paaudzes uzzināja par mūziķiem, viņu aktivitātēm, kā viņus pamanīja.

Tagad viss pamatā notiek ekrānos. 

Manuprāt, šī brīža veiksmes atslēga ir prasme izmantot tehnoloģijas savas mūzikas radīšanai un popularizēšanai. Iespēju ir ārkārtīgi daudz.

Par nelieliem finanšu līdzekļiem var radīt pasaules līmeņa mūziku, ja tev ir talants un neliels tehniskais aprīkojums – dators, midiklaviatūra, mikrofons un mūzikas programmatūra.

Ir vairāki pasaulē slaveni mākslinieki, kas slavu ieguvuši ar mūzikas ierakstiem, kas tapuši mājas apstākļos,

pat ne profesionālā ierakstu studijā, kas kādreiz nebija iedomājams. Labu skaņu var iegūt arī ar minimāliem resursiem. Tik tālu ir attīstījušās tehnoloģijas.

Kas vēl ir būtiski, – nepieciešama prasme sevi parādīt mūzikas interneta vietnēs, sociālajos tīklos, dažādās platformās. Tā ir vide, kur mūziķi galvenokārt tiek pamanīti, nevis koncertos.

Koncerti ir nākamais etaps pēc tam, kad jau esi pamanīts, šādā veidā vēl vairāk vari piesaistīt publiku. 

Dzīve pirms interneta laikmeta bija pilnīgi cita. Tagad klausītājam ir pieejama mūzika no visas pasaules, un mūziķu konkurences cīņa par savu klausītāju ir milzīga.

Līdz ar to jauniešiem ir jādomā, kā viņi atšķirsies, kā viņi sev pievērsīs uzmanību, jo būs tūkstošiem un tūkstošiem citu jaunu grupu vai mūziķu, kas veido un veidos savu mūziku.

Tomēr sevis izlikšana internetā neizslēdz to, ka jāmeklē iespējas, kur parādīties reālajā vidē. Ja vēlies kāpt uz skatuves, tev jāprot spēlēt vai dziedāt. Tāpat ir darbs mēģinājumu telpā, prakse uz skatuves.

Jaunajiem mūziķiem pašiem jāmeklē uzstāšanās vietas un iespējas, un, manuprāt, šobrīd Latvijā un Liepājā iespēju ir daudz, jāgrib vien tās izmantot.

Nevajag sēdēt un gaidīt zvanu.

Drīzāk tā: tu audzē gan savu pieredzi, gan izpildījuma kvalitāti, slīpē savu tēlu un, paralēli strādājot pie savas mūzikas, audzē savu atbalstītāju skaitu. Tad jau viss notiks ģeometriskā progresijā.

Neatlaidīgs darbs ir galvenais arī tehnoloģiju laikmetā. 

Katrai paaudzei ir sava mūzika, un, protams, mums, četrdesmitgadīgo paaudzei, ir grupas vai izpildītāji, kas piesaista vairāk. Tagad aug jauna paaudze, kam ir cita mūzikas pieredze, viņi klausās pilnīgi ko citu.

Tā tas vienmēr ir bijis un būs, ka līdz ar katru nākamo paaudzi nāk arī jauni mūziķi.

Šodienas jaunieši atradīs savus elkus jaunajos mūziķos. Galvenais ir spēja uzrunāt cilvēkus. No vienas puses, tehnoloģiju dēļ tas šķiet vienkāršāk, bet tai pašā laikā arī grūtāk.

Bet ir kas kopīgs – mūziķiem bija aktīvi jādarbojas gan tajos laikos, kad vēl nebija sācies tehnoloģiju uzvaras gājiens, gan šajā tehnoloģiju laikmetā. Vienkārši darba apjoms un ieguldītā darba veids atšķiras.

Jaunajiem censoņiem ir jāmēģina iedzīvoties mūziķu vidē, jāizmanto iespējas uzstāties vai iepazīties ar mūzikas industrijas pārstāvjiem.

Daudz kas ir atkarīgs no paša iniciatīvas un drosmes darboties, nebaidīties, piekrist izaicinājumiem. Uzņēmīgākie vienmēr sasniegs vairāk.

Katram laikam ir sava specifika, bet mūzikas nozare visos laikos ir bijusi interesanta, radoša un iedvesmojoša.

Uzziņai

Jauna iespēja grupām

Nupat izsludināts jauno un mazpazīstamo grupu konkurss “Nemiera blice 2025”. Pēc pieteikumu saņemšanas tiks izvēlētas 27 grupas, kuras atlasē Rīgā cīnīties par dalību pusfinālā.

Trīs dažādu žanru grupu atlases notiks reizi divās nedēļās, sākot ar 2024. gada oktobri. Tālāk sekos pusfināli un fināls, kas plānots 2025. gada pavasarī, kur par saviem favorītiem balsos gan skatītāji, gan nozares profesionāļu žūrija, kuras vērtējums būs 50% no kopējā rezultāta.

Pieteikties var līdz 2024. gada 1. oktobrim.

Interesanti

– Absolūtais vairākums (92%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem klausās mūzikas ierakstus.

– Salīdzinoši visbiežāk (43%) iedzīvotāji mūzikas ierakstus klausās, pārvietojoties ar transportlīdzekli.

– 30% iedzīvotāju mūziku klausās mājās; desmitā daļa (10%) – darba vietā; 7% – pārvietojoties ar kājām; 2% – publiskā vietā.

– Pārvietojoties ar transportlīdzekli, mūzikas ierakstus biežāk klausās iedzīvotāji vecuma grupā 40–49 gadi.

– Pārvietojoties ar kājām, mūzikas ierakstus biežāk klausās sievietes, iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kā arī Rīgā dzīvojošie.

– Mājās mūzikas ierakstus biežāk klausās bezdarbnieki, kā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši zemākiem gan personīgajiem, gan ģimenes ienākumiem uz vienu cilvēku (līdz 300 eiro).

– Mūzikas ierakstus vispār neklausās iedzīvotāji vecuma grupā 50–60 gadi.

– Rezultāti apkopoti 2023. gada oktobrī.

Avots: Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (laipa.org)

Es domāju tā: Kādus Liepājas mūziķus pazīstat?

Maira Done – bijusī dunalcniece:

– Vairāk pazīstu aktierus. No mūziķiem zinu Kalniņu, Kauperu, Virgu. No jaunajiem – Tipu. Par vietējiem māksliniekiem uzzinu, lasot portālu liepajniekiem.lv. Skatos arī, ko piedāvā “Biļešu paradīze”. Ikdienā klausos “Latvijas Radio 2”, bet mīļākā grupa ir “Prāta vētra”. Vairāk klausos latviešu māksliniekus, lai gan mazdēls pēdējā laikā drusku iepazīstina arī ar ārzemju mūziķiem. Atklāti sakot, par vietējām jaunajām grupām neinteresējos, mūzika ar lamu vārdiem nav manā gaumē.

Inese Kalneniece – jaunā māmiņa:

– Zinu divus brāļus – Ivo un Igo Fominus. Par jaunākiem mūziķiem speciāli neinteresējos, kaut ko uzzinu no ziņām vai apkārtējie pastāsta. Es neteikšu, ka man ārzemju mūziķi patiktu labāk. Man patīk populārā latviešu mūzika – tas, kas skan apkārt. Šogad neesmu apmeklējusi koncertus vai muzikālus pasākumus Liepājā, agrāk gan.

Rēzija Dubulta – basketboliste:

– Es zinu “Līvus”. Esmu no Saldus puses, tāpēc zinu tos, kas dziedājuši “Saldus saulē”. Šis man ir otrais gads Liepājā, un es cenšos apmeklēt vietējos pasākumus, bet vairāk sanāk izrādes. Mani noteikti piesaistītu kāds mūziķis, kas atbraucis no citurienes, ne tik daudz vietējie. Ikdienā spēlēju basketbolu, un nav daudz laika interesēties par mūziķiem. Esmu dzirdējusi, ka augstskolā ir kaut kādas grupiņas.

Liene Minkeviča – liepājniece:

– Zinu Imantu Kalniņu, “Līvus”, protams, arī. Uzreiz citi nenāk prātā. Jaunos gan nezinu. Ikdienā klausos to, ko bērni klausās. Tie ir gan ārzemju, gan latviešu mākslinieki. Un pagaidām, kamēr bērni mazi, pasākumus arī neapmeklēju – vairāk ejot garām. Ja man būtu laiks, noteikti ietu arī uz vietējo koncertiem.

Daiga – strādā un mācās:

– “Līvi”, “Credo”, Igo un Ivo Fomini. No jaunajiem zinu meiteni, kas piedalījās “X faktorā” – Tipu. Zinu, ka ir kaut kādas metāla grupiņas, bet tās ir tik maziņas un klusas, ka īsti nekur nevar redzēt. Varbūt tikai klubā “Fontaine Palace”, kur viņi uzstājas. Par māksliniekiem uzzinu no feisbuka, no draugiem. Pati ikdienā klausos visu – tas atkarīgs no tā, kas jādara. Ja jāpošas uz lekcijām, klausos radio. Ja jāmācās, klausos soulu. Es īsti nedalu liepājniekos un citos – kas skan, to klausos.

11Skatīt galeriju