Iepazīstinot ar lekcijas saturu Ilze Šarkovska-Liepiņa atklāj: ”Tas ir laiks, kad uz vēstures skatuves uznāk jaunlatvieši un aug tautiešu alkas pēc līdztiesības. Dokumentālās liecības jau kopš 19. gadsimta sākuma latviešu vidē ļauj pamanīt strauju kordziedāšanas augšupeju, kas līdz 60. gadiem pāraug plašā koru kustībā.

Skolotāju semināri Vidzemē un Kurzemē (vadītāji Jānis Cimze un Jānis Bētiņš) kļūst par galvenajiem šīs kustības pamatu stiprinātājiem, bet dziesmu svētki (1873, 1880, 1888, 1895, 1910) – par latviešu mūzikas kultūras centrālo asi, ap sevi pulcējot arī latviešu profesionālo komponistu pirmo paaudzi – Andreju Jurjānu, Ernestu Vīgneru un Jāzepu Vītolu.”

Savā stāstījumā lektore arī iepazīstinās ar tā laika latviešu mūzikas dzīves organizatorisko centru – Rīgas Latviešu biedrību –, kas top par ievērojamu mūzikas dzīves un jaunrades veicinātāju.

Uzplaukst koncertdzīve, bet pirmās virsotnes latviešu profesionālajā mūzikā tiek sasniegtas jau līdz Pirmajam pasaules karam, kad pacēlumu iezīmē Andreja Jurjāna, Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa, Alfrēda Kalniņa un citu skaņražu devums.

Ilze Šarkovska-Liepiņa ir Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece. Doktora zinātnisko grādu ieguvusi par pētījumu ”Latvijas mūzikas kultūra 15.–16. gadsimtā Eiropas mūzikas kontekstā”.

Pēc studijām JVLMA darbojusies kā publiciste un redaktore kultūras periodikā, bijusi Latvijas Mūzikas informācijas centra direktore un administrējusi valstiski nozīmīgas mūzikas nozares programmas un projektus.

Viņa vadījusi JVLMA Zinātniskās pētniecības centru, ir vairāku zinātnisku publikāciju autore, piedalījusies konferencēs Eiropā un ASV, organizējusi starptautiskas zinātniskās konferences Latvijā.

I. Šarkovska-Liepiņa ir grāmatas ”Latviešu mūzikas kods: versijas par mūziku gadsimtu mijā” (2014) sastādītāja un līdzautore, monogrāfijas ”Latvijas mūzika renesansē: priekšvēstneši, briedums, konteksti”(2020) autore. Zinātnisko interešu centrā – Latvijas mūzikas vēsture un laikmetīgā skaņumāksla, kā arī starpkultūru sakari mūzikā.

Lekcijas norises ilgums: aptuveni 1 stunda 30 minūtes. Dalība ir bez maksas.

Gaidāmā lekcija ir viena no vairākām izglītojošā lekciju cikla ”Dzintara muzikālo sarunu klubs” tikšanās reizēm, kurās iepazīt Latvijas mūzikas vēsturi.

Cikla turpinājumā 25. aprīlī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Muzikoloģijas katedras profesors Jānis Kudiņš savā lekcijā uzmanību pievērsīs dažādu pretrunu pilnajam padomju okupācijas periodam un tajā radītajam mūzikas mantojumam.

Savukārt 16. maijā muzikoloģe, JVLMA Muzikoloģijas katedras lektore un kamerorķestra Sinfonietta Rīga mākslinieciskā producente Baiba Kurpniece atklās daudzveidīgo Latvijas mūzikas ainu 21. gadsimtā.

Lekcijās iespējams piedalīties gan klātienē, apmeklējot tikšanās reizes koncertzāles ”Lielais dzintars” Kamerzālē, gan attālināti, skatoties tās tiešraidē no jebkuras vietas pasaulē platformā digitalaisdzintars.lv.

Lai reģistrētu dalību klātienes apmeklējumam, interesenti aicināti sazināties ar koncertzāles informācijas centru, rakstot uz e-pastu: [email protected] vai zvanot pa tālr.: 634 24 555.