Liepājas Trīsvienības katedrāles ērģeļu būves pirmssākumi rodami tālajā baroka laikmetā.

No 1778. līdz 1779. gadam ērģeles ar skaisto zelta prospektu būvējis slavenais ērģeļu būves meistars Heinrihs Andreass Konciuss.

J. S. Bahs personīgi bija pazīstams ar Konciusu un atzinīgi vērtēja meistara talantu.

Ir tikai divas vietas Latvijā, kur līdz mūsdienām saglabājies Konciusa mantojums – Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē un Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē.

Tieši Liepājas katedrāles nepārbūvētajās ērģelēs saglabājušies 12 vēsturiskie skaņu reģistri.

Lai izceltu vēsturisko skanējumu, ērģelniece Ilona Birģele savai programmai meklējusi baroka laikmeta pērles.

Koncertam dots nosaukums “Senatnes elpa”, ko māksliniece atskaņos kopā ar baritonu Džozefu Lia no Maltas.

Džozefs Lia ir absolvējis mūzikas katedru Maltas Universitātē. R.Korsakova Sanktpēterburgas Valsts konservatorijā ieguvis maģistra grādu izpildītājmākslā.

Viņš atveidojis baritona lomas Verdi, Mocarta, Čaikovska, Guno, Rosīnī, Pučīnī u.c. komponistu operās.

Džozefs Lia uzstājies kā solists un kamermūzikas sastāvos. Piedalījies vairākos starptautiskos mūzikas festivālos.

Ilona Birģele ir starptautiski atzīta ērģelniece, vairāku projektu, tostarp Vēsturisko ērģeļu svētku “Latvija – ērģeļu zeme” dibinātāja un vadītāja, kas rūpīgi izloloto festivālu organizē daudzus gadus.

Ērģelniece ir bieža viešņa Liepājas ērģeļmūzikas vasaras koncertos. Regulāri uzstājas Rīgas Domā, kā arī citviet Latvijā.

Sadarbojusies ar koriem un ievērojamiem solistiem – Paulu Šūmani, Arti Gāgu, Ilonu Bageli, Evitu Zālīti, Krišjānii Norveli, Ingu Šļubovsku, Ilzi Grēveli-Skaraini u.c.  

6. jūlija koncertā “Senatnes elpa”, sadarbībā ar Džozefu Lia skanēs J. S. Baha, G. F. Hendeļa, F. Durantes T. Albinoni, J. Franka un V. Vavikova (Dž. Kačīni) mūzika.