“Ir sistēmiska problēma ar milzīgo cilvēku skaitu, kuri sociālās iemaksas nemaksā nemaz vai arī maksā no paša minimālākā apjoma. Tādu ir ap 270 tūkstošiem. Domājot, kā to risināt, skatījāmies Igaunijas pieredzi ar saimnieciskās darbības konta ieviešanu,” teica PMB padomes loceklis Aivars Hermanis.

Uz semināru bija ieradušies seši interesenti, pārsvarā mūziķi. Visvairāk viņiem interesēja izdevīgākās un ērtākās iespējas saimnieciskajai darbībai. Klātesošie arī atzina, ka izmaiņas, kas plānotas gada vidū, jebkurā gadījumā radīs sarežģījumus, jo ienākumu deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz par gadu. 

Jau iepriekš PMB paudusi viedokli, ka nenoraida iniciatīvu pārskatīt un veikt izmaiņas līdzšinējā autoratlīdzības ienākuma saņēmējam piemērotajā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas režīmā. Par pašnodarbināto mūziķu sociālo nodrošinājumu runāts ar Finanšu ministriju.

“Neatlaidīgi rakstījām, lobējām, kamēr tā ideja sāka dzīvot. Ministru kabinets to ir pieņēmis kā veidu, izstrādājis nodokļu maksāšanas formu, un nākamnedēļ to sāks skatīt Saeimas komisijās. Cerams, ka pieņems,” teica A. Hermanis.

“Būtība tāda, ka banka apkalpo atsevišķu kontu, no kura automātiski atvilks apgrozījuma nodokli un automātiski sadalīs proporcijās pa nodokļu veidiem. Tas atvieglos dzīvi, jo nebūs jānodarbojas ar grāmatvedību.” Pastāvēs arī izvēle reģistrēt citu saimnieciskās darbības veidu.

PMB dibināta tikai šogad, bet pandēmijas laikā jau panākusi valsts pretimnākšanu no dīkstāves cietušajiem māksliniekiem. “Ja valsts liedz nodarboties ar savu darbu, tad valsts pienākums ir maksāt pabalstu, lai cilvēki nenomirst badā. Notiek kompromisu meklēšana no abām pusēm.

Mazos koncertiņus, kad viens spēlē un otrs dzied, jau var nospēlēt. Tiklīdz ir lielāks orķestris, pie tā apmeklējuma, kas iespējams tagad, ar biļetēm nevar savākt tādus ieņēmumus, lai varētu izdzīvot. Blakus radošajām stipendijām Valsts kultūrkapitāla fondā ir jābūt vienam segmentam, kas attiecas tieši uz pašnodarbinātajiem.

Kompromiss ir panākts. Šī gada pēdējos mēnešos nevar paspēt procesu izmainīt, līdz gada beigām ir jāizmaksā neizmaksātais no radošo personu nodarbinātības programmas.

Sākam gatavoties nākamajam gadam, par to esam vienojušies ar politiķiem. Viņi saprot, ka mūsu sabiedrisko attiecību spēks ir pietiekams, lai noskaņotu sabiedrību pret politiķiem, kuri nepildīs savus solījumus,” atzīmē A. Hermanis.

PMB redzeslokā ir arī nesakārtotais jautājums par mobilo tālruņu iekļaušanu nesējatlīdzības sarakstā, kā tas jau izdarīts ar datoriem. Vēl viena lieta, kas būtu jāsakārto, ir kvotas latviešu mūzikai raidstacijās.

“Šiem punktiem būtu jābūt Kultūras ministrijas darba kārtībā, un tad viņiem būtu jānāk pie mums. Taču viņi uz ātru roku kaut ko izdomā, bet ar mums nerunā. Vienmēr notiek dzīšanās pakaļ problēmām, kuras varētu risināt, ja likums tiktu attiecīgi izstrādāts diskusijās,” uzskata A. Hermanis.

“Domāju, ka tikšanās dalībnieku skaits bija saistīts ar vispārējo stāvokli,” norādīja viens no PMB dibinātājiem Valdis Skujiņš. Daudzi cilvēki viņam zvanījuši un teikuši, ka nenāks. “Viens ir pandēmija, bet cilvēki arī uzskata – ko tad es varu… Ja visi tā domās, ka es jau neko nevaru ietekmēt, tad nekas arī nenotiks. Institūcijās tomēr mūsos ir ieklausījušies,” viņš teica.