Arhitekta Ulda Vecvagara birojs SIA “V projekts” sācis Liepājas koncertzāles jeb daudzfunkcionālā kultūras centra  “Lielais dzintars” tehniskā projekta ekspertīzi.

Savukārt arhitekts Folkers Gīnke ar koncertzāles projektu jau lepojas elektroniskajā enciklopēdijā “Vikipēdija”.

Liepājas domes vadītāji – priekšsēdētājs Uldis Sesks un viņa vietniece Silva Golde – apgalvo, ka Liepāja ir tik tuvu koncertzāles būvniecībai kā neviena cita pilsēta Latvijā. Izņemot, protams, Rēzekni, kur būvniecība jau notiek, un Cēsis, kur šomēnes beidzies būvniecības konkurss.

“Tagad jāgaida ekspertīzes atzinums. Tam jābūt aptuveni pēc četrām nedēļām,” stāsta projekta vadītājs Didzis Jēriņš. “Pēc tam, ja nepieciešams, autoram projektā jāveic labojumi. Būs ekspertīze, un būs labs rezultāts.” Pēc tam var sagaidīt, ka projektu nodos akceptēšanai Liepājas Būvvaldē. Tikmēr projekts publiski netiek rādīts.

“Vēl jau nekas nav beidzies. Rēķinu, ka vēl vismaz divi mēneši paies, kamēr tehniskais projekts būs gatavs tiktāl, lai varētu rīkot būvniecības izsoli. Vēl daudz lietu jāpārbauda un jāpārskata, lai novērstu nepilnības,” saka arhitekts Juris Poga, kurš ir Austrijas arhitekta Folkera Gīnkes partneris Latvijā Liepājas koncertzāles projektā. J. Poga šim projektam ir blakus jau kopš 2003. gada, kad notika koncertzāles konkurss un viņš, toreiz Latvijas Arhitektu savienības līderis, konkursu vadīja. Vai, tik ilgi blakus stāvot Liepājas koncertzāles projekta tapšanai un sarežģītajam procesam, nav zudusi ticība oriģinālās ēkas idejai un projektam? “Tieši otrādi, projekts paliek aizvien intriģējošāks,” viņš atbild. “Šajā gadījumā īsti vietā ir teiciens: arhitektūra kā māksla.”

Vienlaikus Pilsētas domes sēdēs deputāts Ivars Kesenfelds nelaiž garām nevienu iespēju, lai koalīcijai neieknābtu par projekta virzību. Turklāt pagājušajā nedēļā viņš izstājās no koncertzāles uzraudzības padomes, kas tika izveidota pērnvasar, un tās uzdevums ir uzraudzīt gan projekta finansējuma izlietojumu, gan darbu izpildi. Padomi vada S. Golde, un viņa nepiekrīt I. Kesenfeldam. “Nākamajā nedēļā atkal būs padomes sanāksme, uzklausīsim tehniskā projekta konsultantu ziņojumu – katru mēnesi uzklausām, kas padarīts. Es un pārējie labi redzam iespēju šim projektam īstenoties, un nevis par liepājnieku, bet par Eiropas naudu, un mēs pieliksim visas pūles, lai tas notiktu,” saka S. Golde.

Līdz šim par koncertzāles tehnisko projektu ir samaksāts 90 procentu līguma summas jeb 2,7 miljoni latu. Atlikušo daļu plānots samaksāt šogad. Bet 43,8 tūkstošus latu (bez PVN) pašvaldībai izmaksā projekta tehniskā vadība – šos pakalpojumus sniedz SIA “Būvkonsultants”. Tehniskā projekta ekspertīze notiek par 15 tūkstošiem latu (neskaitot PVN).

Gan U. Sesks, gan S. Golde cer, ka koncertzālei varēs piesaistīt vairāk ES finansējuma, nekā tikai līdz šim piešķirtos 6 miljonus latu.

Ilustrācija no www.giencke.com

Koncertzāles “Lielais dzintars” projekta attēls, kādu arhitekts Folkers Gīnke publicējis sava biroja mājaslapā šā gada janvārī.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 25.februāra numurā.

#kvards-20110225-08#