Kāpēc tieši Olafs Gūtmanis? E. Silacērps atbild, ka “nejaušību dēļ, kuras pārtapa jaušībā”.

Dažādu koru sastāvā dziedājis Agra Engelmaņa kora dziesmas ar O. Gūtmaņa dzeju, tās jau ir kļuvušas par Liepājas koru klasiku. Tāpat šo dzeju mūzikā tālāk nesušas grupas “Credo” un “Līvi”.

Nejaušības piedzīvotas, kad producents Verners Bokums kopā ar firmu “Piemare” izveidoja savdabīgu dāvanu savai pilsētai 375 gadu jubilejā – ierakstīja un izdeva Liepājas mūziķu jaunradītas dziesmas ar Olafa Gūtmaņa dzeju.

“Galvenais – iepazinos personīgi ar dzejnieku. Viņš bija biežs viesis studijā ierakstu laikā, sekoja visam līdzi, stāstīja man par katru dzejoli, kurš tika izmantots dziesmās. Mans secinājums –

katrai viņa uzrakstītai rindai “apakšā” ir kāds Olafa paša dzīves stāsts vai pārdzīvojums, vai novērojums.

Man liekas, tas ir viens no viņa dzejas patiesuma stūrakmeņiem,” saka dziesmu autors.

Tad 2012. gadā mūziķis Valdis Skujiņš īstenoja plānu kārtīgi nosvinēt O. Gūtmaņa 85 gadu jubileju ar lielu koncertu Liepājas Latviešu biedrības namā, kur jubilārs sēdēja pirmajā rindā.

Pēc E. Silacērpa teiktā, nejaušības beidzās 2025. gadā ar V. Skujiņa ideju, tuvojoties O. Gūtmaņa 100. dzimšanas dienai, izdot dziesmu albumu ar viņa dzeju, piesaistot papildspēkus – Nīcas vīru kori ar pašu Dziesmusvētku virsdiriģentu Jēkabu Ozoliņu priekšgalā.

“Atkal, kā pašas no sevis, rodas jaunas dziesmas, un nu jau bija iespēja izvēlēties – kuras iekļaut albumā, kuras atstāt citām reizēm,

radās iespēja arī restaurēt dažu dziesmu ierakstus no 1995. gada, kā arī koncertieraksta fragmentu no 2012. gada ar Jāņa Dreiblata balsi un, re – vinils ir gatavs,” viņš priecājas.

Liepājnieks, dzejnieks, bērnībā un arī citos savas dzīves posmos – ezermalas puika Olafs Gūtmanis – nākamā gada sākumā svinēs 100 dzimšanas dienu.

Viņa dēls Dāvis Gūtmanis par plati teic, ka jubilāra dzejas rindas ietērptas ļoti dažādu noskaņu dziesmās, sākot no himniskā “Pārcēlāja” ar Nīcas vīru kori līdz dažādām romantiskām un rotaļīgām kompozīcijām.

“Jo savējos jau neaizmirst un, gribētos cerēt, ka Olafs tāds bija! Un savējie jau zina, kas jubilāram vislabāk patīk –

mūzika visos dzīves posmos viņam bijusi klāt esoša, iedvesmojoša, pat dziedinoša grūtākos dzīves brīžos,”

viņš pauž.

“Lai cik tas varbūt neizklausītos banāli, skanot “Pārcēlājam”, šķiet, ka Lielais pārcēlājs dzejnieku nekur tālu no dzimtā Liepājas ezera nav pārcēlis, tikai otrpus, pāri, aiz zušu murdiem, uz Otaņķu stūri, jo cik tad ilgi var izturēt to mūždien nemierīgo jūru. Un kurš tad tādai pāri cels? Kad skan mūzika, visi ezermalas puikas atkal ir kopā!”