No 9.-18.martam ar deviņiem koncertiem Rīgā, Liepājā un Ventspilī sadarbībā ar klavieru ražotājiem “Fazioli” un “Schimmel” norisināsies XX Starptautiskais Pianisma zvaigžņu festivāls, apaļajā jubilejā publikai piedāvājot ģeniālu mūziku augstas raudzes mākslinieku izpildījumā, informē LSO sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Vēvere.

Festivāla jubilejā savu sniegumu rādīs izcili pianisti no iepriekšējiem festivāla gadiem – francūziete Brižita Anžerera, lietuvietis Petrs Geņušs, Krievijas pārstāvis Antons Ļahovskis un daudzi citi jau publikas iemīļoti mākslinieki. Pirmo reizi Latvijā koncertēs mazais brīnumbērns – 11 gadīgā Umi Gareta no ASV, spožā Keti Krīra no Luksemburgas un vēl citi pianisti.

Solo koncertus Liepājā sniegs klavieru duets no Baltkrievijas – Natālija Kotova un Valērijs Borovikovs, Šopēna mūzikas meistars Pjetro de Maria no Itālijas, arī lieliskā poļu māksliniece Beata Biliņska. Festivālā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos komponista Riharda Dubras rakstītais Trešais Liepājas koncerts, kā arī pirmo reizi Latvijā skanēs pasaulē pazīstamā poļu komponista Voiceha Kilara Otrais klavierkoncerts.

Džeza mīļotājiem būs iespēja baudīt Liepājas Simfoniskā orķestra sniegumu programmā ar kolorīto dāņu džezmeni Nikolaju Bensonu, kas vienlaikus iejutīsies gan pianista, gan diriģenta lomā. Koncertprogrammu papildinās arī samtainā vokāla īpašniece Amber, grieķu izcelsmes kontrabasists no Ņujorkas džeza skatuves – Petros Klampanis, kā arī lieliskais sitaminstrumentālists Artis Orubs. Pirmo reizi gan festivālā, gan Liepājā vispār koncertēs “Xylem Trio” – brāļi Petrauski un Rihards Zaļupe.

Liepājas Simfoniskā orķestra vadītājs Uldis Lipskis ar nepacietību gaida tuvojošos festivālu: “Pirmo reizi vedīsim festivālu uz Rīgu. Galvaspilsētas publikai esam sagatavojuši īpašu koncertprogrammu, kas lieliski reprezentē visu festivāla būtību – klasiskas vērtības, spožus, pasaulē sevi jau pierādījušus pianistus, kā arī uzlecošas zvaigznes. Arī vienīgais festivāla koncerts Ventspili solās būt ļoti interesants. Baltkrievu klavierduets ir sagatavojis īpašu koncertprogrammu džeza noskaņās.”

Festivāla programmu atradīsiet Liepājas Simfoniskā orķestra interneta mājas lapā lso.lv sadaļā “festivāli”.

Biļetes uz festivāla koncertiem var iegādāties visās “Biļešu Paradīzes” kasēs. Uz koncertu Ventspilī – “Biļešu servisā”. Tiek piedāvāti arī divi dažādi abonementu veidi.

Uzziņai: XX starptautiskā pianisma zvaigžņu festivāla mākslinieki

Petrs Geņušs (1961) ir plaša redzesloka mūziķis – vienlīdz spoži viņš uzstājas klasiskajā, džeza un tā saucamajā starpžanru repertuārā, kas sniedzas no renesanses līdz avangardam. Sveikts un sumināts Eiropas, Japānas un ASV lielākajās koncertzālēs, Geņušs citstarp strādājis ar Alfrēdu Šnitki un Leonīdu Desjatņikovu, uzstājies ar Mstislavu Rostropoviču un Jehūdi Menuhinu. Regulāri sniedz meistarklases visā pasaulē. Petra Geņuša repertuārā ir galvenokārt klasicisma, romantisma un laikmetīgā mūzika, taču viņš bieži iesaistās arī teātra izrādēs un spēlē džeza un crossover projektos. Tiklab angļu virginālisti un dažādu pasaules tautu etniskā mūzika, kā arī avangards, džezs, elektronika un laikmetīgi deju ritmi – tāda ir Petra Geņuša radošā palete. Šis redzesloka daudzveidīgums īpaši sajūtams, kad Geņušs ar tikai viņam vienam raksturīgu piegājienu atskaņo klasiskā repertuāra opusus.

Petrs Geņušs

Pianists dzimis Viļņā, mācījies Lietuvas Mūzikas akadēmijā pie Jurģa Karnāviča un Maskavas Valsts konservatorijā pie Veras Gornostajevas. Ieguvis dažāda ranga balvas starptautiskos konkursos Pālmbīčā, Oberlinā, Sinsinati, Saragosā un citur. Geņušs koncertējis vairāk nekā divdesmit pasaules valstīs, uzstājies Sanktpēterburgas filharmonijas Lielajā zālē, Ņujorkas Linkolna centrā, Vīnes ”Musikverein”. Bijis docētājs Zviedrijas un Baltijas ”Academia Baltica”, Tokijā un Osakā, kā arī Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā. Patlaban Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas profesors. Ieskaņojis kritikas augstu vērtētus CD Vācijas, Japānas un Lietuvas skaņu ierakstu namos. Pianists saņēmis Lietuvas Nacionālo balvu 1992 un ”WIPO Creativity” balvu 2004. 

Luks Geņušs (1990) dzimis Maskavā ģimenē, kurā četrās paaudzēs bijuši mūziķi, un ar klavierspēli nodarbojas kopš piecu gadu vecuma. 1996.gadā Luks iestājās Friderika Šopēna Maskavas atskaņotājmākslas koledžā, patlaban viņš studē klavierspēli profesores Veras Gornostajevas vadībā. Publiski Luks uzstājas kopš sešu gadu vecuma. Viņš ieguvis I vietu Sanktpēterburgas starptautiskajā jauno pianistu konkursā ”Ceļš uz meistarību” (2002), I vietu Maskavas Centrālās mūzikas skolas I atklātajā sacensībā (2003) un II vietu Friderika Šopēna Maskavas starptautiskajā jauno pianistu konkursā (2004). 2007.gadā Luks ieguva II vietu Skotijas starptautiskajā pianistu konkursā, savukārt 2010.gadā viņš tika apbalvots ar zelta medaļu Džinas Bahaueres Soltleiksitijas starptautiskajā konkursā (AS V), tajā pašā sacensībā, kur 2005.gadā ieguva sudraba medaļu.

Luks Geņušs uzstājies ar orķestriem Maskavā, Sanktpēterburgā, Viļņā un Vroclavā, ar solokoncertiem – Berlīnē, Hannoverē, Krakovā, Lionā, Parīzē, Stokholmā, Varšavā, Vīnē, Ženēvā. Kopš 2004.gada Luks saņem Mstislava Rostropoviča fonda stipendiju.

Beidzamajā laikā jaunais pianists atskaņojis Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu, Čaikovska Pirmo klavierkoncertu, Šostakoviča Pirmo sonāti, Lista Sonāti si minorā un Hindemita “Ludus tonalis”.

Keti Krīra (1985) dzimusi Luksemburgā, klavierspēli sākusi apgūt piecu gadu vecumā. 1999.gadā viņa iestājās Pāvela Gililova klasē Ķelnes Mūzikas un dejas augstskolā, kur patlaban studē maģistra programmā. Citi izglītības soļi saistās ar Vilekrozes mūzikas akadēmiju un piedalīšanos meistarklasēs pie Dominika Merlē, Homero Franseska un Andreas Lukezīni, pie kura Keti patlaban mācās Fjēzoles mūzikas skolā. 2008.gadā klajā nāca Keti pirmais soloalbums ar Ditijē, Haidna, Millenbaha, Skarlati, Šopēna mūziku. Keti ir vairāku balvu un stipendiju ieguvēja.

Keti Krīra

2005.gadā Keti Krīra četrrocīgi ar Siprienu Kacari muzicēja Luksemburgas filharmonijas atklāšanas ceremonijā. 2007.gadā viņa spēlēja Luksemburgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas ceremonijā. Keti angažementu sarakstā ir koncerti Andorā, ASV (Kenedija centrā), Austrijā, Beļģijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē, Spānijā. Keti Krīra uzstājusies ar Luksemburgas filharmonijas orķestri, “Solistes Européens du Luxembourg”, “Les Musiciens”, “L’Estro Armonico” un Latvijas filharmonijas kamerorķestri diriģentu Žaka Martina Hendlera, Bremvela Tovija, Geri Vokera un citu diriģentu vadībā.

Umi Gareta (2001) toreiz astoņgadīgais klavierspēles brīnumbērns, 2009.gada maijā uzstājās NBC programmā “The Ellen DeGeneres Show”. Tā bija sensācija, un kopš tā laika Umi karjera strauji virzījusies augšup, jaunajai pianistei saņemot uzaicinājumus no dažādām pasaules malām. 2009.gada decembrī viņa debitēja ar orķestri, atskaņojot Mocarta 23.klavierkoncertu

un muzicējot kopā ar “Desert Symphony” Kalifornijā, savukārt 2010.gada decembrī Umi darba plānā bija uzstāšanās ar Kītu Lokhārtu un “Boston Pops”. Abi šie koncerti vainagojās ar stāvovācijām.

Ārpus ASV Umi saviļņojusi klausītāju sirdis no Panamas līdz Nīderlandei. Viņas debija Āzijā notika 2010.gadā deviņu gadu vecumā, uzstājoties ar Vuhaņas simfonisko orķestri. Līdztekus koncertdarbībai Umi Gareta guvusi panākumus arī starptautiskos konkursos, iegūstot godalgas Dienvidrietumu jauniešu mūzikas festivālā un Baha konkursā, kur viņas konkurenti bija jauni mūziķi, kas pārkāpuši astoņpadsmit gadu vecuma slieksni, un kur Umi uzvarēja divus gadus pēc kārtas. Savukārt 2011.gadā Umi ieguva I vietu Lista konkursā Hārtfordā (Konektikuta). 2010.gadā viņas panākumu sarakstu papildināja uzvara Otrajā starptautiskajā Šopēna konkursā (AS V) un iespēja spēlēt Veila zālē Kārnegi centrā.

Umi Gareta patlaban ir audzēkne Losandželosas Kolbērna akadēmijā. Viņa spēlē arī vijoli un kopš divarpus gadu vecuma nodarbojas ar baletu. Umi patīk zīmēt un braukt ar divriteni. 

Brižita Anžerera (1952) nenovērtējamu izcilas mūziķes starptautisku reputāciju ieguva 1982.gadā – viņu uzaicināja piedalīties “Berlīnes filharmoniķu” simtgades jubilejas koncertā Seidzi Odzavas vadībā vienā koncertā ar meistariem Jehūdi Menuhinu, Gidonu Krēmeru un Aleksisu Veisenbergu, kā arī tolaik jaunajiem talantiem Annu Sofiju Muteri un Kristianu Cimermanu.

Pēc studijām Parīzes konservatorijā un laureātes goda iegūšanas Margeritas Longas konkursā Brižita Anžerera veica “lēcienu tumsā”: septiņpadsmit gadu vecumā kļuva par Maskavas konservatorijas profesora Staņislava Neihauza studenti un nomācījās pie viņa piecus gadus. Pēc labiem panākumiem Čaikovska konkursā un Beļģijas karalienes Elizabetes konkursā 1980.gadā Brižita Anžerera nokļuva Herberta fon Karajana uzmanības lokā, un tad jau sekoja aicinājumi no Daniela Bārenboima ar Parīzes orķestri un Zubina Mehtas ar “Ņujorkas filharmoniķiem”. Tā sākās pianistes teiksmainā starptautiskā karjera ar spožām debijām Berlīnē, Parīzē, Vīnē un Ņujorkā, kur Brižita Anžerera triumfēja Kārnegi zālē.

Izcilā soliste nevar iedomāties radošo dzīvi bez kamermuzicēšanas ar pasaulslaveniem kolēģiem. Turklāt kopš 2006.gada viņa Bovē ik oktobri rīko festivālu “Pianoscope”, jo “ir tik ļoti svarīgi sajust kopību, lai mūzika pavērtu debesis, kā to sapņoja Bodlērs,” saka Anžerera. Dalīšanās pieredzē un mūzikas izpratnē notiek arī meistarklasēs, ko pianiste regulāri sniedz Berlīnē, Nicā, Birmingemā, Parīzē un Tokijā. Brižita Anžerera ir Goda leģiona kavaliere, Mākslas un literatūras ordeņa komandiere un Francijas Mākslu akadēmijas institūta korespondētājbiedre.

Antons Ļahovskis (1979) mācījies Nikolaja Rimska-Korsakova Sanktpēterburgas Valsts konservatorijas mūzikas skolā sevišķi apdāvinātiem bērniem, pēc tam konservatorijā pie Aleksandra Sandlera. No 2001.līdz 2004.gadam studējis Trīsvienības mūzikas koledžā Londonā pie Džona Bingema. Maģistra grādu ieguvis Londonas Rātsnama mūzikas un drāmas skolā, kur patlaban turpina mācības doktorantūrā pie Džoenas Hevilas.

Antons Ļahovskis ieguvis godalgas vairākos starptautiskos konkursos, toskait ”Grand Prix” un LNSO simpātiju balvu Jāzepa Vītola starptautiskajā pianistu konkursā 2008. Antona koncertģeogrāfija aptver Eiropu un Ameriku, spēlējot solokoncertus un piedaloties Mocarta, Bēthovena, Lista, Čaikovska, Rahmaņinova, Prokofjeva klavierkoncertu atskaņojumā. Viņš koncertējis Londonas Pērsela zālē, Vigmora zālē, Hārlova klaviermūzikas festivālā, koncertciklā ”Rush Hours Recital Series”, Herstvuda fermā (Kenta, Apvienotā Karaliste), Rīgas Lielajā ģildē, Sanktpēterburgas konservatorijas Lielajā zālē un Mazajā zālē. Antons uzstājies ar tādiem orķestriem kā Sanktpēterburgas akadēmiskais filharmoniskais orķestris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Liepājas Simfoniskais orķestris, Baltkrievijas filharmonijas orķestris. 

Nikolajs Bensons (1964) mācījies pie tēva – ievērojamā dāņu komponista Nilsa Vigo Bensona, pēc tam studējis Bostonas Bērkli koledžā, ko absolvējis 1986.gadā ar izcilību. Bensons laidis klajā septiņpadsmit albumu, jaunākais CD izdots 2011. gadā un tajā Bensons dzied paša komponētas “Dziesmas nobriedušiem mīlētājiem”.

Mūziķis piedalījies arī neskaitāmos citu mūziķu ieskaņojumos un TV un orķestru koncertos diriģenta, komponista, producenta, aranžētāja un grupas mūziķa ampluā. Gadu gaitā to cilvēku saraksts, ar kuriem Bensons sadarbojies, izveidojies par tādu kā virtuālu “Who is Who”: Klārks Terijs, Fils Vudss, Deivids Senborns, Marija Šneidere, Džons Skofīlds, Vens Morisons, Palle Mikelborgs, Tūtss Tīlemanss, Toms Herels, Karla Bleja, Džo Lavano, Aivens Linss, Benijs Golsons, Džo Hendersons un daudzi citi.

Nikolajs Bensons ir “Grammy” balvu ieguvušā Dānijas Radio bigbenda kādreizējais mākslinieciskais vadītājs (2005–2008) un diriģents (2001–2008).

Nikolajs Bensons pirmo nozīmīgo balvu ieguva deviņpadsmit gadu vecumā, kļūstot par Dankērkas džeza festivāla labāko solistu. 1983.gadā viņš kļuva par pirmo džeza mūziķi, kam pasniegta prestižā Jakoba Gādes balva, savukārt Bērkli koledžā Bensonam piešķīra Oskara Pītersona džeza balvu (1985). Pagodinājumu virkni turpināja Dānijas džeza, roka un folka komponistu goda balva par oriģinālkompozīcijām, divas prēmijas Monako džeza tēmu sacensībā, I vieta Eiropas Džeza federācijas ikgadējā konkursā un Dānijas Komponistu savienības goda balva 2010.

Natālija Kotova (1974) un Valērijs Borovikovs (1947) ir Baltkrievijas Valsts filharmonijas klavierduets, vienīgais šī muzicēšanas veida pārstāvis valstī. Dueta spēles meistarība, nopietnība un radošo meklējumu pārliecinošās izpausmes gūst publikas un kritikas visaugstāko novērtējumu. Mūziķi uzstājas dažādos starptautiskos festivālos Baltkrievijā, Vācijā, Holandē, Krievijā, Moldovā, Ukrainā, regulāri sadarbojas ar dažādiem simfoniskiem un kamerorķestriem, veic ieskaņojumus Baltkrievijas Radio un TV. 2011.gadā Natālija Kotova un Valērijs Borovikovs piedalījās I starptautiskajā festivālā “Klaviermaģija” kopā ar tādiem meistariem kā Nikolajs Petrovs, Aleksandrs Gindins, Boriss Berezovskis.

1980.gadā dibinātā klavierdueta repertuārs ir plašs un daudzveidīgs, mūziķu sava veida vizītkarte ir transkripcijas, ko veido Valērijs Borovikovs un ko atzinīgi novērtējuši arī citvalstu mūziķi un komponisti ASV, Francijā, Japānā, Kanādā, Ķīnā, Vācijā, NVS valstīs, kā arī starptautisku klavierduetu konkursu rīkotāji, iekļaujot šo mūziku konkursu programmās. Borovikovs par saviem darbiem saņēmis vairāku aranžētāju konkursu “Grand Prix” un kolēģu uzslavas – citstarp no Alfrēda Šnitkes un Andreja Ešpaja.

Natālija Kotova un Valērijs Borovikovs pastāvīgi ir meklējumu ceļā. Beidzamo dažu gadu laikā duets izveidojis astoņu programmu ciklu “Klavierduets piedāvā…”, koncertus “Klavierduets plus…” ar citu specialitāšu mūziķu piedalīšanos un ciklu ”Klavier-kvarteti”, kur pie vienām vai divām klavierēm muzicē trīs vai četri pianisti. 2008.gadā duets izveidoja starptautisku klavierduetu mūzikas vakaru sēriju “Duettissimo”.

“Xylem Trio” apvieno trīs starptautiski atpazīstamus Latvijas mūziķus jau no 2006.gada, taču nosaukumu ieguvuši 2010. gadā. Trio galvenā ideja ir apvienot unikālo taustiņinstrumentu, saksofona un marimbas/perkusiju skanējumu. Šāds ansamblis nav bieži sastopams, tieši tādēļ puišiem šis projekts ir liels izaicinājums, jo lielākoties mūzika ir viņu pašu radīta un aranžēta. “Xylem Trio” dalībnieki ir ne tikai lielisks trio, bet arī veiksmīgi un atpazīstami solisti gan Latvijā, gan ārpus tās. “Xylem Trio” repertuāram piedēvēt kādu konkrētu mūzikas žanru ir diezgan neiespējami un tādēļ tas tiek dēvēts par crossover, proti, dažādu mūzikas stilu un novirzienu apkopojumu un sajaukumu. No pasaules un filmu mūzikas, ar akadēmiskās mūzikas akcentiem līdz džeza improvizācijai.

Brāļi Petrauski auguši Aucē, abi mācījušies Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA ), patlaban viens no Latvijas ievērojamākajiem koncertduetiem – regulāri koncertē Latvijā un ārzemēs. 2006.gada vasarā abi mūziķi papildināja starptautisko panākumu sarakstu ar lielisku uzstāšanos Slovēnijā notikušajā Pasaules saksofonistu kongresā un grandiozām ovācijām Šlēzvigas-Holšteinas festivālā (Vācija). 2007.gada augustā brāļi pārstāvēja Latvijas kameransambļus starptautiskā draudzības festivālā Maskavā. 2008.gadā klajā nāca profesionālā pūtēju orķestra “Rīga” tvarts ar amerikāņu komponistu mūziku, kur abiem brāļiem bija pa nozīmīgai solopartijai.

Oskars Petrauskis (1981) 2007.gada pavasarī absolvējis JVLMA maģistrantūru profesora Arta Sīmaņa klasē. Uzvarējis starptautiskos konkursos Latvijā, Igaunijā, Vācijā, Itālijā, Slovēnijā, ieguvis Latvijas Mūzikas akadēmijas un “Swedbank” gada balvu 2004, saņēmis stipendijas studijām Francijā un Vācijā, kā arī slavenās pūšaminstrumentu firmas “Henri Selmer Paris” ierosināto “Tremplin jeunes” programmas stipendiju. 2007.gada februārī ieguva pirmo vietu starptautiskajā konkursā “Yamaha SaxContest 2007” (Vācija). Kopš 2007.gada vasaras strādā profesionālajā pūtēju orķestrī “Rīga” par saksofonu grupas koncertmeistaru. Turpina papildināt prasmes meistarkursos Parīzē.

Raimonds Petrauskis (1979) ieguvis maģistra grādu JVLMA asociētā profesora Jura Kalnciema klasē. Vairākus gadus mācījies tādās prestižās Eiropas mācību iestādēs kā Hamburgas Mūzikas un teātra augstskola un Londonas Rātsnama mūzikas un drāmas augstskola. Starptautisku konkursu laureāts Latvijā, Rumānijā, Itālijā un Francijā. Patlaban Raimonds turpina studijas JVLMA doktorantūrā. Doktora darbā Raimonds Petrauskis profesores Jeļenas Ļebedevas vadībā pēta jautājumus, kas saistīti ar klavierimprovizāciju un dažādām improvizāciju tehnikām. Klavierspēlē viņu turpina konsultēt Juris Kalnciems. Kopš 2007.gada Raimonds Petrauskis strādā par pasniedzēju Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas džeza un populārās mūzikas nodaļā un JVLMA .

Rihards Zaļupe (1983) 2008.gadā ieguvis maģistra grādu sitaminstrumentu spēlē JVLMA , kur mācījās pie Edgara Saksona. Mācījies marimbas spēli un kompozīciju pie pasaulslavenās Keiko Abes, kā arī piedalījies starptautiskajās Kataržinas Mičkas meistarklasēs 2007 un 2009 pie tādiem pasniedzējiem kā Kataržina Mička, Roberts van Saiss, Ēriks Samī, Sveta Stojanova, 2006.gadā saņēmis JVLMA un “Swedbank” gada balvu. Kopš 2006.gada Rihards ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sitaminstrumentu grupas mūziķis. Līdztekus daudz spēlē kamermūziku un solo. Lielu nozīmi Riharda Zaļupes dzīvē ieņem komponēšana un aranžēšana. Spēlē džeza, latino, popa un rokmūziku, kā arī house mūziku kā bundzinieks un perkusionists. 

Beata Biliņska (1972) ir viena no mūsdienu ievērojamākajām Polijas pianistēm. Viņa dzimusi Krakovā, 1996.gadā ar izcilību absolvējusi Karola Šimanovska Katovices Mūzikas akadēmijas profesora Andžeja Jasiņska klasi. Pēc studiju beigšanas Beata Biliņska pievienojas akadēmijas mācībspēkiem, sešus gadus nostrādā par profesora Jasiņska asistenti un vēlāk kļūst par asociēto profesori. Beata Biliņska papildinājusi prasmes Berlīnes Mākslu universitātē pie profesora Klausa Helviga, kā arī ievērojamo pianistu Lī Kum Sina un Džona Perija meistarklasēs. Viņas padomdevēju skaitā ir ģeniālais poļu pianists Kristjans Cimermans, pats savulaik profesora Andžeja Jasiņska audzēknis.

Beata Biliņska koncertējusi Eiropas valstīs, Argentīnā, ASV, Japānā, uzstājusies prestižos festivālos Polijā un ārpus tās. Saņēmusi vairākas stipendijas un apbalvojumus, to skaitā Polijas Kultūras un mākslas ministrijas un Šopēna biedrības stipendijas, kā arī Silēzijas vojevodistes maršala apbalvojumu. 2003.gadā Beata Biliņska debitēja Ņujokas Kārnegi centra Īzaka Sterna zālē. 2005.gada decembrī pianiste spēlēja solo Kšištofa Penderecka klavierkoncertā “Augšāmcelšanās” autora vadībā. 2007.gadā skaņu ierakstu nams DUX laida klajā opusa ieskaņojumu, kas ieguva MIDEM klasiskās mūzikas gada balvu 2008. Vēl Biliņska ieskaņojusi tvartus ar Rahmaņinova un Šopēna klavierdarbiem, Bēthovena klavierkoncertiem, poļu komponistu mūziku vijolei un klavierēm, kā arī Tansmana kamerdarbiem. 

Pjetro de Maria (1967) Venēcijā dzimušais pianists saņēmis kritiķu balvu Čaikovska konkursā Maskavā (1990), Mendelszona balvu Hamburgā (1997) un kļuvis par I vietas laureātu vairākos citos starptautiskos konkursos, toskait Dino Čani konkursā Milānas ”La Scala” (1990) un Gēzas Andas konkursā Cīrihē (1994), un viņš atklāja šo panākumu sēriju, jau trīspadsmit gadu vecumā iegūstot I vietu Alfrēda Korto pianistu konkursā Milānā. Būdams aktīvs koncertpianists, Pjetro de Maria regulāri uzstājas Eiropas nozīmīgākajos koncertnamos un festivālos, koncertē ar labākajiem orķestriem un tādiem diriģentiem kā Roberto Abado, Mjunvuņs Čuns, Vladimirs Fedosejevs, Daniēle Gati, Alans Gilberts, Eliahu Inbals, Mareks Janovskis, Tons Kopmans, Ingo Mecmahers, Džanandrea Noseda, Šāndors Vēģs.

Pjetro de Maria

Pēc Itālijas mūzikas dzīves rīkotāju aicinājuma no 2007.gada marta līdz 2009.gada nogalei Pjetro de Maria kā pirmais no itāļu pianistiem atskaņoja visus Friderika Šopēna klavierdarbus. Šo milzu veikumu ieskaņoja ”Decca” un augstu novērtēja daudzu valstu kritiķi.

De Maria ieskaņojis trīs Klementi sonātes (”Naxos”), Maiami solokoncertu (”VAI Audio”) un Bēthovena skaņdarbus čellam un klavierēm ar čellistu Enriko Dindo (”Decca”). Pianists interesējas citstarp arī par laikmetīgo mūziku un strādā par pasniedzēju Fjēzoles mūzikas skolā un Engadīnes starptautiskajā vasaras klavierakadēmijā (Šveice). 

Daniels Vaimans (1978) dzimis Rīgā un kopš agras bērnības apguvis klavierspēli – vispirms mammas vadībā, pēc tam Gņesinu mūzikas skolā Maskavā. 1989.gadā Daniels kopā ar ģimeni emigrē uz Izraēlu, kur līdz 1994.gadam mācās Telavivā. Seko studijas Pērsela mūzikas skolā, līdz Daniels iegūst bakalaura grādu Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā. 2003.gadā jaunais mūziķis absolvē Karlsrūes Mūzikas augstskolu un trīs gadus vēlāk iegūst maģistra grādu ar izcilību atskaņotājmākslā profesora Homero Franseska klasē Cīrihes Mākslu augstskolā.

Daniels Vaimans

Daniels Vaimans uzstājas Eiropā, ASV, Dienvidamerikā un Āzijā, sniedzot solokoncertus un muzicējot ar orķestriem, to skaitā Izraēlas filharmonisko orķestri, BBC Velsas orķestri, ”London Soloist Chamber Orchestra”, Cīrihes HMT orķestri, Vjetnamas simfonisko orķestri, Morāvijas simfonisko orķestri, tādās koncertvietās kā Londonas Bārbikanzāle un Sentmārtininzefīldsas zāle, Tallinas ”Estonia”, Hanojas Nacionālais teātris, Parīzes Korto zāle un Plejēla zāle, Jeruzalemes Mūzikas centrs.

Daniels Vaimans piedalījies festivālos Beļģijā, Itālijā, Kanādā, Ņujorkā, Polijā, viņam bijis gods muzicēt Viņa Augstībai Velsas princim Sentdžeimsa pilī. Kopš 2009.gada Daniels ir Cūgas mūzikas skolas Klavierspēles fakultātes docētājs.

Beidzamajā laikā pianists ieskaņojis CD Polijas Šopēna institūtam, uzstājies Varšavas starptautiskajā festivālā ”Šopēns un viņa Eiropa”, kā arī Vīnes Mocarta zālē sniedzis labdarības koncertu Japānas zemestrīces upuriem. 

Reinis Zariņš (1985) absolvējis ar izcilību Jāzepa Mediņa mūzikas skolu, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu, Jēlas Universitātes mūzikas skolu (ASV) un Londonas Karalisko Mūzikas akadēmiju. Skolotāju vidū Reinis īpaši izceļ Borisu Bermanu, Kristoferu Eltonu, Rafi Haradžanjanu un Renē Salaku. Reinis ir vienpadsmit starptautisku konkursu laureāts – citstarp ieguvis I vietu Smetanas starptautiskajā konkursā (Čehija), Žaka Samuela klavierspēles konkursā (Lielbritānija) un ”Brālis&Māsa” klavierduetu konkursā Sanktpēterburgā. Reinis Zariņš Piedalījies arī vairākos starptautiskos festivālos – ”Bath MusicFest”, Norfolkas kamermūzikas festivālā, ”MasterWorks”, ”Crescendo” un ”Holland Music Sessions”.

Reinis Zariņš

Reiņa spēja pārliecinoši interpretēt gan klasiķus, gan mūsu gadsimta darbus sajūsminājusi klausītājus daudzviet, arī pasaules prestižākajās koncertzālēs – Amsterdamas ”Concertgebouw”, Ņujorkas Veila zālē un Steinveja zālē, Londonas Vigmora zālē, Sanktpēterburgas Glazunova zālē, Reinis sadarbojies ar ”Yale Philharmonia”, Ukrainas Radio simfonisko orķestri, RSO , ”Maste-works Philharmonia”, ”Sinfonietta Rīga”, Liepājas Simfonisko orķestri un diriģentiem Deividu Geiru, Djego Masonu, Arielu Cukermani, Džonu Gibonsu. Ar Andri Veismani Reinis iestudējis vairākus latviešu komponistu klavierkoncertus. Savukārt sadarbība ar Pjēru Bulēzu, Peteru Etvešu un ”Ensemble Intercontemporain” stiprināja Reiņa interesi par laikmetīgo mūziku un tās attiecībām ar klasisko repertuāru.

Šosezon Reinis darbojas Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Hodžsona biedra (”Hodgson Fellow”) statusā, pildot dažādus – gan koncertmeistara, gan lektora pienākumus un iestudējot kamermūzikas programmas. 

Endijs Renemanis (1983) vairākus gadus bijis Jūrmalas koncertaģentūras ”Mūza” mākslinieciskais vadītājs, kopš 2009.gada aģentūras valdes priekšsēdētājs. Kopš 2003.gada māca klavierspēli Jūrmalas mūzikas vidusskolā, kopš 2005.gada ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pieaicinātais docētājs. Endijs mācījies pie Irēnes Štrauses un Teofila Biķa, JVLMA studējis pie Jāņa Maļecka, ieguvis maģistra grādu JVLMA un Parīzes ”Schola cantorum” augstākā līmeņa diplomu Igora Lazko klasē. Ieguvis godalgotas vietas vairākos starptautiskos konkursos, toskait Šūmaņa pianistu konkursā Cvikavā, Skrjabina konkursā Parīzē, Nikolaja Rubinšteina 5.starptautiskajā pianistu konkursā Parīzē, pianistu sacensībā Enshedē (balva par labāko laikmetīgās mūzikas atskaņojumu) un citur.

Endijs Renemanis 2003.gadā kopā ar kolēģiem ieguvis II vietu konkursā ”JVLMA labākais studentu kameransamblis”. Uzstājies ar orķestriem ”Kremereata Baltica” un ”Sinfonietta Rīga”. Bijis žūrijas dalībnieks Nikolaja Rubinšteina 9.starptautiskajā pianistu konkursā Parīzē. Koncertējis Latvijā, citās Eiropas valstīs, Krievijā, veicis ieskaņojumus Latvijas Radio. 

Tadeušs Voicehovskis (1952) ir Latvijā iemīļots poļu diriģents, ievērību un atzinību guvis gan Latvijas Nacionālās operas izrādēs, gan Starptautiskajā Pianisma zvaigžņu festivālā. Maestro dzimis Varšavā, absolvējis Varšavas Mūzikas akadēmiju čella spēles un diriģēšanas specialitātē. Studiju laikā un īsi pēc tam abās šajās jomās guvis godalgotas vietas starptautiskos konkursos. 70.gadu beigās Voicehovskis sāk darbu Varšavas Nacionālajā operā (jeb Lielajā teātrī), 90.gadu vidū atgriežas tur kā īslaicīgs šī teātra direktors, līdz pat šodienai vada operu un baletu izrādes. No 1982.līdz 1996.gadam ir Dānijas Karaliskās akadēmijas orķestra galvenais diriģents. Voicehovskis viesojies tādos ievērojamos namos kā Ņujorkas Metropoles opera, Venēcijas ”La Fenice”, Dženovas ”Teatro Carlo Felice”, Stokholmas Karaliskā opera un Oslo Karaliskā opera. 90.gadu vidū bijis Polijas Radio orķestra un kora mākslinieciskais vadītājs līdz šo kolektīvu darbības slēgšanai. No 1998.līdz 2004.gadam vadījis Laņcutas mūzikas festivālu un Žešovas filharmoniju, trīs gadus bijis Lodzas filharmonijas mākslinieciskais vadītājs. Sadarbojas ar lielākajiem Polijas orķestriem un Minhenes ”Theater am Gearner Platz”.

Tadeušs Voicehovskis koncertējis vairumā Eiropas valstu, ASV, Japānā, Kolumbijā, Meksikā, Turcijā, kā arī veicis neskaitāmus ierakstus gan Polijas, gan Dānijas Radio. 2007.gadā maestro saņēma Polijas Kultūras ministrijas un Nacionālā mantojuma fonda sudraba medaļu ”Par ieguldījumu kultūrā Gloria Artis”. Kopš 2009.gada septembra Voicehovskis ir Polijas jauno talantu orķestra ”Sinfonia Iuventus” mākslinieciskais vadītājs. 

Atvars Lakstīgala (1981) 2010.gada janvārī ar spožu debiju uzsāk darbu kā Liepājas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents. Tā paša gada septembrī jaunais maestro kļūst arī par orķestra māksliniecisko vadītāju.

Atvars Lakstīgala ir ieguvis augstāko Valsts apbalvojumu mūzikā – Latvijas Lielo mūzikas balvu 2010 par sniegumu Liepājas Simfoniskā orķestra koncertos. Mācījies Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kuru absolvējis mežraga spēles (Arvīds Klišāns), pūtēju orķestra diriģēšanas (Jānis Puriņš) un simfoniskā orķestra diriģēšanas (Imants Resnis) specialitātē. Profesionālo meistarību papildinājis meistarklasēs pie Vasilija Sinaiska, Leonīda Grīna, Nēmes Jervi un Pāvo Jervi. 2011.gadā ieguvis maģistra grādu Berlīnes Mākslu universitātē pie profesora Luca Kēlera.

Atvars Lakstīgala ir vairāku starptautisku konkursu laureāts, viņš ir ieguvis I vietu gan starptautiskajā pūšaminstrumentu konkursā Jastšembe Zdrojā (Polija, 2000), gan Jurjānu Andreja starptautiskajā pūšaminstrumentu konkursā (2001). No 1997.līdz 2010.gadam Atvars Lakstīgala darbojies kā profesionāls mežradznieks, būdams solists, kamermūziķis un orķestra mākslinieks. Vairāk nekā desmit gadu strādājis Latvijas Nacionālajā operā, kur no 2001.līdz 2010.gadam bijis orķestra koncertmeistara vietnieks. Operas diriģenta ampluā Atvara debija notika 2009.gada aprīlī Verdi operas ”La Traviata” izrādē. Diriģenta repertuārā vēl patlaban ir Verdi ”Masku balle” un ”Makbets”, Pučīni ”Triptihs”, Čaikovska ”Jevgēņijs Oņegins” un ”Apburtā princese”.

Simfoniskā orķestra diriģēšanas bakalaura studiju laikā Atvars Lakstīgala regulāri diriģēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskā orķestra koncertus. Vairākkārt sadarbojies ar profesionālo pūtēju orķestri ”Rīga”. Berlīnes Mākslu universitātes studiju ietvaros sekmīgi debitējis pie ”Berlīnes simfoniķu” diriģenta pults.