Astoņi lieliski pianisti piecos koncertos no 7. līdz 14. martam – tāda ir gaidāmā 18. starptautiskā pianisma zvaigžņu festivāla skaitliskā bilance.

Organizatori apstiprina, ka klausītāji izrādījuši interesi par visām koncertprogrammām, kas izskanēs Liepājas teātrī, un tas nozīmē, ka ikgadējie klaviermūzikas svētki atkal darīs godu mūsu pilsētai.

Sāks ar kvalitatīvu eksotiku

Pavisam šogad festivāls skatītājus ielūdz uz trim simfoniskajiem un diviem solo vakariem, kas veltīti diviem jubilāriem – Robertam Šūmanim un Friderikam Šopēnam. Un abu šo izcilo komponistu skaņdarbus, tāpat kā citus klaviermūzikas šedevrus, piekrituši atskaņot gan jauni un daudzsološi pianisti, gan mūziķi, kas Liepājā ar savu spēli jau reiz atstājuši neizdzēšamu iespaidu uz klausītājiem.

Festivāla atklāšanas koncertu, kurā skanēs Ludviga van Bēthovena trešais, Volfganga Amadeja Mocarta divdesmit pirmais un festivālā pirmo reizi – Jāņa Kalniņa klavierkoncerts, diriģēs Liepājas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents Atvars Lakstīgala. Tā diriģentam būs debija festivālā. Bet zvaigžņu lomās atklāšanā būs pasaulē zināmā japāņu pianiste Akiko Ebi, daudzsološais latviešu mūziķis Reinis Zariņš un starptautisku konkursu laureāts Činsangs Lī no Dienvidkorejas. Šo trīs izcilo pianistu solokoncerts “No baroka līdz romantismam” savukārt izskanēs 8. martā.

Vienīgais latviešu pianists, kas šogad piedalās festivālā, ir Reinis Zariņš. Viņš ir 11 starptautisku konkursu laureāts, arī vairāku pirmo vietu ieguvējs. R. Zariņš skolojies tepat Latvijā, mācījies arī Jēlas universitātes Mūzikas skolā ASV, bet par saviem nozīmīgākajiem pedagogiem sauc Renē Salaku, Rafi Haradžanjanu un Borisu Bermanu. Bet pašlaik Reinis studē Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā pie Kristofera Eltona. Tāpat viņš sadarbojies ar virkni pasaulslavenu mūziķu un koncertējis vairākās prestižās koncertzālēs. Pianists saņēmis daudzas stipendijas, izcilības prēmijas un balvas, sadarbojies ar orķestriem gan Eiropā, gan ASV, bet šogad R. Zariņa plānos ietilpst debija Vigmora zālē Londonā, kā arī koncerti Nīderlandē un Itālijā. Festivāla solo koncertā R. Zariņš atskaņos vairākus Ferenca Lista skaņdarbus.

Akiko Ebi ar panākumiem koncertē ne tikai savā dzimtajā Japānā, bet arī daudzviet pasaulē. No pēdējo gadu atskaņojumiem vispopulārākais ir viņas klavierduets kopā ar pasaulslaveno pianisti Martu Argerišu. Pianiste regulāri sadarbojas ar pasaulslaveniem diriģentiem un orķestriem, piedalās prestižos mūzikas festivālos visā pasaulē un daudz strādā ar ierakstu kompānijām. “Viņa tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām franču mūzikas interpretēm starp Japānas mūziķiem, tāpat saņēmusi arī Francijas valdības apbalvojumu,” skaidro festivāla producente Ilona Janukoviča. Solokoncertā A. Ebi atskaņos Johana Sebastiana Baha un Ludviga van Bēthovena skaņdarbus.

Činsangs Lī ir 29 gadus vecs pianists no Dienvidkorejas, kurš 2003. gadā absolvējis Korejas Nacionālo universitāti, tad turpinājis studijas Nirnbergas Mūzikas augstskolā pie profesora Volfganga Manca un Jūlijas Goldšteinas, kā arī Ķelnē pie Pavela Gililova.  Činsangs Lī ieguvis godalgas starptautiskos konkursos, uzstājies Eiropā un Āzijā ar dažādiem orķestriem, viņš ir tehniski virtuozs un izjusti emocionāls, un talanta dēļ eksperti prognozē pianistam daudzsološu nākotni. “Gudrs mūziķis ar satriecošu harizmu, kas skaidri apjauš, ko dara, bet ne uz mirkli nezaudē kontroli,” par pianistu raksta Eiropas prese.

Mūzikas ģēnija atklājēji

Otrā festivāla nedēļas nogale festivālā izskanēs izcilo romantiķu zīmē. No 12. līdz 14. martam trīs koncertos klausītāji dzirdēs Roberta Šūmaņa, Klāras Vīkas un Friderika Šopēna muzikālā mantojuma vērtīgāko daļu. Ko atskaņos Peters Rēzels (Vācija), Dorela Golana (Izraēla), Aleksandrs Palejs (ASV), Mareks Drevnovskis (Polija) un Denis Paskāls (Francija). Pirmo reizi festivālu vēsturē šos koncertus vadīs atzīti muzikologi: Orests Silabriedis – 12. un 13. marta koncertus, bet festivāla izskaņu – Dagnija Grīnfelde. Koncertu “Roberts Šūmanis un Klāra Vīka” diriģēs Atvars Lakstīgala, bet nobeiguma koncerts “Šopēna ģēnijs” uzticēts poļu diriģentam Tadeušam Voicehovskim.

Peters Rēzels ir dzimis mūziķu ģimenē un ar klavierspēli nodarbojas kopš agras bērnības. Studējis pie Dmitrija Baškirova, ir Pētera Čaikovska un Monreālas pianistu konkursu laureāts, koncertējis visā pasaulē. Piedalījies starptautiskos festivālos, sadarbojies ar Leipcigas Gevandhausa orķestri un Kurtu Mazuru. “Līdz nākamajam gadam Peters Rēzels plānojis Tokijā ierakstīt visas Bēthovena sonātes un klavierkoncertus,” piebilst I. Janukoviča. 12. marta koncertā P. Rēzels atskaņos Šūmaņa “Arabesku”, “Humoresku” un koncertskaņdarbu klavierēm un orķestrim.

Dorela Golana jau reiz priecējusi liepājniekus ar savu klavierspēli, pirms desmit gadiem viesojoties festivālā. Viņa tiek uzskatīta par vienu no labākajām jaunākās paaudzes izraēliešu pianistēm. Apbalvota prestižos mūzikas koncertos, lepojas ar vairākiem ierakstiem, veiksmīgi koncertējusi Krievijā, ASV un Eiropā, sadarbojusies ar dažādiem orķestriem. Tuvākajā laikā plāno koncertus ar Francijas Nacionālo orķestri un Izraēlas orķestriem. 12. marta vakaram viņa izvēlējusies Klāras Vīkas-Šūmanes koncertu klavierēm un orķestrim, bet 13. martā viņa spēlēs Šopēna skaņdarbus.

Moldovā dzimušais Aleksandrs Palejs, kurš jau pasen apmeties uz dzīvi ASV, pirmo solokoncertu sniedzis jau 12 gadu vecumā, bet 16 gadu vecumā kļuvis par Moldovas konkursa laureātu. Pēc Maskavas Valsts konservatorijas beigšanas drīz vien augstākos panākumus viņš guvis arī vairākos prestižos starptautiskos konkursos, muzicējot kopā ar Eiropas ievērojamākajiem orķestriem. Jau daudzus gadus pianists veiksmīgi sadarbojas ar ASV pilsētu izcilākajiem simfoniskajiem orķestriem, pats ir dibinājis un organizē festivālus Francijā un ASV. Viņš 12. martā atskaņos Šūmaņa klavierkoncertu, bet 13. martā spēlēs Šopēna prelūdijas.

Cīņa par Šopēnu

“Meklējām ļoti labu francūzi un ļoti labu poli,” par festivāla nobeiguma koncerta varoņiem Mareku Drevnovski un Denisu Paskālu saka festivāla radošā komanda, atklājot, ka vēlējusies liepājniekiem nodemonstrēt poļu un franču cīņu par Šopēnu.

Mareka Drevnovska pirmie panākumi Polijā un arī ārzemēs atnāca jau 1975. gadā, kad viņš ierakstījis Domeniko Skarlati sonātes un vēlāk uzaicināts koncertēt ar Bostonas Simfonisko orķestri, bet vēlāk uzstājies ar dažādiem orķestriem dažādās valstīs. M. Drevnovskis saņēmis arī Polijas prestižāko mūzikas apbalvojumu – Orfeja balvu, F. Šopēna lomā piedalījies arī Kšistofa Zanusi filmā “Šopēna koncerts”, darbojas arī kā diriģents, ir Lodzas Mūzikas akadēmijas profesors un pasniedz meistarklases. 13. martā M. Drevnovskis spēlēs sešas poļu dziesmas Franča Lista pārlikumā un divus valšus, bet festivāla nobeigumā atskaņos Šopēna 2. koncertu klavierēm ar orķestri.

Denis Paskāls klavierspēlei nopietni pievērsies vēlu, toties uzreiz, jau dažu gadu laikā kļuvis par vienu no ievērojamākajiem Parīzes Nacionālās konservatorijas profesora Pjēra Sankāna audzēkņiem. Viņš turpinājis studijas pie Gerogija Šandora un Leona Fleišera, piedalījies un uzvarējis vairākos starptautiskos konkursos, saņēmis atsauksmes no klausītājiem un kritiķiem pēc koncertiem visā pasaulē. “Denisu Paskālu interesē rets mūzikas repertuārs, virkne komponistu labprāt sadarbojas ar pianistu un raksta tieši viņam. Pianista individuālā pieeja un interpretācijas ļauj saukt D. Paskālu par vienu no visizsmalcinātākajiem savas paaudzes pianistiem,” saka I. Janukoviča. 13. marta koncertā D. Paskāls atskaņos Šopēna otro sonāti, bet festivāla nobeigumā – 1. koncertu klavierēm ar orķestri.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”