Latviešu biedrības
namā ar apvienības “Pieneņu vīns” (“Dandelion Wine”)
uzstāšanos atklāja šā gada Liepājas Džeza dienas. Vairāk nekā divu stundu
garumā sanākušajiem bija iespēja baudīt grupas oriģinālkompozīcijas
profesionālu mūziķu sniegumā.

Lai gan grupa
darbojas jau vairākas gadus, daudziem tās mūzika vēl joprojām ir maz pazīstama.
Pazīstamāki ir skaņdarbi, ar kuriem “Pieneņu vīns” uzstājies
“Eirovīzijas” dziesmu konkursā, arī šajā gadā notiekošajā. Lai Džeza
dienas koncerta klausītāji uzzinātu ko vairāk par apvienību, par tās tapušajiem
skaņdarbiem, koncerta vadītājs, radio programmas “Klasika” žurnālists
un mūziķis Edgars Raginskis, liekot lietā humoru, grupas līderei solistei
Evilenai Protektorei ik pēc diviem skaņdarbiem uzdeva jautājumus.

Uz Džeza dienas
atklāšanas koncertu bija ieradušies dažāda vecuma cilvēki. Laikus bija atnākusi
un biedrības namā izstādītās gleznas pirms koncerta apskatīja arī pensijas
vecuma kundze Karīna Jākabsone. “Man džezs patīk jau kopš senām
dienām,” viņa apgalvoja. Un neslēpa, ka iepriekš nemaz neesot dzirdējusi
neko no “Pieneņu vīna” repertuāra. Bet, tā kā šis mūzikas stils viņai
tuvs, liepājniece nešaubījās, ka koncerts patiks. Viņa izteicās atzinīgi, ka
Liepājā rīko Džeza dienas un noteikti vēlētos, lai tradīciju turpinātu. Ko
vēlētos dzirdēt citus gadus, uzreiz pateikt nevarot – ka tikai džezs!

Sajūsmināta par
džeza mūziku un līdz ar to par šādu sarīkojumu ciklu bija arī liepājniece
Daiga, kura ir čakla koncertu apmeklētāja. “Džezs ir inteliģenta,
nobriedusi mūzika. Tā mani uzrunā ar savu neparedzamību, improvizāciju. Jā, un
džezs ir arī ļoti jutekliska mūzika!” viņa secināja. Viņa ir apņēmības
pilna doties uz Džeza dienu otro un nobeiguma koncertu 26. aprīlī, kurā
uzstāsies viens no mūsdienu pasaules izcilākajiem džeza pianistiem Kekko
Fornarelli ar savu apvienību no Itālijas.

“Man koncerts
patika,” teica māksliniece, dizainere Edīte Bernatoviča. “Nav tā, ka
dziesmas mani ļoti aizrāva ar pirmo noklausīšanās reizi, bet labu iespaidu
atstāja tas, ka mūziķi spēlēja profesionāli.” Viņa uzslavēja gaismu
mākslinieka Pāvila Armaņa darbu, vienīgi būtu vēlējusies, lai ar gaismām tiktu
vairāk izcelti mākslinieki, kad spēlēja solo. Māksliniece norādīja arī uz kādu
trūkumu: vakara vadītājs ar savu runāšanu aizņēmis pārāk daudz koncerta laika.
“Viņš bija pārāk spilgts. Tas bija viena cilvēka teātris,” kritiska
ir māksliniece. Viņa apgalvo, ka saviem mākslas darbiem neliek nosaukumus, lai
katrs, kas skatās, pats varētu tos izdomāt. Tāpēc nešķita pareizi, ka
E. Raginskis grupas solisti iztincinājis, par ko ir teju katra dziesma. Uz
šo jautājumu E. Protektorei atbildēt ne vienmēr labi izdevās. Viņa
pamatoja, ka nevēlas uzlikt štampus,
bet grib, lai, klausoties dziesmu, katrs pats var iztēloties, saprast, par ko
tā ir.