Vakar vējš pluinīja Liepāju ne pa jokam. Te uzsvieda, pa lietus šaltij, te pa sniega un krusas šķipsnai. Bet vakarpusē, kad pilsētas sirdī – Rožu laukumā – sanāca ļaudis, lai būtu klāt Latvijas 90.dzimšanas dienas svētku pasākumu kulminācijas brīdī, tas jau trīcināja logus un palodzes, vecāku jumtu skārdu un švitināja pa gaisu pēdējās lapas un no kokiem norautos zarus. Bet – Liepāja ir Liepāja, un liepājnieki no vēja nebīstas. Rožu laukums bija cilvēku pilns. Kā nekad – ļoti daudz jauniešu un bērnu. Un visiem pa vidu klātesoša, dzīva svētku sajūta.

Arī Liepājas pilsētas galva Uldis Sesks, sarīkojuma laikā uzrunājot klātesošos, atzina, ka šie Latvijas valsts svētki ir visemocionālākie kopš deviņdesmito gadu sākuma. Viņš aicināja, visus būt vienotiem, draudzīgiem, būt kopā ar saviem bērniem, stāstīt viņiem tautas vēsturi. Arī par to, kā pirms 90 gadiem, kad Latvijā nebija droši, Liepāja kļuva par jaunās valsts drošo saliņu un – galvaspilsētu. “Latvijas 90.gadadiena mani rosina domāt, kāda Latvija, kāda Liepāja būs Latvijas valsts simtajā dzimšanas dienā,” sacīja Uldis Sesks, “tāpēc iedegsimies kopā par mūsu Latviju, iedegsimies kopā par mūsu Liepāju. Dievs, svētī Latviju!”

Liepājas teātra aktieri – Inese Kučinska, Lelde Kaupuža, Ieva Dreimane, Leonīds Locenieks, Zigurds Akmentiņš, Armands Kaušelis, Edgars Pujāts, Egons Dombrovskis, Marģers Eglinskis – kopā ar Liepājas 1.ģimnāzijas kori un kori “Laiks” ļāva izsekot Latvijas vēstures gājumam cauri visiem deviņdesmit gadiem. Katrai desmitgadei skanēja arī pa dziesmai. Kultūras pārvaldes sarūpētā svētku dziesmu burtnīca ļāva līdzdziedāt arī klātesošajiem – sākot ar Latvijas himnu, turpinot ar dziesmām, kas atgādināja par seniem un ne tik seniem notikumiem, par to, kā “balti jāja karavīri”, ka “kaujas ceļš vēl tāls bezgala,” ka “nevis slinkojot un pūstot, tautu lielā godā ceļ”, “Zilo lakatiņu”, kas atmiņā, kā “pierunāt Dievu, lai ņem par eņģeli mani”, un  citām, bet beidzot ar mūsējo – “Pilsētā, kurā piedzimst vējš”, ar kuru liepājnieku sirdis palīdzēja atvērt bērnu vokālā ansambļa “Gaismiņa” mazie dziedātāji. Dziedāja daudzi – cilvēki brieduma gados, bet visvairāk – jaunieši. Vieni no sirsnīgākajiem līdzdziedātājiem Rožu laukumā Inese Šmite, Rota Uze un Jānis Vanags sacīja, ka viņi tik aizrautīgi dzied tāpēc, ka tās ir latviešu dziesmas un katra latvieša uzdevums, viņuprāt, ir piedalīties 18.novembra svētkos.

Sarīkojumu noslēdza svētku salūts, kuru liepājniekiem un viņu viesiem dāvināja “Swedbank”.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Liepājas aktieru un koristu emocionālā atvērtība mudināja svētkiem atvērties visiem, kas vakar vakarā bija Rožu laukumā.